Jakubovičs norāda, ka ir divi iemesli, kāpēc cilvēki vienkāršu programmatūru dēvē par mākslīgā intelekta sistēmām. Viens no tiem – tā atdarina smadzenes. "Mākslīgā intelekta sistēmā mēs redzam matemātisku datu apstrādes modeli – mākslīgais neirons saņem informāciju, to pamaina un nodot tālāk," skaidro eksperts.
Otrs iemesls – sistēma tiek mācīta. "Datorredzes (mākslīgā intelekta virziens, kurā robotiem tiek iemācīts kaut ko saredzēt un rīkoties atbilstoši ieraudzītajam) projektos mēs rādām, kādi izskatās kaķi un suņi, un mēs ļaujam sistēmai pašai atrast sakarības starp šiem attēliem. Ir ļoti pārsteidzoši novērot, ka sistēma spēj atrast sakarības tādās vietās, kur mēs kā cilvēki to nevarējām iedomāties," skaidro Jakubovičs, piemetinot, ka tas ir jaudīgs rīks, kura iespējas un potenciāls ir daudzkārt plašāks nekā esam raduši domāt par IT sistēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
