RTU zinātnieki radījuši tehnoloģiju privātmāju radīto dūmgāzu attīrīšanai  (37)

Nevajag braukt uz Ķīnu, lai uzzinātu, kas ir smogs, joko tie, kuri ikdienā dzīvo vai pārvietojas privātmāju rajonos. Vēsajos gada mēnešos, īpaši bezvēja vai miglas apstākļos dūmi no skursteņiem neskrien debesīs, bet gan sabiezē virs ēkām. Koksne – malka, granulas, briketes –, ko Latvijā intensīvi izmanto privātmāju apkurē, ir klimatam draudzīgāks kurināmā veids par dabasgāzi, tomēr, tai sadegot, rodas cieto daļiņu emisija. «Sīkās pelnu daļiņas satur kadmiju, arsēnu, dzīvsudrabu, hromu, varu, cinku, niķeli, svinu. Ja apkurei izmanto slapju malku, gaisā nonāk arī kancerogēnais benzopirēns. Elpojot sīkās daļiņas nonāk plaušās. Sadegot cietajam kurināmajam, veidojas arī gāzveida emisijas – slāpekļa oksīds, tvana gāze, CO₂, dažreiz arī sēra oksīds,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore profesore Dagnija Blumberga.

No nākamā gada stingrākas prasības mazas jaudas cietā kurināmā katlu emisijām un energoefektivitātei pieprasīs Eiropas Komisijas Ekodizaina regula. RTU VASSI zinātnieki piedāvā risinājumu – jaunu dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģiju, kas ļauj samazināt cieto daļiņu emisiju par 80% un palielināt individuālās siltumapgādes energoefektivitāti, kas rezultējas mazākās apkures izmaksās.

Jaunajai tehnoloģijai dots nosaukums «miglas aparāts». Nosaukums ļauj apjaust tehnoloģijas darbības principus. No apkures katla dūmgāzes parasti uzreiz nonāk skurstenī, pa kuru izplūst atmosfērā. RTU zinātnieki izveidojuši starpposmu – īpašu reaktoru, kurā dūmgāzes tiek apsmidzinātas ar sīkiem miglai līdzīgiem ūdens pilieniem. Ūdens saista dūmgāzēs esošās sīkās cietās daļiņas, tās mitrumā saķeras, kļūst smagākas, lielākas un nosēžas reaktora apakšā. Eksperimenti pierādījuši, ka ir iespējams notvert ap 80% dūmgāzēs esošo cieto daļiņu, saka VASSI vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs un rāda filtrus. Uzreiz pamanāms, ka filtri, kas eksperimentālajā apkures iekārtā izvietoti dūmgāzu plūsmā pēc «miglas aparāta», ir ievērojami gaišāki par tiem, kas atrodas pirms tā. RTU zinātnieki eksperimentālo iekārtu ir izveidojuši pie 20 kW granulu apkures katla, kāds tiek lietots daudzās Latvijas mājsaimniecībās. Eksperimentālā iekārta laboratorijā uzbūvēta pašu spēkiem. Tā ir samērā vienkārša, jo, kā uzsver zinātnieki, tai jābūt ērtai lietošanai mājsaimniecībā.

Dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek arī iegūts siltums, ko novirzīt apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Proti, reaktorā iesmidzinātais ūdens, saskaroties ar dūmgāzēm, sasilst. Izmantojot uzsildīto ūdeni, iespējams gūt 10% siltumenerģijas ietaupījumu. «Esošās tehnoloģijas patērē enerģiju. Mēs attīrām dūmgāzes un šajā procesā vēl atgūstam siltumu, ko novirzīt apkurei un karstā ūdens sagatavošanai,» uzsver Kirsanovs.

Jaunā tehnoloģija tiek izstrādāta ERAF praktiskās ievirzes pētījumu programmā. Projekta «Individuālajā siltumapgādē integrēta miglas aparāta sistēma (IFUS)» kopējais finansējums ir ap 596 tūkstošiem eiro, no kuriem 506 tūkstoši eiro ir ERAF līdzekļi. Projekts ilgst no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. martam. Tehnoloģiju plānots patentēt un izsolē pārdot licenci tās ieviešanai tirgū.

Šobrīd notiek patenta pieteikšana un gatavošanās tirgus pētījuma un sociālekonomiskās aptaujas veikšanai. Zinātnieki vēlas saprast, cik liela izpratne sabiedrībā ir par nepieciešamību attīrīt dūmgāzes un cik atvērta tā ir attīrīšanas iekārtas uzstādīšanai. Nākamie soļi – licences līguma sagatavošana un izsoles organizēšana, lai licenci pārdotu kādam apkures katlu ražošanas uzņēmumam. Līdzšinējās sarunas liecina, ka komersantiem ir interese par RTU zinātnieku veikumu, saka Blumberga.