Aptauja: katrs trešais uzņēmējs glabā datus palīgtelpā vai zem biroja vadītāja galda  (4)

Publiskajā telpā aizvien vairāk tiek runāts par tehnoloģisko un kiberdrošības risku draudiem uzņēmējdarbībai. Tajā pašā laikā vairāk nekā trešā daļa aptaujāto uzskata, ka viņu bizness nav riska zonā, lai tā darbība varētu ciest no IKT sistēmu darbības traucējumiem vai atzīst sevi par nesagatavotiem iespējamajiem IKT sistēmas darbības traucējumiem, jo pamata programmatūru ir nodrošinājis IT speciālists un par datu drošību, kā arī uzglabāšanu papildus netiek domāts. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse jeb 58%, kas tā raksturojuši savu uzņēmumu, ir to īpašnieki un vadītāji.

Savukārt par daļēji sagatavotiem sevi uzskata teju katrs piektais uzņēmums, kuros par datu uzglabāšanu un drošību rūpējas ārštata darbinieks ar pieredzi attiecīgajā jomā.

"Lai arī pēdējo gadu laikā situācija ir ievērojami mainījusies, uzņēmēji ne vienmēr domā par efektīvākajiem un drošākajiem risinājumiem, paļaujoties uz to, ka IKT sistēmas darbības traucējumu riski nekad neskars viņu biznesu. Atkarībā no uzņēmējdarbības profila, IKT risku, piemēram, kiberuzbrukuma gadījumā, nodarītie zaudējumi var radīt būtisku "robu" kompānijas budžetā un draudus uzņēmuma reputācijai. Šobrīd lielākais uzdevums ir strādāt pie domāšanas maiņas arī uzņēmēju vadības līmenī, skaidrojot, ka IKT drošības risinājumiem ir jābūt uzņēmēju dienaskārtības augšgalā," saka "Bites" mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Līdzās IKT sistēmu drošībai, Latvijas uzņēmēji pavirši izturas arī pret savu datu drošu uzglabāšanu. Aptaujā atklājies, ka 31% respondentu glabā datus ārējā serverī biroja telpās, piemēram, palīgtelpā, tostarp virtuvē, zem biroja vadītāja galda, kā arī printēšanas telpā vai noliktavā. Vairāk nekā puse, kas to atzina, ir uzņēmumu vadītāji vai īpašnieki.

Savukārt katrs piektais aptaujātais ir atzinis, ka uzglabā datus tikai savā datorā, jo nevienam neuzticas, bet 15% aptaujāto vispār nezina, kur tiek uzglabāti uzņēmuma dati.

Pieredze liecina, ka viens no iemesliem, kādēļ uzņēmēji nepievērš pastiprinātu uzmanību savu datu drošībai, ir apjukums, ko rada IKT un telekomunikāciju pakalpojumu saņemšana no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, problēmsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās vairākām pusēm vai laikietilpīga vairāku rēķinu administrēšana par saņemtajiem pakalpojumiem.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija" 2019. gada maijā. Tajā piedalījās 518 respondenti – uzņēmumu īpašnieki, vadītāji vai augstākā līmeņa speciālisti.