LMT, Latvijas Mobilais telefons
Foto: LETA

Mobilo sakaru operatori "Bite Latvija" un "Tele2" uzskata, ka Sabiedrisko pakalpojumu un regulēšanas komisijas (SPRK) otrdienas paziņojums par atļauju abiem operatoriem koplietot radiofrekvences ir neatbilstošs un nepilnīgs, jo koplietošana ir atļauta mazāk nekā pusei operatoru lietošanā esošā spektra apjoma. Savukārt "Latvijas Mobilais telefons" norāda, ka SPRK lēmums atļaut mobilo sakaru operatoriem "Tele2" un "Bite Latvija" kopīgi izmantot daļu no frekvencēm deformē tirgus un konkurences situāciju.

"Bite Latvija" un "Tele2" ieskatā SPRK lēmums arī liedz kopīgi izmantot frekvences, kas svarīgas efektīvas 5G infrastruktūras izveidei nākotnē. Tas nedod iespēju panākt ieguvumus, kurus pilnvērtīga mobilo sakaru infrastruktūras koplietošana varētu sniegt Latvijas iedzīvotājiem, apkārtējai videi un ekonomikai.

"Bite Latvija" un "Tele2" iepriekš norādījuši, ka atsevišķu mobilā radio tīkla elementu koplietošana nenozīmē konkurences samazināšanos. Tieši pretēji, abi operatori turpinās darboties kā konkurējoši uzņēmumi, un no tā, ka jaunākās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijas ar pilnvērtīgu infrastruktūras koplietošanu tiktu izvērstas ātrāk, plašākā teritorijā un ar mazākām izmaksām, ieguvēji būtu tieši mobilo sakaru lietotāji. "Diemžēl SPRK pieņemtais lēmums, par ko SPRK paziņoja ar mediju starpniecību, liedz koplietot radiofrekvences tādā apjomā, kā to lūdza mobilo sakaru operatori, un tas var kavēt mobilo sakaru tīkla nākamās tehnoloģiskās paaudzes straujāku attīstību," uzskata "Bite Latvija" un "Tele2".

"Tele2" un "Bite Latvija" atzīmē, ka Eiropas Savienība (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā, ko Latvijas normatīvajos aktos vajadzēja ieviest līdz 2020. gada 21. decembrim, norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

"Tele2" un "Bite Latvija" arī norāda, ka neizprot SPRK rīcību vispirms par savu lēmumu informēt medijus un tikai pēc tam uzņēmumus. Pēc lēmuma saņemšanas uzņēmumi ar to iepazīsies un izvērtēs tā pārsūdzības iespējas.

"Tele2" un "Bite Latvija" uzsver, ka operatoru radio tīklu koplietošana jau kopš 2005. gada ir ierasta prakse – kopumā pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 šāda veida vienošanos, tostarp 40 no tām ir Eiropā. Piemēram, "Tele2" un "Telia" (Zviedrija), "Telia" un "Telenor" (Norvēģija), "Orange" un "T-Mobile" (Polija), "DNA" un "Telia" (Somija), "SFR" un "Bouyugues Telecom" (Francija), "Vodafone" un "Nova" (Islande), "T-Mobile" un "O2" (Vācija), "Vodafone" un "Orange" (Lielbritānija) u.c.

Savukārt SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) pārstāvis Valdis Jalinskis atzina, ka Latvijas telekomunikāciju tirgus, pateicoties asai konkurencei, ir nodrošinājis valsts iedzīvotājiem plašu pieejamo pakalpojumu klāstu un augstu kvalitāti par pieņemamām cenām, turklāt Latvijas mobilo sakaru veiksmes stāsta priekšnoteikums ir arī līdzvērtīgi sadalīti frekvenču resursi.

Tāpat LMT pārstāvis uzver, ka regulators bez nopietnām konsultācijām ar nozari, pieņemot lēmumu par valsts ierobežoto resursu – frekvenču – asimetrisku koncentrāciju divu operatoru veidota konsorcija rīcībā, būtiski deformē ne tikai tirgus un konkurences situāciju, bet arī rada nopietnus riskus valsts kopējās sakaru sistēmas diversifikācijai un drošībai. "Regulators pēc būtības rada priekšnoteikumus Latvijas pārejai uz diviem mobilo sakaru tīkliem. Tas ir nepieļaujami, tāpēc pēc iepazīšanās ar SPRK lēmuma detaļām lemsim par turpmākiem soļiem," piebilst Jalinskis.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atļāva SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija" kopīgi izmantot daļu no frekvencēm. Sadarbības īstenošanas rezultātā mobilo sakaru lietotājiem būs ieguvumi gan no projekta, gan no spēcīgas konkurences operatoru starpā, piemēram, plašāks mobilā tīkla pārklājums, ātrāks internets, norādīja SPRK.

SPRK veica apjomīgu lietas izpēti, pārliecinoties, ka abu operatoru – SIA "Bite Latvija" un SIA "Tele2" sadarbība neapdraud konkurenci elektronisko sakaru tirgū Latvijā. Viens no svarīgiem faktoriem, lai visiem trim mobilo sakaru operatoriem ir vienlīdzīgas iespējas veikt komercdarbību tirgū, ir līdzvērtīga pieeja ierobežotajam frekvenču resursam. Šī iemesla dēļ SPRK ļāva SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija" kopīgi izmantot frekvences tik tālu, cik nerodas nevienlīdzīga konkurence visu trīs mobilo operatoru starpā.

Ar lēmumu SPRK atļauj SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija" kopīgi izmantot frekvences 44% apmērā no kopējā to lietošanā esošā apjoma. Atlikušo frekvenču daļu, ko SPRK atsaka kopīgi izmantot, katrs operators joprojām turpinās lietot individuāli. Abiem operatoriem šīs sadarbības ietvaros būs arī iespēja kopīgi izmantot tiem piederošo infrastruktūru – torņus, mastus, iekārtas un bāzes stacijas.

SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija" pieteikumus par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību kopīgu izmantošanu iesniedza SPRK 2020. gada 31. augustā. Lietas izskatīšanas gaitā SPRK vairākkārtīgi pieprasīja un saņēma papildu informāciju. Vienlaikus notika arī vairākas tikšanās ar iesniedzējiem, kurās tiem bija iespēja paust viedokli. Arī citiem interesentiem bija iespēja izteikt viedokli par abu operatoru sadarbības ietekmi uz konkurenci.

"Kopīga frekvenču un infrastruktūras izmantošana ir izplatīta prakse Eiropas valstu vidū, kas nākotnē, visticamāk, pieaugs. Mūsu pienākums bija novērtēt, cik tālu kopīga sadarbība abu operatoru starpā var būt. Šim nolūkam SPRK analizēja ieguvumus no kopīgās sadarbības, veicot pretfaktisko analīzi, ko pielieto arī citas Eiropas valstis. Savu lēmumu esam balstījuši gan uz Eiropas Savienības, gan uz nacionālajiem tiesību aktiem. Lietā ņemti vērā arī Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) dokumenti un SPRK aptaujas rezultāti no 18 valstu regulatoriem par praksi citās valstīs," skaidroja SPRK priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Intars Birziņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!