Pandēmijas laikā gaisa kvalitāte ir noteikta par vienu no vīrusa izplatības mazināšanas priekšnosacījumiem. Eksperti prognozē, ka tā būs prioritāte arī pēc pandēmijas, jo tīrs gaiss ir kritiski nozīmīgs darbinieku produktivitātei. Slikta gaisa kvalitātes dēļ Latvijā priekšlaicīgi pērn miruši 1700 cilvēki, kas ir par 92 % vairāk nekā ceļu satiksmes negadījumos, tika uzsvērts "Altum" nesen organizētajā diskusijā. Ko uzņēmējiem iespējams darīt, lai savā uzņēmumā izvairītos no šīm problēmām?
Šobrīd situācija Latvijā konkrēti darba vidē ir satraucoša – slikta gaisa kvalitāte tiek konstatēta 60-80 % gadījumu. Ilgstoša uzturēšanās piesārņotā gaisā var rezultēties ne tikai ar ievērojamu (60 %) produktivitātes kritumu, bet palielināt riskus saskarties ar nopietnām veselības problēmām nākotnē. Tomēr joprojām daļa uzņēmumu, rūpējoties par energoefektivitātes uzlabošanu, par gaisa kvalitāti aizmirst, bet vēl daudzi nezina par iespējām ar valsts atbalstu finansēt savas ieceres.
Lai vērstu uzņēmēju uzmanību iekštelpu gaisa kvalitātes nozīmei un informētu par to, kā uzlabojumus veikt ekonomiski, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs uz diskusiju aicināja nozares ekspertus: Būvniecības valsts kontroles biroja direktori Svetlanu Mjakuškinu, SAF Tehnika līdzīpašnieku Normundu Bergu, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu un uzņēmumu grupas MESH izpilddirektoru Arni Glāznieku. Diskusiju vadīja Juris Šteinbergs. "Delfi Bizness" vari noskatīties pilnu diskusijas ierakstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
