"Ja skatāmies vēsturiski, tad skaņa allaž pastāvējusi līdzās vizuālajiem kodiem. Katrai reliģijai ir sava sakrālā mūzika, valstij līdzās karogam ir himna un valoda. Latvijas Radio 1 ik rītu pulksten 5.58 izskan valsts himna, Rīgā uz AB dambja plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, bet, "braucot eksportā", katram latvietim līdzi dodas skaņu identitāte – akcents," stāsta Vērzemnieks.
Skaņas nozīmi apzinājušies arīdzan mārketinga nozares profesionāļi, un Eiropā un rietumvalstīs to mārketinga stratēģijās aktīvi pielieto jau pēdējos 10 gadus, bet Latvijā par skaņu dizainu kā par atsevišķu radošo industriju runā no pagājušā gada, kad tika dibināta asociācija "Latvian Sound Designers Club": "Man savā profesionālajā jomā vienmēr šķitis interesanti savienot divas savas kaislības – vizuālo dizainu un skaņu. Pagājušogad sanācām kopā vairāki ar skaņu dizainu saistīti profesionāļi un izdomājām – kāpēc gan nesadarboties visiem konkurentiem, lai kopīgi attīstītu tirgu? Tādā veidā visiem pietiks un atradīsies vieta savām profesionālajām interesēm un specializācijām."
Vaicāts, kāpēc līdz Latvijai skaņu dizains atnācis tik vēlu, Vērzemnieks to skaidro gluži pragmatiski: "Tendences lielākoties attīstās paralēli valsts ekonomiskajai situācijai un vēsturiskajam kontekstam. Aizvadītie 10 gadi ir bijuši ļoti darbīgi grafiskā dizaina ziņā, industrija ir cītīgi strādājusi, izglītojusies un izglītojusi, lai paceltu gan profesionālo latiņu, gan izpratni par zīmolvedības jēgu. Tagad ir pienācis brīdis, kad klienti vidējā un augstākā līmeņa vadībā beidzot saprot, ka ir nepieciešama zīmola stila grāmata (brand book), nevis tikai atsevišķs logotips. Tas bija garš posms. Vizuālais piesārņojums ir milzīgs, reklāmas un mārketinga konkurence ir liela, tāpēc jāsāk "masēt" jaunas maņas."
Atšķirību starp skaņu dizainu un skaņu mākslu nosaka biznesa aspekts un konkrēts mērķis. "Audio zīmolvedība ir diezgan sausa un praktiska lieta, kur dažreiz pat nav vajadzīgs skaņu inženieris. Vajadzīga ir mārketinga stratēģija un mērķis. Savukārt māksla ir pašmērķīga un seko sajūtām, kur nav runa par mārketingu. Tiesa, pastāv variants, ka audiozīmola kampaņu integrē kādā mākslas formā, piemēram, kino, kā rezultātā filma kļūst par reklāmas kampaņu."
Kā veiksmīgu un oriģinālu skaņu dizaina piemēru audio zīmolvedībā Vērzemnieks min starptautiskās finanšu un norēķinu korporācijas "Mastercard" skaņu identitātes kampaņu, kas pirms diviem gadiem tapa sadarbībā ar amerikāņu rokgrupas "Linkin Park" mūziķi un grafisko dizaineru Maiku Šinodu. Muzikālais logo radīts ar mērķi būt klātesošiem ne tikai ar vizuālām un informatīvām reklāmas kampaņām, bet arī burtiski izskanēt korporācijas sponsorētos pasākumos, piemēram, "Australian Open", tādējādi panākot, ka līdztekus diviem dažādu toņu oranžas krāsas "Mastercard" apļiem, ko nu jau vairs nevar sajaukt ne ar ko citu, patērētājiem rodas arīdzan audiālas asociācijas.
"Latvijā pagaidām par audio zīmolvedības labajiem piemēriem runāt ir pāragri, bet vairāki daudzsološi projekti šobrīd ir izstrādes procesā. Līdz šim ir taisīti audio logotipi, piemēram, "Ondo.lv", taču jāsaprot, ka logo, līdzīgi kā vizuālā identitāte, ir tikai viena daļa no zīmola identitātes, kas nereti pat ir sekundāra. Fonti, attēlu vadlīnijas, dažādi it kā šķietami sīkumi, kuri cits citu papildina, – tas viss kopā veido uzņēmuma identitāti," atklāj Vērzemnieks, kurš ir arīdzan partneris un radošais direktors jaunuzņēmumā "Corebook", kas izstrādājis digitālu zīmola vadlīniju rīku, kuru lieto starptautiski atzīti zīmoli dažādās valstīs, arī audio zīmolvedības vajadzībām.
Tā kā vizuālais piesārņojums pieaug, skaņas nozīme mārketinga stratēģijās kļūs arvien lielāka: "Kāpēc podkāsti ir tik populāri? Jo cilvēkiem ir apnicis sēdēt pie ekrāniem. Satura visās malās ir tik daudz, ka cilvēks ir priecīgs, ja var kaut kādā ziņā pieslēgties reālajai dzīvei un informāciju vienkārši iebāzt ausīs. Un arī mārketingam podkāsti ir apgūstams kanāls."
Skaņu identitātei nav obligāti jābūt muzikālai kompozīcijai – tas var būt arī pats produkts. Piemēram, "Coca Cola" līdztekus ikoniskajam džinglam ar Ziemassvētku zvaniņiem "Holidays are Coming" veiksmīgi pielieto "Taste the Feeling" kampaņu, kuras skaņas ir dzēriena bundžiņas vai pudeles atvēršana vai burbuļu "atsišanās" pret glāzes sieniņām un ledus gabaliņiem.
Tiesa, Vērzemnieks atzīst, ka visiem uzņēmumiem nebūt nav jāskan: "Liels vai mazs uzņēmums – tas nav kritērijs. Mārketinga cilvēkam drīzāk jāskatās, kādi ir saskarsmes punkti ar patērētāju, vai arī jārada jauni saskarsmes punkti. Arī mazs uzņēmums var izveidot podkāstu ar minimāliem resursiem, taču nav jēgas skriet modei līdzi tāpat vien un aizpildīt ēteru. Jāuzdod jautājums – kā cilvēks var sajust zīmolu? Vīrusa dižķibele lieliski to arī parāda, jo ir uzņēmumi, kas ir sapratuši, ka pelna, pirmkārt, ar zīmolu."
Lai arī skaņa šķiet pašsaprotama un allaž klātesoša, taču, prasmīgi un stratēģiski pielietotai, informācijas laikmetā tai ir potenciāls kļūt par uzņēmuma zīmolvedības veiksmes stāstu. "Kā tavs uzņēmums skan, kad to neredz? Vai to vispār var atpazīt, kad vairs neredz? Ja tu gribi būt aktuāls un klātesīgs patērētāju sabiedrībā arī turpmākos 10 gadus, tad šī ir vēl viena šķautne zīmola identitātē, par ko ir jādomā," rezumē Vērzemnieks.
Vairāk par digitālā mārketinga stratēģijām varēs uzzināt mārketinga un sabiedrisko attiecību profesionāļu festivālā "Marketing Shake", kas norisināsies 6. augustā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
