Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) savā 100. gadadienā organizē kampaņu "NameExoWorlds", kuras ietvaros katrai dalībvalstij dod iespēju izvēlēties vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Latvijai šīs vasaras laikā būs jāizlemj, kā saukt zvaigzni HD 118203 un ap to riņķojošo planētu, informē Latvijas Astronomijas biedrība.
Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne HD 118203 pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta pēc masas ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru.
Lai arī gadu desmitiem eksistē komerciāli servisi, kas par dažiem desmitiem eiro dod iespēju nosaukt kādu zvaigžņu katalogā izvēlētu zvaigzni brīvi izvēlētā vārdā, tā nav oficiāla rīcība. Zvaigznēm pēc to atklāšanas vai uzmērīšanas var būt viens vai vairāki zvaigžņu kataloga numuri, bet vārdus var piešķirt tikai Starptautiskā Astronomijas savienība. Neskatoties uz to, ka mūsu galaktikā ir miljardiem zvaigžņu, ne visas ir izpētītas, un tikai nedaudz vairāk kā trijiem simtiem šo zvaigžņu ir īsti vārdi, piemēram, Sīriuss, Betelgeize, Bārnarda zvaigzne u.c.
Vārdu došana Latvijas citplanētai un tās zvaigznei norisināsies divās kārtās. Vispirms laika periodā no maija beigām līdz augusta sākumam Latvijas Universitātes portālā būs iespēja pieteikt savu ierosinājumu abiem nosaukumiem.
No pieteikumiem astronomu komisija atlasīs 10 saistošāko nosaukumu komplektus. Visu septembri portālā noritēs balsošana par piemērotāko no desmit variantiem. Visvairāk balsis saņēmušos vārdus uzzināsim oktobra pirmajās dienās, bet Starptautiskā Astronomijas savienība oficiālu apstiprinājumu plāno sniegt decembra beigās.
Iepriecinoša ziņa astronomijas interesentiem Latvijā ir tāda, ka HD 118203 ir novērojama Latvijā cauru gadu. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Zvaigzne atrodas visplašāk zināmajā zvaigznājā – Lielajā Lācī jeb Lielajos Greizajos Ratos. Vizuāli šis zvaigznājs atgādina ūdens smeļamo kausu, un tā divas malējās zvaigznes parasti izmanto Polārzvaigznes atrašanai.
Planētu pie zvaigznes HD 118203 2006. gadā atklāja astronomu grupa Ronaldo da Silvas (Ženēvas Observatorija) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija). Iespējams, ka nākotnē tiks atklātas vēl kādas planētas ar šo zvaigzni. Tādēļ pirmajai planētai dotajam vārdam jābūt tādam, lai būtu iespēja dot tematiski saistītus nākamos vārdus.
Vārdu priekšlikumus var iesniegt šeit.
Vienlaikus jāņem vērā, ka vārdu došanai ir vairāki nosacījumi:
- Vārda garums ir no 4 līdz 16 burtiem;
- Viens vesels vārds, bez atstarpēm un punktuācijas zīmēm (drīkst būt latviešu valodas diakritiskās zīmes);
- Tas ir izrunājams;
- Nav aizvainojošs;
- Nav identisks vai līdzīgs jau esošiem astronomisku objektu nosaukumiem;
- Nedrīkst būt komerciāla rakstura un organizāciju nosaukumi;
- Nedrīkst dot dzīvu personu vārdu vai tādu personu, kuras mirušas 1919. gadā vai vēlāk;
- Personu vai vietu vārdi nedrīkst primāri saistīties ar politisku, militāru vai reliģisku darbību;
- Nebūs piemēroti izgudroti vai mājdzīvnieku vārdi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
