Delfi foto misc. - 50592
Foto: Reuters/Scanpix
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien atbalstīja grozījumus likumā "Par aviāciju", paredzot piemērot administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas izdarīti ar bezpilota gaisa kuģi jeb dronu.

Jaunais tiesiskais regulējums pilnveido vienotos pamatprincipus lidojumu veikšanai ar bezpilota gaisa kuģi, ņemot vērā arī Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktus, kas, savukārt, sekmēs bezpilota gaisa kuģu izmantošanas pārskatāmu un leģitīmu izmantošanu, skaidro Satiksmes ministrija.

Vienotam regulējumam un nosacījumiem tiek pakļauti visi bezpilota gaisa kuģu īpašnieki, valdītāji un lietotāji neatkarīgi no bezpilota gaisa kuģa masas, veiktspējas un tā izmantošanas mērķa. Stingrākas prasības attieksies uz lidojumiem paaugstināta riska apstākļos, kas var nopietni apdraudēt lidojumu drošumu, kā arī personas un objektus uz zemes, un kas tādējādi ir visas sabiedrības interesēs.

Projektā ietvertais tiesiskais regulējums mazina administratīvo slogu, paredzot iespēju un nosacījumus, lai saņemtu bezpilota gaisa kuģu sistēmas ekspluatanta atļauju lidojumu veikšanai ar bezpilota gaisa kuģi, kā arī paredz ekspluatantu deklarēšanās iespēju.

Projekts paredz turpināt noteikumos Nr. 368 jau ietverto prasību apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi.

Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, kas nav marķēts vai identificējams, plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no 10 - 30 eiro, bet juridiskajām personām – no 30 līdz 100 eiro.

Par tālvadības pilota vai novērotāja pienākumu pildīšanu vai lidojuma uzraudzības veikšanu, atrodoties alkoholisko vielu ietekmē, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 30 līdz 140 eiro.

Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi ārpus tiešās redzamības piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām plānots piemērot no 10 līdz 60 eiro, bet juridiskajām personām – no 30 līdz 200 eiro.

Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 140 eiro, bet juridiskajām personām – no 100 līdz 200 eiro.

Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot attālumu līdz lidojumā neiesaistītām personām un cilvēku pulcēšanās vietām, ja nav saņemta ekspluatācijas atļauja, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 140 eiro, bet juridiskajām personām – no 30 līdz 400 eiro.

Tāpat noteikti sodi par citiem gadījumiem.

Civilās aviācijas aģentūras rīcībā esošā informācija liecina, ka 2019.gadā bezpilota gaisa kuģu sistēmu (UAS) ekspluatantiem izsniegtas 135 atļaujas paaugstināta riska lidojumiem, savukārt 2020.gadā līdz augusta vidum – 155 atļaujas; teorijas un prakses pārbaudījumu 2019.gadā ir kārtojuši 237 tālvadības piloti, 2020.gadā līdz augusta vidum – 395 tālvadības piloti. Piemērojot atsevišķu citu ES DV metodiku, prognozes liecina, ka Latvijā darbojas vai pārskatāmā nākotnē darbosies aptuveni 4600 bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatanti. Precīzāki statistikas dati veidosies no 2020.gada 31.decembra, kad sāks piemērot ES līmeņa tiesību aktus, kas, cita starpā, paredz bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantu reģistrāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!