Iespējas gaisā: ko šobrīd dara Latvijas dronu nozares uzņēmumi?

Ja būtu jāapvieno šābrīža Latvijas dronu uzņēmumu aktivitātes vienā teikumā, varētu teikt, ka dronu uzņēmumi ir specializējušies un meklē bezpilota lidaparāta pielietojumu dažādās specifiskās nišās.
Ja 2011. gadā ar bezpilota lidaparātiem tā vai citādi saistīto kompāniju kopējais apgrozījums nesasniedza pat pusmiljonu eiro, tad 2018. gadā tas jau bija 12 miljoni, bet 2019. gadā jau pārsniedza 20 miljonus eiro. Pēc Latvijas Aviācijas asociācijas prognozēm, 2027. gadā ar droniem saistītā nozare, ieskaitot pašu lidaparātu ražošanu un pakalpojumus, budžetā varētu ienest pat miljardu eiro. Lūk, pieci ar dronu ražošanu un programmatūru saistīti uzņēmumi.

"Fixar" ir komerciālo bezpilota lidaparātu un oriģinālu dronu vadības programmatūru izstrādātājs un ražotājs, ko 2017. gadā dibināja aviācijas inženieris Vasilijs Lukašovs. Latvijā viņš nokļuva startup vīzas programmas ietvaros, tāpēc uzņēmuma intelektuālās tiesības par unikālu aerodinamisko dizainu un programmatūru ir reģistrētas Eiropā. Uzņēmums Latvijā nodibināts 2019. gadā. Uzreiz pēc tam "Fixar" sāka izplatīt savus produktus Austrumeiropā un Vidusāzijā, 2020. gadā iekļūstot arī Kanādas un ASV tirgū. Līdz šim uzņēmuma attīstībā ieguldīti divi miljoni eiro.

"Fixar-Aero" bezpilota lidaparāti ir pilnībā autonomi un ar vienu uzlādi var lidot līdz 60 minūtēm, pārvadājot līdz diviem kilogramiem smagu kravu ar kruīza ātrumu 72 km/h. Tie var lidot augstas vēja slodzes apstākļos līdz 12 m/s augstumā un līdz 4500 metriem virs jūras līmeņa. Uzņēmuma droni izmanto patentētu fiksēta leņķa rotora sistēmu. Šī konfigurācija un augstā kravnesība padara lidaparātus piemērotus vairāku uzdevumu veikšanai – procesu optimizācijai aerofotografēšanā, lāzerskenēšanā, objektu monitoringā, bioloģiskās lauksaimniecības aizsardzībā un citos uzdevumos. "Fixar" šobrīd "Latvijas Valsts meži" akcelerācijas programmas "SilvaTech" ietvaros testē dažādus dronu pielietojuma veidus.

Jāpiebilst gan, ka uzņēmums pērn strādājis ar 43 029 eiro zaudējumiem, liecina "Lursoft" pieejamā informācija. Kā uzņēmuma patiesā labuma guvēji norādīti Lukašovs un Konstantīns Siniušins.

2009. gadā Latvijā dibinātais bezpilota lidaparātu uzņēmums "UAV Factory" sevi dēvē par pasaules līderi taktisko bezpilota lidaparātu projektēšanā un ražošanā. Tas ir piegādājis vairāk nekā 300 lidmašīnas aizsardzības, izlūkošanas un komerciālajiem klientiem vairāk nekā 55 valstīs. Viena lidaparāta cena parasti ir vairāk nekā 100 000 eiro. "UAV Factory" darbojas Mārupē, kur atrodas tā Eiropas rūpnīca, un Bendā, Oregonas štatā ASV. Darbu uzņēmums sāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatorā.

2021. gada sākumā "UAV Factory" paziņoja, ka to ir iegādājusies privātā kapitāla kompānija "AE Industrial Partners". Tagad "UAV Factory" ir atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platforma, jo uzņēmums vēlas turpināt ieguldīt šajā strauji augošajā tirgū. Darījuma nosacījumi un summa netika atklāta.
Pērn uzņēmuma "UAVFACTORY" apgrozījums bijis 12 miljoni eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas vairāk nekā 3 miljoni eiro, liecina "Lursoft" pieejamā informācija. Tā patiesā labuma guvēji ir pastarpināti ir ASV pilsoņi Roberts Maikls Grīns un Henrijs Deivids Rove.

"Atlas Aero­space" vārds plašāk izskanēja 2017. gadā, kad tas piesaistīja investīcijas 8 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums Latvijā plānoja atvērt dronu un citu iekārtu ražošanas rūpnīcu ar 1000 darbiniekiem. Tobrīd korpusus droniem ražoja pēc pasūtījuma Ķīnā, taču viss tika komplektēts Rīgā. Droni paredzēti profesionālai izmantošanai, piemēram, avārijas dienestiem vai industriālo objektu uzraudzībai. Tāpat tajos iepsējams ievietot nakts redzamības vai infrasarkanās siltuma kameras cilvēku meklēšanai. Vienas ierīces cena - aptuveni 10 000 dolāru. Ja nepieciešamas kameras tad pircējam jārēķinās ar papildus 25 000 dolāru.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 1,56 miljoni eiro, bet tas cietis 2,6 miljonu zaudējumus. Tajā pērn bijuši 49 darbinieki, liecina informācija "Lursoft". Kā patiesā labuma guvējs norādīts uzņēmuma vadītājs Ivans Tolčinskis.

