Pasaules ekonomikas foruma ziņojumā par globālo konkurētspēju 30 Eiropas valstis ir ierindotas kā vienas no labākajām tehnoloģiju lietotājām, tomēr ir vērojama nevienlīdzība Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā – vairāk nekā 50% uzņēmumu ir ļoti zema digitālā intensitāte, ceturtdien e-komercijas konferencē "eCOM21" skaidroja bijušais Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs.
Nevienlīdzība digitālo tehnoloģiju izmantojuma ziņā pastāv Eiropas Savienībā, piemēram, tādās valstīs kā Ungārija, Grieķija, Latvija un Itālija. "Mēs izmantojam šīs jaunās tehnoloģijas, bet mēs tās ražojam pārāk maz. Arī tāpēc, ka mēs šajā jomā maz investējam. Mēs esam ļoti vienkārši lietotāji," viņš norādīja, piebilstot, ka tikai 57% Eiropas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes.
Rompejs uzsvēra, ka ir jāapzinās, ka spējai ieviest jauninājumus ir arvien lielāka nozīme, jo lielie dati un lielās datu kolekcijas jau patlaban kļūst par galveno konkurētspēju daudzās nozarēs. "Mums ir Eiropas atvērtais tirgus. Tomēr mēs neizveidojām šo vienoto tirgu un nepapildinājām to ar digitāliem aspektiem, lai tajā varētu dominēt tie uzņēmumi, kas nav Eiropas uzņēmumi," norādīja Rompejs.
Viņš norādīja, ka jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, savienotās ierīces, mākoņa dati, robotika un superdatori, rada ļoti nozīmīgas pārmaiņas tādās jomās kā veselības, telekomunikācijas, lauksaimniecība un publiskie pakalpojumi – jauno tehnoloģiju apvienojums var pilnībā vai daļēji optimizēt daudzus uzdevumus, ko pašlaik veic cilvēki.
"Paredzams, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas dos ievērojamu labumu, bet reizē arī daudz grūtību sabiedrībai. Pašbraucošās automašīnas ievērojami samazinās satiksmes negadījumu skaitu. MI var arī uzlabot satiksmes pārvaldību, samazinot sastrēgumus un piesārņojumu. Taču tas var iznīcināt arī miljoniem darba vietu," stāstīja Rompejs, piebilstot, ka arī tādas sistēmas kā MI nav imūnas pret kļūdām.
"Visi tehnoloģiju jaunumi, šķiet, nāk vien no tādām kompānijām kā "Tesla", "Huawei", "Google" un "Apple", norāda eksperts. Viņš skaidro, ka ir atzīts, ka daudzās digitālās inovācijas jomās Eiropa vairs nav līdere. "No pasaules 15 lielākajām digitālajām kompānijām, neviena nenāk no Eiropas. Arī no simts daudzsološākajiem jaunuzņēmumiem, 77 ir bāzēti ASV," problēmu uzsver Rompejs.
Tomēr 19. februārī jaunajā EK piedāvāja jaunus priekšlikumus, domājot par Eiropas digitālo risinājumu veidošanu. Tajos galvenā uzmanība pievērsta diviem aspektiem – regulējumam un vienotam datu tirgum. To viens no mērķiem būtu veidot kopīgas Eiropas datu telpas konkrētām jomām, piemēram, lauksaimniecībai, enerģētikai, veselībai, finansēm un transportam, kur valsts un privātais sektors sadarbotos un dalītos ar datiem, izstrādājot jaunas tehnoloģijas.
"Tas, ka MI var pozitīvi ietekmēt cilvēku dzīvi un ekonomiku, ir pilnīgi skaidrs. Mums ir jānodrošina, lai tehnoloģijas un dati tiktu izmantoti ilgtspējīgā, drošā un pārredzamā veidā," noslēdza Rompejs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
