Brīdina – krāpnieki sākuši izmantot robotzvanus arī latviešu valodā  (22)

“Tas, ka krievu valoda nebūs vienīgā valoda, kuru krāpnieki izmantos klientu uzrunāšanai, diemžēl jau bija gaidāms. Attīstoties tehnoloģijām, uzlabojas arī krāpnieku rīki, kā izlikties par banku darbiniekiem un ar viltu iegūt klientu datus, lai pieslēgtos klientu internetbankai. Tāpēc aicinām klientus būt īpaši vērīgiem un neuzķerties uz šādiem viltus banku darbinieku zvaniem, neskatoties kādā valodā šie zvani tiek saņemti. Jebkurš saņemtais zvans vai īsziņa, kad kāds aicina jūs izpaust vai kaut kur ievadīt Smart-ID vai kalkulatora kodus, ir skaidrs signāls – tie ir krāpnieki!” saka Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

• Ja kāds zvana vai sūta ziņu, prasot kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, nekādā gadījumā to nedariet – šādi apstiprinātu darbību nevar atcelt, un tas nozīmē pazaudētu naudu;
• Banka nekad nezvana un neprasa izpaust vai ievadīt kādā vietnē Smart-ID vai kalkulatora kodus (piemēram, viltus bankas mājas lapā/internetbankā);
• Banka nekad nesūta klientiem interneta saites, kurās prasītu ievadīt savus Smart-ID vai kalkulatora kodus;
• Ja "Swedbank" darbiniekiem būs nepieciešams atpazīt klientu, bankas darbinieks lūgs klientu pašam pievienoties internetbankai, ievadot pārlūkā tās oficiālo adresi (nevis nospiežot kādu linku), vai pašam sazināties ar bankas konsultāciju centru.

Banka arī lūdz klientus ievērot, ja esat saņēmis krāpnieku zvanu, bet savus datus neesat izpaudis, lūdzu ziņojiet bankai tikai rakstiski – sūtot ziņu čatā vai nosūtot bankas ziņojumu savā internetbankā. Ja krāpniekiem ir izdevies iegūt klienta datus, tad lūgums klientam nekavējoties ziņot bankai.

Arī banka "Citadele" informē, ka dienā saņem vidēji 20 ziņojumus par krāpnieku centieniem, tomēr joprojām ir cilvēki, kuri iekrīt krāpnieku lamatās, skaidro bankā.

Zvani pārsvarā nākot no Latvijas numuriem un bieži ir viltoti, lai līdzinātos bankas klientu apkalpošanas numuram. Zvanītāji informē par notikušu naudas zādzību vai citu problēmu klienta kontā un agresīvi uzstāj, ka nepieciešami bankas pieslēgšanās dati un cita informācija, lai pasargātu naudu. Šādi zvani var turpināties pat vairākas dienas no dažādiem telefona numuriem. Krāpnieki bieži vien izmanto arī draudus par soda naudām un zaudētiem līdzekļiem.

Zvani tiek veikti izmantojot gan parastos telefonsakarus, gan dažādas ziņapmaiņas lietotnes - WhatsApp, Viber, Telegram u.c.

Savukārt "Luminor" banka pagājušajā nedēļā ir saņēmusi informāciju par vairāk nekā simts gadījumiem, kad, uzdodoties par banku vai finanšu institūciju darbiniekiem, krāpnieki ir zvanījuši cilvēkiem, lai izkrāptu internetbankas pieejas, privātos datus un uzkrātos līdzekļus. "Luminor" banka aicina iedzīvotājus, īpaši krievu valodā runājošos, būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā neizpaust savus personas datus, jo banka saviem klientiem tos nekad neprasa, kā arī nekad neatteiks saziņu latviešu valodā.

Jau ziņots, ka laikā no 12. līdz 18. jūlijam Valsts policijas (VP) iecirkņos visā Latvijā saņemta informācija kopumā par aptuveni 203 000 eiro izkrāpšanu. Krāpnieki visbiežāk uzdevušies par kādas bankas darbiniekiem, portālu "Delfi" informēja VP pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat viltvārži uzdevušies par citiem finanšu speciālistiem, sniedzot nepatiesu informāciju, ka personu kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības un, lai tās novērstu, nepieciešams atklāt banku kontu piekļuves datus.

Visvairāk naudas – 20 000 eiro izkrāpti kādai Ogres iedzīvotājai. Rīgā lielākā izkrāptā summa ir 18 000 eiro, bet Latgalē – 8 500 eiro.

Par biežākajiem krāpšanas modeļiem un kibernoziedznieku profiliem vairāk vari lasīt arī rakstā "Nigērijas prinči un neesoši biznesa partneri. Kā darbojas digitālie krāpnieki?".