Līdzās 40% uzņēmumu, kuri pievērš uzmanību potenciālo darbinieku sociālo tīklu kontos publicētajam saturam, 29% aptaujāto darba devēju norādījuši, ka to nedara, jo, viņuprāt, svarīgākas ir darbinieku kompetences. Vēl 22% atzīmējuši, ka to dara daļēji. Tikmēr 9% atbildējuši, ka šobrīd to nedara, taču nākotnē mērķtiecīgi plāno pievērst lielāku uzmanību potenciālo darba ņēmēju sociālo mediju kontu saturam.
"Lai gan kompetences ir viena no būtiskākajām darba ņēmēju kvalitātēm, uzņēmumi un organizācijas tikpat augstu vērtē arī savu darbinieku vērtības. Proti, lai jaunais darbinieks spētu iekļauties kolektīvā un organizācijas kultūrā, viņa vērtībām ir jāsakrīt ar tām, kuras izvirzījis uzņēmums. Ilgtermiņā tā ir viena no spēcīgākajām saiknēm, kas vieno darba devēju un darba ņēmēju. Cilvēki sociālajos medijos jūtas brīvi un tā tam arī jābūt, taču būtiski atcerēties, ka, piemēram, necenzētas sarunas vai dalīšanās ar mulsinošu informāciju rada pirmo iespaidu ne tikai privātās attiecībās, bet arī attiecībās ar esošo vai topošo darba devēju. Tāpat, ja cilvēks ir norādījis savu darba devēju personīgajos sociālo mediju kontos, viņam būtu rūpīgi jāizvērtē kādās diskusijās viņš iesaistās, lai šis personīgi paustais viedoklis nav pretrunā ar uzņēmuma pozīciju konkrētajā jautājumā. Tas var radīt nepatīkamas situācijas, un šī darbinieka paustais viedoklis var pat "mest ēnu" uz uzņēmuma reputāciju, proti, asociējot šo cilvēku un viņa pausto nostāju ar uzņēmumu, kurā viņš strādā. Publiski pieejamais saturs sociālajos tīklos šodien ir mūsu vizītkarte, savukārt konta privātumam ikviens var izmantot sociālo tīklu piedāvātos instrumentus," saka Endija Kaševska, "Bite" Klimata kontroles vadītāja.