Sociālie tīkli ir strauji kļuvuši par vienu no ienesīgākajiem krāpnieku ienākumu avotiem. "Luminor" krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits stāsta, kuri krāpniecības veidi šobrīd ir izplatīti sociālo tīklu platformās, un dalās ar padomiem, kā no tiem izvairīties.
Tā kā sociālajos tīklos ir viegli izveidot viltus profilu un mērķtiecīgi sasniegt vajadzīgo auditoriju, atbilstoši vecumam, ienākumu līmenim, pirkumu vai skatījumu vēsturei, pērn sociālie tīkli kļuva par vienu no ienesīgākajām platformām, kur krāpniekiem izraudzīties savus upurus. Novērojumi liecina, ka visbiežāk tiek apkrāpti 18-39 gadus veci iedzīvotāji – aktīvākie interneta patērētāji. Finanšu krāpniecības upuri "uzķeras" uz it kā nevainīgām reklāmām, ierakstiem vai saņem vēstules, kas mudina uz noteiktu rīcību.
Krāpnieki ir aktīvi "Facebook" un "Instagram", kur īsteno dažādas tirdzniecības shēmas, kā arī apkrāpj, veidojot šķietami romantiskas attiecības, īpaši platformā "Tinder".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
