Pagaidām mobilitātes jautājumos Rīga krietni iepaliek – nespēja pieņemt politiskus lēmumus bieži bremzē mobilitātes attīstību. Tāpēc būtiski turpmākajos piecos gados būtu izmēģināt eksperimentālus risinājumus, lai saprastu, kā mobilitāti varētu attīstīt turpmākajā dekādē, "Digital Freedom Festival" organizētajā diskusijā uzsvēra eksperti.
Arhitekte Gunita Kuļikovska norādīja, ka mobilitāte nav tikai veids, kā cilvēki pārvietojas pa pilsētu no punkta A līdz punktam B, bet tas lielā mērā veido cilvēku DNS – veids, kā cilvēki piedzīvo mobilitāti pilsētā, veido mūsu uzvedību, sociālās attiecības. Viņa arī atzīst, ka patlaban gājēji un velosipēdisti cieš no "vecā veida" mobilitātes, – kad pilsēta tiek atdota transportam, otrā plānā novirzot neaizsargātos satiksmes dalībniekus.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvis Mārtiņš Bičevskis atzina, ka ir divi veidi, kā skatīties uz mobilitāti. Viens no tiem – pētīt kādus transportus izmanto, lai nokļūtu galamērķī. "Otrs – teritorijas, kur mobilitāte ir jau atrisināta. Tā ir viena no perspektīvām kā nekustamo īpašumu tirgus skatās uz projektiem. Mēs investējam, lai radītu klasterus – modernu vietu, kur cilvēki jūtas droši, kur viņi var tīkloties un radīt kopīgas ekosistēmas," norāda Bičevskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
