Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tuvojas arī bažas par vēlētāju iespaidošanu sociālajos tīklos. Paturot prātā neseno kritiku ASV vēlēšanu un “Brexit” kontekstā, sociālā tīkla “Facebook” pārstāvji sapulcēja lielāko mediju pārstāvjus savā Eiropas centrālajā birojā Dublinā, lai izrādītu par “kara telpu” dēvēto biroju, kas tuvāko nedēļu laikā centīsies nodrošināt drošas vēlēšanas. Tajā viesojās arī portāls “Delfi”.
Dublinā "Facebook" savu biroju izveidoja 2009. gadā, kad tajā strādāja 30 cilvēki. Sagaidāms, ka jau šī gada izskaņā Īrijas galvaspilsētā uzturēsies pieci tūkstoši "Facebook" darbinieku. Īpaši Eiroparlamenta vēlēšanu pieskatīšanai izveidotajā telpā uzturas aptuveni četrdesmit cilvēki, kuru starpā arī visās 24 oficiālajās Eiropas Savienības valodās runājoši darbinieki, lai nodrošinātos, ka pilnvērtīgi tiek monitorētas visas valstis cauru diennakti.
"Mēs esam daļa no trīsdesmit tūkstošu cilvēku komandas, kas uzrauga drošību "Facebook" platformā," norāda sociālā tīkla starptautisko operāciju direktors Deivids Gerahtijs, piebilstot, ka Dublinā izveidotā grupa strādā ciešā sasaistē ar satura pārskatītāju darbiniekiem, kuri ir izvietoti visā pasaulē. Pērnā gada decembrī portāls "Delfi" ziņoja, ka arī Latvijā pēc "Facebook" pasūtījuma ir izveidots birojs, kurā tiek nodarbināti aptuveni 150 satura sargi.
Birojā, kas no visām pusēm ir ieskauts vairāk nekā divdesmit dažādos elektroniskos statistikas paneļos, tiek uzraudzītas trīs platformas – "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp". Svarīga sastāvdaļa no satura sargāšanas ir pašu sociālo tīklu lietotāju iesaiste, ziņojot par šķietamiem pārkāpumiem. Biroja darbinieki galvenokārt monitorē saņemtos ziņojumus un sūdzības, īpašu uzmanību pievēršot brīžiem, kuros statistikas ekrāni ziņo par paaugstinātu aktivitāti kādā no reģioniem.
"Facebook" pārvaldībā ir vairākas platformas – arī "Instagram" un "WhatsApp", kurās izplatīt politisko reklāmu kļūst aizvien populārāk. Darba metožu ziņā visvairāk atšķiras tieši "WhatsApp", kur šobrīd populārākā neatļautā reklāmas metode ir spamošana jeb politiskas reklāmas masveida izsūtīšana uz telefona numuru sarakstiem.
Runājot par bēdīgo pieredzi, kad interneta "troļļu" darbība sociālajos tīklos ietekmēja ASV vēlēšanas 2016. gadā, "Facebook" politikas risinājumu viceprezidents Ričards Alans norāda, ka "aizvērt durvis jau zināmiem riskiem ir pirmā lieta, kas mums ir jāveic kā atbildīgam uzņēmumam. Taču komanda domā arī par draudiem, kādus mēs vēl neesam pieredzējuši un kādi varētu materializēties nākotnē."
Viens no tematiem, kas "Facebook" kontekstā visbiežāk izskanējis kā problemātisks, ir viltus profilu izveide, kuru mērķis ir ietekmēt sabiedrisko domu, radot lielu skaitu neīstu personu ar konkrētu politisko viedokli. "Katru minūti "Facebook" likvidē miljoniem viltus profilu, kuri ir centušies apiet sistēmu, norādot melīgu informāciju," žurnālistiem pastāstīja "Facebook" kiberdrošības politikas vadītājs Nataniēls Gleičers.
