Sākot ar satelītu navigācijas sistēmām automašīnās un beidzot ar viedo skaļruņu balss palīgiem – patērētāji ikdienas dzīvē arvien vairāk apaug ar dažādiem tehnoloģiju risinājumiem. Straujākā izaugsme šobrīd vērojama tieši mašīnu apmācībā, kur izvēršas pasaules tehnoloģiju milži. Tiesa, tam pagaidām ir ļoti attāla līdzība ar to, ko vispār varētu sākt dēvēt par mākslīgā intelekta sākumu. Tomēr diskusijas par to, "kā būs, kad būs", jau norit pilnā sparā. Piemēram, kam būs pa spēkam uzbūvēt mākslīgo intelektu? Kur to vislabāk izmantot – biznesā vai katra cilvēka ikdienā? Kāds būs mākslīgā intelekta dzimums? Un, visbeidzot, cik draudzīgs pret cilvēci varētu būt mākslīgais intelekts brīdī, ja kāds nolems to atvienot no enerģijas padeves?
Portāls "Delfi" apmeklēja Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, kur starptautiskā konferencē "Kaspersky Next" pulcējās tehnoloģiju eksperti, IT speciālisti un žurnālisti no visas Eiropas, lai diskutētu par šiem un citiem aktuālajiem kiberdrošības jautājumiem. Ja runājam tieši par mākslīgā intelekta izveidi, tad prognozes šobrīd ir diezgan polāras – optimistiskākā saka, ka būs vēl vajadzīgi vismaz 30 gadi, pesimistiskākā – ne mēs, ne mūsu bērni to nepieredzēs, un, kas zina, varbūt tas vispār nenotiks.
Mākslīgais intelekts – mērķis vai mārketinga triks
Kā uzsvēra IT tehnoloģiju giganta "Kaspersky" izveidotājs un kiberdrošības eksperts Jevgēņijs Kasperskis, mākslīgais intelekts netiks izveidots mūsu dzīves laikā un varbūt pat arī ne šajā gadsimtā. Šobrīd mēs vairāk runājam par mašīnu apmācību. Tas, kas mums jau ir, ir sejas atpazīšanas sistēma, bet vai tā spēj atpazīt zirgus vai suņus? Viņš arī norāda: lai cik sarežģīti algoritmi jau ir uzbūvēti, tie ir ļoti tālu no "mākslīgā intelekta". "Cik tā uzbūvēšana ir tālu – simt, divsimt gadu? Domāju, ne mūsu paaudzes, ne mūsu bērnu laikā tas neeksistēs. Tas noteikti nebūs mūsu problēma, un, ja jūs redzat kompāniju, kas prezentē tehnoloģijas, balstītas uz mākslīgo intelektu, tas ir parasts mārketinga "bullshit"," skaidroja Kasperskis.
Neskatīties acīs robotiem
Savukārt Gentes Universitātes mākslīgā intelekta un robotikas profesors Tonijs Belpeims akcentēja, ka pasaule strauji dodas visaptverošas pakalpojumu digitalizācijas un mobilitātes virzienā. Jau tagad daudzas nozares un mājsaimniecības ir atkarīgas no automatizācijas un robotizēto sistēmu izmantošanas, tāpēc aplēses liecinot, ka līdz 2040. gadam turīgās mājsaimniecībās šī tendence būs kļuvusi par normu.
Viņš arī atklāja kāda nesena pētījuma detaļas. Proti, tika pētīta noteikta sociālā robota – tāda, kas ir izstrādāts un ieprogrammēts, lai mijiedarbotos ar cilvēkiem, izmantojot cilvēkiem līdzīgus kanālus, piemēram, runu vai neverbālo saziņu, – ietekme uz aptuveni 50 cilvēkiem. Pirmie secinājumi jau liekot izdarīt pieņēmumus par iespējamu mašīnu un cilvēku mijiedarbību.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
