Ārvalstu investoru padome: Latvijā ir nepieciešams atbildīgais par digitalizācijas ieviešanu  (2)

Viņš atzīmē, ka Ārvalstu investoru padomei gadu laikā ir izveidojusies laba sadarbība ar valdību, sniedzot tai rekomendācijas. "Mēs esam centušies būt tas, kas ne tikai kritizē, bet arī sniedz padomus," sacīja Gruzniņš, piebilstot, ka padomes biedri darba grupās strādā, lai radītu priekšlikumus un uzlabotu biznesa vidi.

"Man gribētos teikt, ka valdība mūsos ieklausās, taču no otras puses, cik, piemēram, premjers vai kāds cits ministrs var gūt atbalstu arī no pārējo ministru puses, lai mūsu rekomendētās lietas ieviestu?" pauda Gruzniņš.

Tostarp viņš minēja, ka ir priekšlikumi, kurus padome atkārto gadiem, un pie tā ir jau pierasts, piemēram, augstskolu reformas nepieciešamību padome aktualizēja kopš 2018.gada un nu beidzot šis jautājums ir ne tikai sakustējies, bet sācis arī virzīties pareizā virzienā, tāpat valdība ir saklausījusi padomes rekomendācijas attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesas izveidi, ko padome rekomendācijās minēja kopš 2019.gada, kā arī tas pats attiecas uz maksātnespējas jautājumu sakārtošanu. "Šie ir bijuši ilgtermiņa jautājumi, kas beigās ir saklausīti un realizēti," sacīja Gruzniņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai šobrīd ir jāstrādā pie virzības uz "zaļo kursu", kā arī pie digitalizācijas.

"Esam uzsvēruši, ka ir jāatjauno un jāatdzīvina Nacionālā enerģētikas un klimata padome, kas ir tiešā premjera pakļautībā. Arī premjers ir atzinis, ka tas ir nepieciešams, un notiek darbs šajā jomā. Jautājums, cik tas būs efektīvi, jo tas šobrīd ir ieguvis ļoti plašu redzējumu ar ļoti daudz iesaistītu institūciju, daudz cilvēku. Saistībā ar "zaļo kursu" ne tikai ārvalstu investoriem, bet visai sabiedrībai kopumā ir jābūt skaidrībai, kā mēs šos mērķus sasniegsim, kāda ir stratēģija. Ir jābūt skaidram plānam un ir nepieciešama vienota koordinācija no Nacionālās enerģētikas un klimata padomes. Darbam ir jābūt ļoti koordinētam, jo šajā brīdī mēs redzam, ka process ir ļoti sadrumstalots, mazākais, starp piecām ministrijām, kur katram ir savi mērķi. Mēs nesasniegsim kopējos mērķus, ja katrs strādāsim atsevišķi," klāstīja Gruzniņš.

Viņš arī minēja, ka "zaļā kursa" ietvaros Latvijai šobrīd tik daudz nevajadzētu fokusēties uz 2050.gadā sasniedzamajiem mērķiem, kā uz 2030.gadā sasniedzamajiem mērķiem.

"Mēs jau, piemēram, varam deklarēt, ka pēc 2050.gada Rīgā vairs netiks ielaistas mašīnas ar dīzeļdzinējiem. Pateikt var, bet ko tas nesīs līdzi? Jau pagājušajā gadā varēja redzēt, kas notika ar Satiksmes ministrijas iniciatīvu mainīt nodokli dīzeļdzinēju automašīnām. Tas ļoti labi parādīja, ka šo ceļu nevar iet, ja viena ministrija vienkārši izdomā pacelt kādu nodokli. Tādā veidā rezultātu sasniegt nevar. Tam ir jāizriet no kopējas vīzijas, kopēja redzējuma. Tikai saliekot puzles gabaliņus kopā, šos ļoti ambiciozos mērķus varēs sasniegt. Traki būs tad, ja šos mērķus būs jāsasniedz divos gados un mēs nopietni par to sāksim domāt tikai 2026. vai 2027.gadā," sacīja Gruzniņš.

Tāpat viņš norādīja, ka jau gadiem padome rekomendē, ka būtu nepieciešams kāds atbildīgais par digitalizācijas ieviešanu jeb "chief information officer", proti, kāds, kurš būtu atbildīgs par digitalizācijas novešanu līdz galam, lai Latvija kļūtu par digitālu valsti, kurā arvien vairāk izmantotu šādus risinājumus.

