"Covid-19 laikā pircēji un uzņēmēji ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem – arvien vairāk iepērkamies internetā. Arī krāpnieki ir spējuši atrast jaunus ceļus pie patērētājiem, piemēram, veidojot viltus interneta veikalus – iepriekšējos gados kiberdrošības speciālisti atraduši vairāk nekā 400 viltus vietnes, kas veidotas kā "AliExpress" platformas kopijas," skaidro "Luminor" informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs.
Viņš uzsver, ka, iepērkoties viltus veikalā, klients pakļauj sevi vairākiem riskiem – nesaņemt pasūtīto preci vai pakalpojumu vai kļūt par personas un maksājumu kartes datu zādzības upuri.
"Viltus veikali ir aktīvi visu gadu, bet īpaši gada nogalē, kad notiek Ziemassvētku iepirkšanās. Tad patērētāji kļūst neuzmanīgi un kritiski neizsver, kur iegādājas preces un kam sniedz savu personīgo informāciju," norāda Mickevičs.
Vairs nepietiekot tikai pārliecināties par vienu drošības aspektu, lai būtu skaidrs, ka veikals ir reāls.
"Krāpnieki ir iemācījušies pārliecinoši attēlot "Verified by Visa" un "Mastercard SecureCode" drošības sertifikātus un novērst citas acīmredzamas pazīmes, kas varētu liecināt par viltus mājaslapām. Pirms iepirkšanās nezināmā veikalā ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk izpētīt pieejamo informāciju un kritiski izvērtēt, vai veikalam var uzticēties. Lai samazinātu iespējamos riskus, ieteicams izmantot Latvijas interneta veikalus, par kuru autentiskumu ir iespējams vieglāk pārliecināties. Tāpat būtu ieteicams gan datorā, gan viedtālrunī izmantot atjaunotas interneta pārlūkprogrammas, kurām uzstādīts antivīruss. Tas ātri norādīs uz viltotu interneta resursu," mudina Mickevičs.
Kā atpazīt viltus internetveikalu, kas radīts, lai izkrāptu naudu? Veikala adrese ietver vairākus punktus, piemēram, con.su.club, tāpēc rūpīgi jāpievērš uzmanība tīmekļa adresei. Tiek piedāvātas milzīgas atlaides, kas izskatās "pārāk labi, lai būtu patiesība". Vietne pārdod preces, bet nav to oficiālais izplatītājs. Interneta vietne strādā ar kļūdām – nevar atvērt citas lapas saites, nestrādā "pogas". Trūkst kontaktu vai norādītie kontakti realitātē neeksistē. Saite ir bijusi saistīta ar kiberdrošības uzbrukumiem vai datorvīrusiem. To var noskaidrot dažādos reputācijas pārbaudes rīkos. Saiti uz interneta veikalu negaidīti atsūta kāds draugs vai paziņa ar tekstu, kas nav raksturīgs ikdienas sarakstei. Nav nekādas papildu informācijas par precēm, trūkst reālu klientu atsauksmju par veikalu citos avotos vai sociālajos tīklos, tas šķiet neuzticams. Nav atrunāti konkrēti interneta veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas vai citi svarīgi nosacījumi.
"Daudzos gadījumos viltus veikali nav orientēti uz tūlītēju līdzekļu izkrāpšanu – to galvenais uzdevums var būt arī personas un maksājumu kartes datu ievākšana. Ir gadījumi, kad nauda par nesaņemto pirkumu ir atgriezta, taču kartes dati vēl joprojām paliek pie krāpnieka. Lai samazinātu risku, būtu vēlams norēķiniem tiešsaistē izmantot atsevišķu norēķinu karti, kurā pieejama summa tikai nepieciešamo pirkumu veikšanai," teic Mickevičs.
Turklāt ir būtiski regulāri pārbaudīt un kontrolēt sava konta atlikumu un veiktās transakcijas.
""Luminor" klientu pieredze rāda, ka vidējie zaudējumi viltus internetveikalos sasniedz pat 100 eiro. Ja rodas aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai kredītkartes dati ir iesniegti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai," norāda "Luminor" pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
