LMT veicis unikālu pārrobežu dronu lidojumu  (6)

Kā skaidro LMT pārstāvji, attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā. Atsevišķos gadījumos, piemēram, izpētes nolūkos kā šoreiz, var saņemt paaugstinātas bīstamības lidojuma atļauju. Tomēr sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Mobilo sakaru tīkla pieslēgums ļautu palielināt šādu ārpus redzamības dronu lidojumu drošību, un LMT veic šādu risinājumu izpēti kopā ar Latvijas uzņēmumu "SPH-engineering" un valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA).

"Pagaidām lielākā daļa dronu risinājumu balstās uz WiFi sakariem vai citu dronu vadībai atvēlēto frekvenču izmantošanu. Atšķirībā no mobilā tīkla tie ir ar ierobežotu darbības attālumu. Ja ir labs pārklājums gaisā, mobilais tīkls spēj nodrošināt nepārtrauktus sakarus dronam visa lidojuma laikā, kas būtiski uzlabo drošību. Latvijai gan dronu tehnoloģijās, gan mobilo sakaru tīkla attīstībā ir labas iestrādes, un šī priekšrocība ir jāizmanto, lai radītu augstas pievienotās vērtības risinājumus gan Latvijas iedzīvotājiem, gan eksportam," skaidro Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents.

LMT iepriekš veiktie testi Latvijā liecina, ka, kā skaidro kompānijā, mobilo sakaru tīkla signāla stiprums vietām gaisā ir pat labāks nekā uz zemes, kur traucē tādi šķēršļi kā biezas sienas un koki. Savukārt šajā lidojumā no Latvijas uz Igauniju varēja testēt, kā mobilajā sakaru tīklā iespējams nodrošināt arī starpvalstu dronu lidojumu, kad jāpārslēdzas no viena operatora tīkla uz otru.

Pirmais drona pārrobežu lidojums sācies Latvijas pusē, dronam paceļoties netālu no Ainažiem, bet noslēdzies ar nolaišanos Iklas pievārtē Igaunijā. Kopējais lidojuma garums sasniedzis 8 kilometrus. Gaisā pacēlies multirotoru drons, kas pielāgots attālinātas vadības iespējām. LMT kopā ar kompāniju "SPH-engineering" izstrādāja prototipa iekārtu, kas uzmontēta uz drona un savienota ar tā vadības bloku. Šī iekārta aprīkota ar divām SIM kartēm, lai nodrošinātu nepārtrauktu komunikācijas kanāla savienojumu ar dronu un minimizētu riskus robežas šķērsošanas brīdī, kad nepieciešama mobilā tīkla operatora nomaiņa no LMT tīkla Latvijā uz Igaunijas operatora tīklu.

"Lai veiktu šādu attālinātu lidojumu ārpus pilota redzamības zonas, ir būtiski nodrošināt iespēju sazināties ar dronu un nosūtīt tam komandas jebkurā lidojuma fāzē. Tāpēc būtisks stabils, ātrs un uzticams mobilais tīkls. Papildus nepieciešama vadības programmatūra un vadības centra risinājums, ar kuru pilots var ērti operēt, veicot lidojumu. Mēs izmantojām mūsu pašu Latvijā radīto dronu vadības programmatūru UGCS. Būtisks priekšnosacījums šādu lidojumu veikšanai ir arī zemes un gaisa risku novērtējums un CAA atļauja ne tikai no Latvijas, bet arī no Igaunijas puses," raksturo Pūķis.

"CAA atbalsta bezpilota gaisa kuģu sistēmu attīstību Latvijā, tādēļ publiskā un privātā sektora sadarbība ir ļoti būtiska, lai izpētes un demonstrāciju rezultātā rastu iespēju nodrošināt jaunus servisus, kas saistīti ar paaugstinātiem riskiem, vienlaikus saglabājot vai pat uzlabojot kopējo lidojumu drošuma līmeni. Veicot lidojumus ārpus tiešās redzamības, ir jānodrošina izvairīšanās no citiem gaisa telpas lietotājiem un objektiem uz zemes. Tāpat aktuāls jautājums ir par attālināto identifikāciju, kas ļauj sekot līdzi lidojuma trajektorijai un nepieciešamības gadījumā informēt par apkārt esošajiem apdraudējumiem. Ievērojot noteiktos risku mazināšanas pasākumus, ir izdevies autorizēt lidojumu, kas pierāda jaunu iespējamu tehnoloģisko risinājumu pārrobežu lidojumiem," norāda Ilmārs Ozols, CAA Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs.

Lai attīstītu dronu inovācijas Latvijā, LMT kopā ar citu valstu partneriem piedalās arī Eiropas bezpilota lidaparātu ekosistēmas attīstības projektā COMP4DRONES. Tāpat LMT ir arī globālās bezpilota lidaparātu satiksmes vadības asociācijas GUTMA biedrs un piedalās starptautiskās mobilo sakaru asociācijas GSMA dronu risinājumu attīstības darbā.

Jau vēstīts, ka trešdien, 2. septembrī, šogad digitālā formātā sākās sarunu festivāls "Lampa". Arī šoreiz to noslēgs jau par tradīciju kļuvušais "Politiķu cepiens".

Festivāla piedalās arī sadarbības partneris "Delfi", kas šogad kļuvis par vienu no "Lampa" oficiālajām norises vietām, uz pasākumu norises laiku nododot savu studiju festivāla rīcībā. Tāpat "Delfi" rīkos diskusijas, par kurām vairāk iespējams uzzināt šeit.