Sociālie tīkli ir strauji kļuvuši par vienu no ienesīgākajiem krāpnieku ienākumu avotiem. "Luminor" krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits stāsta, kuri krāpniecības veidi šobrīd ir izplatīti sociālo tīklu platformās, un dalās ar padomiem, kā no tiem izvairīties.
Tā kā sociālajos tīklos ir viegli izveidot viltus profilu un mērķtiecīgi sasniegt vajadzīgo auditoriju, atbilstoši vecumam, ienākumu līmenim, pirkumu vai skatījumu vēsturei, pērn sociālie tīkli kļuva par vienu no ienesīgākajām platformām, kur krāpniekiem izraudzīties savus upurus. Novērojumi liecina, ka visbiežāk tiek apkrāpti 18-39 gadus veci iedzīvotāji – aktīvākie interneta patērētāji. Finanšu krāpniecības upuri "uzķeras" uz it kā nevainīgām reklāmām, ierakstiem vai saņem vēstules, kas mudina uz noteiktu rīcību.
Krāpnieki ir aktīvi "Facebook" un "Instagram", kur īsteno dažādas tirdzniecības shēmas, kā arī apkrāpj, veidojot šķietami romantiskas attiecības, īpaši platformā "Tinder".
"Facebook" krāpnieki ļoti plaši izmanto tirgošanās grupas, kur var pārdot un iegādāties dažādas sadzīvē nepieciešamas lietas. Krāpnieki ievieto preci par zemu cenu, saņem par to naudu, taču preci nenosūta. Tāpat godprātīgi preču pārdevēji var saskarties ar viltus pircējiem, kas piedāvā preci iegādāties, izmantojot kurjerdienestu pakalpojumus ("DHL", "Omniva" u.c.). Krāpnieki aicina pārdevējus atvērt viltus saites ar iepriekš minēto uzņēmumu simboliku un ievadīt tur savus maksājumu kartes datus, pēc tam izkrāpjot naudu no konta.
Arī "Instagram" viena no populārākajām shēmām ir saistīta ar tirdzniecību. Krāpnieki izveido viltus "Instagram" veikalus: ievieto skaistas produkta bildes, nopērk viltus sekotājus un piedāvā "īpašu" akcijas piedāvājumu. Neuzmanīgākie lietotāji aizskaita naudu vai citos gadījumos ievada un nodod savus datus krāpniekiem, kas jau ļauj tiem piekļūt upura bankas kontiem un izņemt naudu.
Cita ļoti populāra krāpnieciska darbība gan "Instagram", gan "Facebook" ir dalīšanās ar konkrētiem ierakstiem par akcijām vai laimestiem. Krāpnieki atdarina loteriju rīkotāju kontus un izsūta viltus paziņojumus par laimestu. Ziņa satur saiti, kurā jāievada personas dati "laimesta saņemšanai". Pēc datu ievadīšanas tiek izkrāpti cietušās personas līdzekļi.
Būtiski pieaudzis arī krāpniecību skaits, iepriekš izveidojot it kā romantiskas attiecības ar upuri. Šajā gadījumā visbiežāk "Facebook", "Instagram" un "Tinder" lietotāji saņem draudzības uzaicinājumu no svešinieka. Attīstoties komunikācijai, viss noslēdzas ar lūgumu veikt naudas pārskaitījumu kādām neatliekamām un steidzamām vajadzībām. Šajā gadījumā par upuriem biežāk kļūst sievietes.
Arī jauniešu vidū populārajā platformā "TikTok" ir identificētas krāpnieciskas shēmas, kas uzņem "apgriezienus". Daudziem "TikTok" ir arī peļņas gūšanas avots - ja konts ir populārs, var saņemt reklāmu piedāvājumus, maksu par skatījumiem un citus materiālus labumus. Viltus "TikTok" kontu uzlabotāji lietotājiem piedāvā sasniegt lielāku auditoriju. Tiklīdz upuris ir pārskaitījis naudu, krāpnieks pazūd un pakalpojumu neīsteno.
Savukārt "Shadowban" ir "TikTok" sistēma, kas ierobežo konta darbību gadījumos, kad kontam ir nevēlams saturs vai slikta reputācija. Nereti krāpnieki konta īpašniekam ar maz sekotājiem apgalvo, ka kāds nelabvēlis ir uzlicis "Shadowban", kas liedz saņemt skatījumus un sekotājus, piedāvājot to par samaksu noņemt ar speciālas programmas palīdzību. Tiklīdz nauda ir pārskaitīta, krāpnieks pazūd, pakalpojumu neīstenojot.
Kā rīkoties, lai atklātu krāpniecības mēģinājumu?
Kā norāda "Luminor" eksperts, krāpniecības mēģinājumu vieglāk ir atklāt, ja pirms kādas tālākas rīcības veikšanas tā tiek izrunāta un apspriesta ar tuviniekiem vai draugiem – jebkura konsultācija ar uzticamiem cilvēkiem var palīdzēt laikus pasargāt savus finanšu līdzekļus no to nonākšanas krāpnieku rīcībā.
Lēmuma pieņemšanu par dārgākiem pirkumiem nekādā gadījumā nevajadzētu sasteigt, īpaši tad, ja reklāmā tiekat aicināts rīkoties nekavējoties. Ieteicams nepaļauties mirkļa impulsam un apdomāt piedāvājumu divreiz, lai tādējādi novērstu iespēju nokļūt krāpnieku nagos.
Lai izvairītos no krāpniecības, Anrijs Šmits iesaka izmantot sociālo tīklu sniegtās iespējas, piemēram, ierobežot personu loku, kas var redzēt veiktos ierakstus sociālajos medijos un atteikties no reklāmām vispār, ja tāda iespēja tiek piedāvāta. "Pat, ja naudas pārskaitījuma lūgums sociālajos tīklos tiek saņemts no kādas pazīstamas personas, pirms pārskaitījuma veikšanas jāpārliecinās par informācijas patiesumu, piemēram, piezvanot, jo drauga sociālo tīklu konts var būt uzlauzts vai viltots. Savukārt pirms pirkuma izdarīšanas ir svarīgi pārliecināties par šāda uzņēmuma eksistenci, pārbaudot reģistrācijas datus, adreses un telefona numura eksistenci," stāsta bankas eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