Viņš arī norāda, ka tā vietā, lai cilvēki ieguldītu resursus sava ziņojuma nodošanai plašākai auditorijai legālā ceļā, regulāri tiek meklēti daudz sarežģītāki ceļi, lai to nodotu ar viltu. "Ieskicējot mērogu, kādā šie procesi notiek, laika posmā starp 2017. gada oktobri un 2018. gada septembri ir likvidēti 2,8 miljardi viltus profilu," piebilst Ričards Alans.
Starp galvenajiem riskiem ierindojas arī reklāmas kampaņu caurredzamība. Sociālā tīkla pārstāvji ir lēmuši padarīt informāciju par apmaksātajiem ierakstiem caurspīdīgāku. Turpmāk, lai izveidotu politiski nozīmīgu reklāmu, būs jāveic procedūra, kurā gan jānorāda sava identitāte, gan dzīvesvieta. Papildus tam, visas politiskās reklāmas uzkrāsies publiski pieejamā "bibliotēkā", kur ikviens varēs aplūkot, kādas un cik daudz politiskās reklāmas attiecīgais profils ir veicis pagātnē.
"Atvērts ir jautājums par likumu, kas šo visu pārvalda – kurš izlems par to, kas drīkst un nedrīkst veidot politiskas reklāmas, kurš izlemj par to, kas ir un kas nav legāls. "Facebook" ir atvērts diskusijai, taču vēlos izcelt, ka mēs uzskatām – ir nepieciešams atsvaidzināt likumu," uzsver viceprezidents. "Vairums vēlēšanu likumu tika rakstīti pirms interneta, kad tiešsaistes reklāmas vēl neeksistēja, līdz ar to šajā ziņā ir nepieciešami atjauninājumi," pastāstīja Ričards Alans.
Starp apkarojamajām prioritātēm ir arī viltus ziņu izplatība. "Facebook" nelabprāt uzņemas "tiesneša lomu", dzēšot saturu. Runājot par situāciju, kurā šāda opcija tiek izmantota, Alans min piemēru: "Ja balsošanas diena ir svētdien, bet kāds cenšas izbīdīt ziņu par to, ka tā ir pirmdienā, ar mērķi mazināt cilvēku iesaisti vēlēšanās, tas kvalificējas kā gana kaitīgs saturs, lai šādu ziņojumu dzēstu."
Taču sociālā tīkla pārstāvji neuzskata, ka viņiem būtu jāpieņem lēmums par satura dzēšanu gadījumos, kad ir runa par politiskajiem solījumiem vai apgalvojumiem. "Atsevišķos gadījumos, sadarbojoties ar trešās puses informācijas pārbaudes organizācijām, "Facebook" ierakstiem tiek samazināta publicitāte."
Aizvadīto gadu gaitā "Facebook" ir iekūlies vairākos skandālos gan vēlēšanu, gan personas datu noplūdes kontekstā, piedzīvojot gan akcijas vērtību kritumu, gan dažādus publiskus aicinājumus pārstāt lietot konkrēto sociālo tīklu.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc sabiedrībai būtu jātic uzņēmumam, kurš, neskatoties uz tā lielajiem resursiem, tik daudzas reizes ir paklupis pret izaicinājumiem, sociālā tīkla kiberdrošības vadītājs atzina, ka šis nebūt nav vienkāršs uzdevums un palīdzība no ārpuses ir nepieciešama arī "Facebook".
"Neviens uzņēmums nespētu ar šādu izaicinājumu tikt galā viens pats. Mēģinājumi ietekmēt saturu skar visas platformas – gan publiskās debates, gan tradicionālos medijus, gan sociālos tīklus. Mēs sadarbojamies ar tiesībsargājošajām institūcijām, politikas veidotājiem, vēlēšanu komisijām, citiem tehnoloģiju uzņēmumiem, žurnālistiem, pētniekiem un sabiedrību kopumā," norādīja Gleičers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
