"Digital Freedom Festival" ietvaros sadarbībā ar "Citadele banka" notika paneļdiskusija "Banka 4.0: banka visur un mobilie pakalpojumi vispirms" par tehnoloģiju ietekmi uz banku klientu maksājumu paradumiem. Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Klix.app" produktu vadītājs Eduards Timofejevs, "Citadele banka" E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš un Digitālo kanālu biznesa attīstības vadītāja Astra Cīrule.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka, ieviešot inovācijas banku pakalpojumu saņemšanā, notiek ļoti strauja klientu paradumu maiņa, piemēram, būtiski audzis tūlītējo jeb zibmaksājumu skaits. Latvijas Bankas pārstāvis Deniss Fiļipovs atzīmēja, ka Latvija bija pirmā eirozonas valsts, kas 2017. gadā ieviesa ātro maksājumu apstrādi atbilstoši SCT Inst shēmai; tagad tas ir kļuvis par industrijas standartu. Kopš šī brīža arī "Citadele banka" ir spērusi nopietnus soļus zibmaksājumu attīstības virzienā, izveidojot tūlītējo maksājumu reģistru, lai klienti varētu veikt zibmaksājumus, izmantojot kādu no autentifikācijas elementiem: mobilā telefona numuru, e-pasta adresi, sociālo tīklu kontu. Mēneša laikā, kopš platforma bija pieejama klientiem, tika piereģistrēti ap 2000 lietotāju.
Pakalpojumu saņemšanas ērtums pieprasīts arī banku sektorā
Diskusijas dalībnieki atzina, ka šobrīd pakalpojuma saņemšanas ērtums tiek pieprasīts visos dzīves aspektos, tajā skaitā veicot banku maksājumus. Arī "Klix.app" produkta mērķis ir samazināt laiku, kas tiek pavadīs, veicot tiešsaistes maksājumus, tomēr Eduards Timofejevs uzsvēra, ka "ātrāk ne vienmēr nozīmē labāk" - lai arī maksājuma veikšanu ir iespējams samazināt līdz vienam klikšķim, taču šādā gadījumā ir īpaši svarīgi ieviest papildu drošības elementus. Kā uzsvēra "Citadele banka" Digitālo kanālu biznesa attīstības vadītāja Astra Cīrule, tas ir liels izaicinājums rast risinājumu, kas no vienas puses atbilst drošības prasībām, no otras puses ir vienkāršs un ērts lietotājam: "Inovācijām jābūt jēgpilnām. Tām ir jāspēj risināt kādu akūtu problēmu un sniegt lietotājiem pievienoto vērtību, piemēram, padarot procesu ātrāku, vieglāku u.tml."
Turpretī Deniss Fiļipovs piebilda, ka nozīmīgām inovācijām ne tikai jāuzlabo esošie procesi, bet jāspēj piedāvāt kaut ko atšķirīgu un unikālu līdzīgi kā iPhone, ienākot mobilo telefonu tirgū.
Tuvākajā nākotnē: tirgus harmonizācija, mobilie risinājumi un balss komandas
Apsverot to, kāda būs banku nozares nākotne un ko sagaidīt no finanšu industrijas tuvākajā laikā, diskusijas dalībnieku viedokļi bija dažādi.
Deniss Fiļipovs minēja, ka, kamēr Eiropa nav atradusi savu unikālo nišu, Eiropas Savienība turpinās harmonizēt un standartizēt tirgu. Tas palīdzēs aizsargāties arī no ASV uzņēmumu "Visa" un "Mastercard" ietekmes.
Astra Cīrule pauda uzskatu, ka mobilo risinājumu ietekme turpinās pieaugt, it īpaši ņemot vērā datu pieaugumu no virtuālās realitātes, mākslīgā intelekta, lietu interneta un ātrajiem maksājumiem.
Savukārt Mārtiņš Bērziņš prognozēja balss izmantošanu banku pakalpojumu saņemšanā - gan balss atpazīšana, gan virtuālo asistentu izmantošana uzlabos lietotāju pieredzi.
Diskusijas dalībnieki akcentēja tiešsaistes un fizisko maksājumu vienkāršošanas tendenci. Paredzams, ka tiešsaistes maksājumu skaits turpinās pieaugt un ka Baltijas valstu e-komercijas tirgus līdz 2023. gadam pieaugs par 39%. Tā rezultātā finanšu pakalpojumiem būs jāseko patērētāju pieprasījumam pēc samazināta maksājumu apstrādes ilguma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