"Droneplan" šobrīd strādā pie diviem bezpilota lidaparātu lidojuma pārvaldes programmatūras produktiem - ar vienu var veikt gaisa elektropārvades līniju vizuālo apskati un samazināt laiku defektācijas aktu sastādīšanai, ar otru - var veikt ūdens virsmu (ostas, naftas platformas jūrā, jūras krasta līnija, ezeri un citi ūdens rezervuāri) vizuālo apskati, atrast un atpazīt naftas produkta veidotus piesārņojumus, izsekot avotu, lai ātri reaģēt un novērstu katastrofu.

Latvijā bāzēts uzņēmums "DronePlan" testē arī pašu radītu zemūdens dronu zemūdens tālvadības iekārtas programmatūru, kas nākotnē būtu pielietojama hidrobūvju celtniecības, uzturēšanas un apsekošanas procesos. Zemūdens dronu testi notikuši Rīgas brīvostas akvatorijā.

2020. gada nogalē uzņēmums uzvarēja "EIT Jumpstarter" programmā enerģijas kategorijā. Komandas ideja tika atzīta par vienu no sešām labākajām agrīnās stadijas inovācijām Eiropā un saņēma 10 tūkstošu eiro naudas balvu.

Pērn gan uzņēmums strādājis ar 781 eiro zaudējumiem, kā arī nav uzrādījis apgrozījumu, liecina "Lursoft" informācija. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Viktors Bikovs.

"SPH Engineering" ir dronu programmatūras uzņēmums un bezpilota lidaparātu integrācijas pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmums ir dibināts 2013. gadā Latvijā, kur joprojām atrodas "SPH Engineering" galvenais birojs. Tas savu darbu sāka kā jaunuzņēmums ar mērķi radīt produktu, kas palīdzētu plānot drona pārvietošanās ceļu un lidojumu. Šobrīd tas jau ir nopietns uzņēmums ar klientu un partneru tīklu vairāk nekā 150 pasaules valstīs. Gandrīz puse no tiem ir Ziemeļamerikā.

Uzņēmumam ir četri galvenie produkti. "UgCS" ir misiju plānošanas un lidojuma vadības kontroles programmatūra, "UgCS Integrētās Sistēmas" - gaisa sistēmas ar dažādu ražotāju piedāvātajiem sensoriem, dronu šova programmatūra tikai komerciāliem mērķiem un ATLAS - mākslīgā intelekta platforma ģeotelpisko datu apstrādāšanai un analizēšanai.
Uzņēmums pērn strādājis ar vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apgrozījumu un 90 tūkstošu peļņu, liecina informācija "Lursoft". Kā patiesā labuma guvēji pastarpināti norādīti Krievijas pilsonis Aleksejs Dobrovoļskis un Bahreinas pilsonis Boriss Ioffe.

Jāpiebilst, ka ne visiem ar dronu ražošanu saistītajiem uzņēmumiem veicies spīdoši. Pērn Latviju pāršalca "Airdog" likvidācijas stāsts. Visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā pārdoti 3000 bezpilota lidaparātu, kas ir desmitiem reižu mazāk nekā cerēts, un uzkrātie zaudējumi pietuvojušies sešiem miljoniem eiro. Pērnā gada pavasarī "Airdog" iegādājās ASV kompānija "Alarm.com", kas nodarbojas ar dažādu tā dēvēto gudro māju drošības risinājumu izstrādi. Darījuma nosacījumi netika atklāti. 2020. oktobrī tika pabeigta uzņēmuma likvidācija. Vairāk skaties šeit.

Iemesli, kāpēc ar dronu tehnoloģijas ieviešanu pasaulē nevedas raiti, ir vairāki. Viens no tiem - droni šobrīd joprojām nedrīkst lidot ārpus redzamības zonas. Tas nozīmē, ka drona operators drīkst vadīt lidaparātu tikai tik tālu, cik tas ir redzams. Vēl viens iemesls - joprojām nav skaidrs, kā īsti regulēt dronu satiksmi. Arī Latvijā notiek mēģinājumi šo problēmu risināt un, iespējams, nākotnē varēsim piedāvāt arī kādu globāli noderīgu risinājumu.

Jau pašlaik mobilo sakaru operators "Tele 2" dronus izmanto mobilo sakaru tīkla pārklājuma uzturēšanai, "Latvijas valsts meži" no gaisa apseko karjerus, bet sabiedriskā organizācija "Bezvests.lv" bezpilota lidaparātus izmanto pazudušo cilvēku meklēšanā, bet "Sadales tīkls" ar dronu palīdzību veicis savas infrastruktūras apsekošanu.

Tā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar LMT 2019. gadā uzsāka vēl nebijušu uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīvu "Industriālais doktors". Programmas ietvaros ar Eiropas fondu, universitātes un kāda uzņēmuma, šajā gadījumā - LMT - finansiālu atbalstu, kāds jaunais zinātnieks var izstrādāt promocijas darbu par tematu, kas atbilst RTU zinātniskajām kompetencēm un ir nepieciešamas attiecīgā uzņēmuma inovāciju projektiem. RTU doktorants Rūdolfs Rumba doktora promocijas darbā izstrādā metožu kopumu autonomo dronu satiksmes regulēšanai un kontrolēšanai, lai padarītu šo lidaparātu pārvietošanos drošāku un vieglāku.

Lai dronus kontrolētu un organizētu to drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) un LMT arī ir parakstījis saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos. Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai. Savukārt, nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra Civilās aviācijas aģentūra ar Kohēzijas fonda atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā. Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

Vairāk par Latvijā ražotu dronu iespējām stāstījām rakstā "Latvijā ražoti droni atklāj lidmašīnu ledājos un dzēš ugunsgrēkus. Vietējie uzņēmumi iekaro pasaules tirgu " un "Izpētes projekts: ko spēj un kādus datus ievāc droni?"