Pāreja uz alternatīvajiem transportlīdzekļiem aizsākās jau pirms diviem gadiem, meklējot videi draudzīgus un mobilus pārvietošanās veidus pilsētvidē. Tajā pašā laikā nozīmīgu ietekmi uz paradumu maiņu veicināja Covid-19 izplatība, kad, vēloties mazināt saskarsmi ar citiem, iedzīvotāji no sabiedriskā transporta pārcēlās uz individuālajiem transportlīdzekļiem.
"Elektrisko skrejriteņu pieaugums ir likumsakarīgs. Nesenie apstākļi ir bijis pamudinājums pāriet uz videi draudzīgāku pārvietošanās veidu, kas vienlaikus, domājot par savu veselību, ir ievērojami drošāk. Jau tagad redzam tendenci, ka, līdzīgi kā citviet pasaulē, strauju popularitāti gūst jaunie un uzlabotie risinājumi, kas ienāk tirgū. Piemēram, šobrīd lielu interesi iemanto elektriskie velosipēdi. Pārvietošanās ar tiem ir drošāka, un tie var nobraukt divas līdz trīs reizes lielāku attālumu nekā elektriskie skrejriteņi," teic "220.lv" komunikācijas un mārketinga vadītāja Līga Bubko.
Bubko stāsta, ka, salīdzinot ar pērno gadu, aizsargķiveru pārdošanas apjomi ir auguši par vairāk nekā pusi, tomēr, ja šos apjomus salīdzina ar iegādāto transportlīdzekļu skaitu, tad pārdoto ķiveru ir par trīs reizēm mazāk. "Bērnu aizsargķiveres, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir pārdotas par trīs reizēm vairāk, kamēr pieprasījums pēc pieaugušo aizsargķiverēm ir pavisam neliels. Iespējamais iemesls ir tas, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam, braucot ar velosipēdu, ķiveres nēsāšana ir obligāta, tomēr, pārkāpjot šim slieksnim, nereti šķiet, ka prasmes pārvietoties ar velosipēdu vai skrejriteni ir pilnveidotas un par drošību vairs nav jāuztraucas. Tomēr mūsu ieteikums ir primāri domāt par drošību."
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas apkopotie dati par jūniju, kad vidēji trīs līdz pieci pacienti nedēļā guvuši traumas, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem, mudina aizdomāties un izsvērt nepieciešamību lietot drošas braukšanas palīglīdzekļus.
Lai arī aizsargķiveru lietošana, braucot ar skrejriteņiem, nav obligāta, eksperti atzīst, ka tā var pasargāt no smagu traumu gūšanas. Traumatologs-ortopēds Mārcis Radziņš atklāj, ka pēdējo gadu laikā skrejriteņi ir kļuvuši par papildu gūto traumu iemeslu, kas agrāk nebija novērots. "Ikdienā redzu vairāk ekstremitāšu traumas – vismaz divas, trīs nedēļā, tai skaitā arī pietiekami nopietnas, kas var atstāt sekas ilgtermiņā. Pārsvarā traumas tiek gūtas, iebraucot bedrē vai uzbraucot uz apmales, bet viennozīmīgi ir iespējams gūt arī galvas traumas. Tieši tāpēc iesaku izmantot drošības ķiveres," teic Radziņš.
Jāatgādina, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem, ķiveres obligāti jālieto braucot ar velosipēdu tikai bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem. Savukārt, kas attiecas uz skrejriteņu lietošanas drošības noteikumiem, Satiksmes ministrija strādā pie noteikumiem, kas attieksies tieši uz elektrisko skrejriteņu lietošanu, tomēr jau šobrīd Ceļu satiksmes likumā ir ieviesti daži noteikumi, kas jāievēro. Piemēram, ar elektrisko skrejriteni, kura maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, ir atļauts braukt pa ietvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