"Mēs ļoti bieži domājam, ka digitalizācija ir vienkārša lieta, ka pietiek mums prast rīkoties ar viedtelefonu vai mācēt bankas kodus ievadīt, tad esam jau digitāli. Tā noteikti nav. Labs komentārs, ko izteica premjers mūsu tikšanās laikā, ka pandēmija un vakcinācijas process ir izgaismojis mīnusus, ka nav iespējams dabūt datus pietiekami ātri. Tas ir tas, par ko mēs visu laiku runājam, ka digitalizācija nav šaura joma, bet gan ļoti plaša. Mēs, pirmkārt, vēlamies dažādus datus no dažādām nozarēm, industrijām, institūcijām, lai ar šiem datiem spētu operēt un ar to palīdzību pieņemt pareizus lēmumus nākotnē. Protams, ka mēs saprotam, ka ir atlicis aptuveni gads līdz vēlēšanām un nevienam nav politiskās gribas veidot kādu jaunu institūciju, uz kuru cilvēki rādīs ar pirkstu, ka atkal ir jauni ierēdņi. Taču mēs redzam, ka tieši tādēļ daudzas lietas nevirzās uz priekšu, jo procesam nav centralizētas koordinācijas," sacīja Gruzniņš.

Pēc viņa teiktā, pandēmija digitalizācijas jomā ir pavirzījusi uz priekšu tā saucamās vienkāršās lietas, taču daudz būtiskāks ir jautājums, kā mēs iegūstam datus, kā mēs tos apkopojam, kā mēs tos analizējam, vai mēs tos spējam "sajūgt kopā" un vai tie ir pieejami.

"Manuprāt, pandēmija ir tikai izgaismojusi to, ka tā ir problēma. Ļoti bieži ir tā, ka mēs nevaram pieņemt pareizo lēmumu, jo mums nav datu un mēs tos nevaram izanalizēt. Tikai tad, ja mums ir dati, lēmumi var būt pareizi. Ja datu nepietiek vai tie ir kļūdaini, tad lēmumi būs nepareizi. Var jau arī netīšām trāpīt, bet pareiza lēmuma varbūtība šajā gadījumā ir ļoti maza. Līdz ar to uz digitalizāciju ir jāskatās ne tikai pamata prasmju līmenī, kam pandēmija noteikti ir palīdzējusi. Uz to ir jāskatās daudz plašāk," pauda Gruzniņš.

Viņš arī minēja, ka pandēmija ir izgaismojusi, ka digitalizācijas jautājumā ir jābūt amatpersonai, kura atbild par uzraudzību vai koordināciju. "Pašlaik viss notiek atsevišķu ministriju līmenī, un it kā par kopējo procesu ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet tās pārziņā ir tādas lielas lietas kā "zaļais kurss", digitalizācija, reģionālā reforma, un tas vienkārši nav iespējams. Līdz ar to mums joprojām nav tādas skaidras stratēģijas," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Tāpat svarīga lieta, pēc Gruzniņa teiktā, ārvalstu investoriem ir nodarbinātība. Tajā ietilpst gan darbaspēka pieejamība, gan cilvēka prasmju pārveidošana un pielāgošana, kas jaunajā darba sfērā un sistēmā būs nepieciešama. Arī šajā jomā ir jābūt koordinētai rīcībai, jo cilvēkkapitāla kvalifikācijas celšanā ir iesaistītas vairākas iestādes un organizācijas. "Kad mēs šo jautājumu darba grupās vai komisiju sēdēs aktualizējam, tad ministriju pārstāvji saka, ka ar to jau nodarbojas, taču rezultāta nav. Ja par procesu ir atbildīgi visi, tad atbildīgā nav. Šis process ir ļoti sadrumstalots, tādēļ ir vajadzīga reorganizācija," viņš teica.

Gruzniņš piebilda, ka ļoti labi saprot, ka valsti nevar vadīt kā uzņēmumu "viens pret vienu", taču paralēles ir, un arī biznesā, ja tu gribi izveidot kaut ko jaunu, tas nenozīmē, ka viss vecais paliek pa vecam. Ir jāveic revīzija, audits, jāsaprot, kuri departamenti ar ko nodarbojas, un, ja tiek veidota jauna institūcija, tad, protams, no kaut kurienes šīs funkcijas ir jāņem arī nost.