Trešdaļai iedzīvotāju ir maldīgs priekšstats par mobilo ierīču aizsardzību no kiberriskiem  (5)

Digitālajā laikmetā mobilās ierīces ir ikdienas palīgi un glabā dažādu privātu informāciju, piemēram, pieejas internetbankai, fotoattēlus un video, personīgus pierakstus, datus par personas veselību u.tml. Šī informācija ir vērtīga ne tikai mobilo ierīču saimniekiem, bet arī kibernoziedzniekiem. To apliecina antivīrusa, kas darbojas "Bites" tīklā, fiksētais drošības risku skaits – tas šogad pirmo četru mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku periodu pērn, palielinājies trīs reizes un ik mēnesi reģistrē miljoniem drošības risku gan viedtālruņos, gan planšetdatoros.

Lai izvairītos no kiberriskiem, aptaujātie visbiežāk cenšas neatvērt aizdomīgas vietnes internetā, kur varētu slēpties, piemēram, kaitnieciskās programmatūras, un ikdienā izmanto antivīrusu. Tāpat 97% zina, ka kiberriski var skart ne tikai datorus, bet arī viedtālruņus un planšetdatorus.

Tomēr neraugoties uz to, trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir maldīgs priekšstats par iespējām pasargāt savu mobilo ierīci no kiberriskiem. Proti, 16% uzskata, ka to nekas nespēj pasargāt no kiberriskiem un tāpēc neko nedara, lai no tiem izvairītos, bet 14% ir pārliecināti, ka pilnīgi pietiek tikai ar mobilās ierīces operētājsistēmas atjauninājumu instalēšanu.

"Regulāra operētājsistēmas atjauninājumu instalēšana ir nepieciešama, jo pasargās konkrēto ierīci no iespējas tikt "uzlauztai". Taču tīmeklī iespējams saskarties arī ar daudziem citiem kiberriskiem, piemēram, pikšķerēšanas gadījumiem, dažādām reklāmām un mobilajām aplikācijām, kas var "inficēt" viedtālruni vai planšetdatoru ar kaitnieciskām programmatūrām u.tml., un pret tiem nepieciešama daudz specifiskāka aizsardzība. Jāpiekrīt, ka dažādiem preventīviem ikdienas pasākumiem, tostarp aizdomīgu interneta vietņu neatvēršanai, arī ir nozīme, taču efektīvākais risinājums aizvien ir antivīruss. Piemēram, antivīruss, kas darbojas "Bites" tīklā, bloķē pieejas aizdomīgām vietnēm internetā, novērš inficētu failu lejupielādi, veic mērķētu risku analīzi u.c. funkcijas," stāsta "Bites" mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Papildus tam, aptauja atklāj interesantu tendenci par dažādu vecumposmu iedzīvotāju zināšanām savu mobilo ierīču aizsardzībā. Sabiedrībā bieži vien valda uzskats, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem ir mazākas zināšanas par iespējām aizsargāt savas mobilās ierīces no kiberdraudiem, taču aptaujas rezultāti liecina par pretējo – starp tiem, kas lieto antivīrusu mobilajās ierīcēs, visvairāk ir iedzīvotāju vecumā no 50-74 gadiem, bet vismazāk – vecumā no 18-29 gadiem.

"Tiesa, tehnoloģijas aktīvāk izmanto jaunāki cilvēki, tomēr mēs visi dzīvojam vienā laikmetā. Kā redzams, arī seniori tās iepazīst, kā arī lieto ik dienas, un, visticamāk, viņu dzīves pieredze palīdz nepakļauties pieņēmumam "ar mani tas nekad nenotiks". Jo patiešām, kibernoziedznieki savus upurus nešķiro pēc vecuma un var apdraudēt ikvienu mobilo ierīču lietotāju," rezumē Šmite.

Aptauja veikta 2019. gada jūlijā, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1007 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.