Gatavojoties jaunām Eiropas Savienības prasībām privātmāju apkures sistēmām, kas stāsies spēkā nākamgad, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki rada tehnoloģiju, kas ļauj par 80% samazināt cieto daļiņu piesārņojumu dūmgāzēs, vienlaikus pazeminot arī apkures izmaksas.
Nevajag braukt uz Ķīnu, lai uzzinātu, kas ir smogs, joko tie, kuri ikdienā dzīvo vai pārvietojas privātmāju rajonos. Vēsajos gada mēnešos, īpaši bezvēja vai miglas apstākļos dūmi no skursteņiem neskrien debesīs, bet gan sabiezē virs ēkām. Koksne – malka, granulas, briketes –, ko Latvijā intensīvi izmanto privātmāju apkurē, ir klimatam draudzīgāks kurināmā veids par dabasgāzi, tomēr, tai sadegot, rodas cieto daļiņu emisija. «Sīkās pelnu daļiņas satur kadmiju, arsēnu, dzīvsudrabu, hromu, varu, cinku, niķeli, svinu. Ja apkurei izmanto slapju malku, gaisā nonāk arī kancerogēnais benzopirēns. Elpojot sīkās daļiņas nonāk plaušās. Sadegot cietajam kurināmajam, veidojas arī gāzveida emisijas – slāpekļa oksīds, tvana gāze, CO2, dažreiz arī sēra oksīds,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore profesore Dagnija Blumberga.
No nākamā gada stingrākas prasības mazas jaudas cietā kurināmā katlu emisijām un energoefektivitātei pieprasīs Eiropas Komisijas Ekodizaina regula. RTU VASSI zinātnieki piedāvā risinājumu – jaunu dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģiju, kas ļauj samazināt cieto daļiņu emisiju par 80% un palielināt individuālās siltumapgādes energoefektivitāti, kas rezultējas mazākās apkures izmaksās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
