apturi covid
Foto: DELFI
Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatību Latvijā, vienlaikus palīdzot valsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem atgriezties ierastajā darba ritmā, pašmāju IKT nozares un zinātnes pārstāvji radījuši mobilo lietotni "Apturi Covid".

Tās darbības princips: neatklājot lietotāja atrašanās vietu, lietotne palīdzētu informēt visus, kuri to izmanto un ar kuriem Covid-19 slimnieks ir bijis kontaktā ilgāk par 15 minūtēm. Lietotne "Apturi Covid" neievāks GPS datus un neizsekos lietotājus. Viedtālruņi, kuros tā būs uzstādīta, ar "Bluetooth" palīdzību apmainīsies ar signāliem jeb digitāliem "rokasspiedieniem", ko uzglabās lietotāja tālrunī šifrētā veidā.

Lietotnes atklāšana gan radījusi arī kārtējos maldinošos ierakstus feisbukā, kas pamatoti ar nepatiesiem apgalvojumiem. Tā kāda lietotāja Ilze, kuras ieraksts sociālajā tīklā piektdien uzņēma apgriezienus, rakstīja: "Visiem maniem kontaktiem, kuri plāno instalēt lietotni Apturi Covid savos viedtālruņos, lūdzu dzēst mani no savu tālruņu, e-pastu, Facebook un citu sociālo, komunikācijas platformu un aplikāciju kontaktu sarakstiem PIRMS! šīs lietotnes instalēšanas savos viedtālruņos!
Jums nav manas piekrišanas izmantot manu tālruņa numuru, e-pastu, vārdu vai jebkuru citu personisku informāciju, saistībā ar lietotni Apturi Covid, lai ar šīs lietotnes palīdzību tās īpašnieki identificētu, izsekotu vai iegūtu manus, manas ģimenes, manu draugu un paziņu kontaktus. Saprotu, ka visi Jūsu kontakti, kā arī Jūsu kontaktu kontakti kļūs zināmi Apturi Covid lietotnes īpašniekiem uzreiz pēc tās instalēšanas Jūsu viedtālruņos."

Pāris stundas pēc ieraksta viņa savu tekstu dzēsa, taču to jau bija paspējuši nokopēt vairāki citi lietotāji, tādējādi Ilzes tekstam dodot otro elpu un nepilnu divu stundu laikā vairākus simtus jaunu šēru.

Ilzes ierakstā ir vairāki nepatiesi apgalvojumi. To redakcijai apliecināja arī LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis, kurš precizēja, kas tieši ierakstā nav patiess.

"Komentārā minētais neatbilst patiesībai un tas ir maldinošs. Lietotne nepieprasa, neapkopo un nelieto ne "telefongrāmatiņā" vai jebkur citur atrodamos kontaktus, ne GPS jeb atrašanās vietas datus un fotogalerijas utt. Tā anonīmi ar Bluetooth tikai fiksē citus viedtālruņus ar šādu lietotni, kas atrodas tuvāk par aptuveni diviem metriem un ilgāk par 15 minūtēm, reģistrējot tos kā anonīmu un šifrētu, mainīgu kodu. Lietotnes fiksētie kontakti glabājas tikai ierīcē kā šifrēti kodi, tie nav pieejami ne pašam lietotājam, ne lietotnes izstrādātājiem un pēc 14 dienām tiek dzēsti," sacīja Pūķis.

Lietotnē pēc izvēles var norādīt savu kontakttālruni, bet var arī to nedarīt. Tālruņa numuru SPKC saņems tikai tad, ja lietotājam pienāks paziņojums par saskari ar Covid-19 saslimušo. Norādot kontakttālruni, SPKC būs iespēja sazināties ar lietotāju, tostarp par nepieciešamību izolēties vai meklēt papildu medicīnisko atbalstu gadījumā, ja parādījušies slimības simptomi.

"Neatkarīgi no tā, vai lietotni izmanto vai neizmanto, SPKC sazinās ar iedzīvotājiem, kam ir apstiprināta saslimšana ar Covid-19. Šo informāciju SPKC saņem nevis no lietotnes, bet no ārstniecības iestādēm. Ja saslimušais izmanto lietotni, SPKC nosūtīs kodu, ko varēs ievadīt lietotnē, lai aktivizētu anonīma paziņojuma nosūtīšanu fiksētajiem kontaktiem, kam bijis inficēšanās risks. Paziņojuma saņēmējam netiek atklāta paziņojuma izsūtītāja identitāte. Tāpat saslimušajam nav pieejama informācija, kas ir paziņojuma saņēmēji," precizēja Pūķis.

Arī "Delfi" tehnoloģiju un foto redaktors Kārlis Dambrāns skaidro, ka ieraksts satur nepatiesus apgalvojumus. "Lietotne nezina, kur lietotājs atrodas un kas viņš ir. Lietotnei nav pieejas šiem datiem. Par to pārliecināties var uzstādot lietotni - tā neprasīs piekļuvi ne atrašanās vietai, ne personīgajai informācijai, ne citiem datiem," viņš sacīja.

Dambrāns par lietotnes darbību un Pūķa sacīto piedāvā analoģiju: "Iedomājieties, ja baram cilvēku aizsien acis un palaiž pļavā. Katrs cilvēks iet un atkārto konkrētu frāzi, piemēram "maijpuķīte". Cits cilvēks citu frāzi – "ziedlapiņa", "krokodils" utt. Ja kāds cilvēks dzird cita cilvēka frāzi, viņš pieraksta (joprojām aizsietām acīm), cikos viņš to dzirdēja, cik ilgi un cik skaļi. Un turpina doties tālāk. Ja vēlāk izrādās, ka "maijpuķīte" ir bijusi inficēta, visiem tiek paziņots –
paskatieties savā sarakstā, vai jums ir piefiksēta "maijpuķīte". Ja ir – domājiet iet uz testu vai izolēties. Nevienā brīdī neviens no šiem cilvēkiem nezina, kur viņš atradās un kas ir maijpuķīte, ziedlapiņa vai krokodils."

Maldinošo tekstu pārkopējusi arī "Memory Water" īpašnieka un konspirāciju teoriju izplatītāja Jāņa Pļaviņa interneta vietne, kurā norādīts, ka minētais teksts ir "Jumpravas" mūziķa Aigara Grāvera paziņojums. Grāvers gan portālam "Delfi" apliecināja, ka, lai gan tekstu pārpublicējis, tā autors viņš nav.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!