Pētījums: Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi Latvijā joprojām ir attīstības sākuma stadijā

2018.gadā Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedza 450 miljonus eiro, viena uzņēmuma apgrozījumam svārstoties no 6,4 tūkstošiem eiro līdz pat 120 miljoniem eiro, secināts pētījumā.

Neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši nelieli – vairāk nekā puse uzņēmumu ir mazāk nekā 20 darbinieku, bet vidēji tajos strādā 32 darbinieki.

"Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē finanšu tehnoloģiju uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā," uzsver pētījuma autores, LU BVEF profesores Inna Romānova un Ramona Rupeika-Apoga.

Lielākā daļa Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu ir dibināti kā finanšu un IT uzņēmumi (atbilstoši 41% un 16%). Populārākie šo uzņēmumu darbības veidi ir starpniecība kreditēšanā, IT pakalpojumu sniegšana un kredītbiroju funkcijas. Vienlaikus valstī reģistrēti un darbojas arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir biznesa pakalpojumu sniegšana, banku darbība, kā arī apdrošināšana un finanšu pakalpojumi.

"Finanšu tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ir kļuvusi par nozīmīgu globālu tendenci finanšu nozares attīstībā. Tāpēc ir atbalstāmi, ka LU ir veikusi šādu pētījumu, sniedzot līdz šim dziļāko analīzi par Latvijas finanšu tehnoloģiju nozari. Papildu ieguvums ir tas, ka tiek izmantota standartizēta pētījuma metodoloģija, kas dod iespēju iegūtos rezultātus salīdzināt ar Igauniju un Šveici. Šādam pētījumam būtu jākļūst par tradīciju, lai varētu padziļināti novērtēt valsts veikto atbalsta pasākumu efektivitāti un nozares attīstības tendences," saka Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs, finanšu tehnoloģiju eksperts Deniss Fiļipovs.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir salīdzinoši jauni un vairāk nekā 70% uzņēmumu ir dibināti 2010. gadā vai vēlāk. Saskaņā ar "Orbis" datiem lielākā daļa Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu ir dibināti kā daļa no lielākas korporatīvās grupas (nacionālas vai starptautiskas) un tikai aptuveni 15% uzņēmumu ir dibināti kā neatkarīgi uzņēmumi. Puse no Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ir dibināta ar nacionālo kapitālu. Savukārt pusei uzņēmumu ir ārvalstu kapitāls, kas ieguldīts pārstāvot tādas valstis kā Azerbaidžāna, Kipra, Igaunija, Lietuva, Malaizija, Moldova, Nīderlande, Krievija un Šveice.

"Ievērojot pēdējo gadu finanšu tirgus attīstības tendences, finanšu tehnoloģiju nozare Latvijā ir attīstījusies visstraujāk, kā rezultātā arī viens no Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) darbības stratēģiskajiem virzieniem ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumu atbalsts, kā arī finanšu sistēmas inovāciju veicināšana. Komisijas ieskatā finanšu tehnoloģiju nozares attīstība turpināsies un arvien lielāka loma būs tādiem attīstības virzieniem kā Modernfinance pieejamība, attīstība un ilgtspēja," norāda FKTK Licencēšanas daļas vecākais juriskonsults Ingus Valtiņš.

LU BVEF pētījums 2019. un 2020. gadā īstenots sadarbībā ar kolēģiem no Igaunijas, Lietuvas un Polijas ar mērķi izpētīt finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstību Baltijas valstīs un Polijā.

Pētījuma ietvaros analizēti 56 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, balstoties uz informāciju, kas ir iegūta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Startup asociācijas, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas un "Crunchbase" datubāzēm. Šajā pētījumā tika iekļauti tikai tie uzņēmumi, kas ir reģistrēti Latvijā, sniedz ar finansēm saistītus pakalpojumus un kuru uzņēmējdarbības modelī ir saskatāms inovatīvs informācijas tehnoloģiju komponents.

Pētījumā ietvaros tika veikta arī Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu aptauja (2019.gada vasarā) ar mērķi izpētīt svarīgākus finanšu tehnoloģiju uzņēmumu biznesa aspektus. Aptaujā tika iekļauti jautājumi, kas skar deviņus uzņēmējdarbības aspektus: galvenie darbības virzieni, sadarbības partneri, pamatresursi, pievienotās vērtības veidošana, attiecības ar klientiem, pārdošanas kanāli, klientu segmenti, ieņēmumu plūsma un izmaksu struktūra.