Cilvēcīga saruna ar mākslīgo intelektu: virtuālo asistentu darbaspēks uzņēmumos un valsts pārvaldē

Virtuālo asistentu izstrādātāju galvenais mērķis, par ko liecina arī cilvēku vārdu lietošana, piemēram, "Laura" vai "Didzis", vienmēr ir bijis tiekties uz to, lai cilvēka un datora komunikāciju padarītu maksimāli cilvēcīgu, pat neatšķiramu no divu indivīdu sarunas. Tehnoloģija strauji attīstās, tagad jau tā spēj analizēt sarunas kontekstu, boti arī vizuāli sāk līdzināties cilvēkiem, un ar tiem iespējams aprunāties arī telefoniski.

Kaspars Kauliņš iezīmē jomas, kurās nākotnē noteikti gaidāma mākslīgā intelekta palīdzīgā roka, piemēram, tas varētu tikt "pieņemts darbā" par ārsta palīgu, kā arī līdzdarboties ražošanas procesos.

Vēl viena interesanta tendence biznesa vidē – līdz ar virtuālo asistentu attīstību rodas arī jaunas profesijas, un neizbēgami tas atsaucas arī izglītības jomā. Virtuālā asistenta treneris jau tagad ir pavisam ierasts amats.

Kas īsti ir virtuālais asistents jeb čatbots? Kad un kur meklējami tā pirmsākumi?

Mēģinājumi izveidot algoritmus, kas ļautu cilvēkam sarunāties ar datoru – angliski "human-machine communication" –, jau ir diezgan seni. Britu zinātnieks Alans Tūrings pasaulē kļuva slavens ar to, ka Otrā pasaules kara laikā atkodēja vācu fašistu šifrēšanas mašīnu, bet pēc kara, pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, viņš strādāja pie tā, lai teorētiski radītu algoritmus, kuri varētu simulēt cilvēka sarunu ar datoru.