Pēdējo divu gadu laikā dubultojies operatoriem iznomātais VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) izbūvētā platjoslas optiskā tīkla trases apjoms, sasniedzot 4130 km, informē LVRTC.
Vairākus gadus visplašāk pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem tīklu izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji Vidzemē, kur iznomāti vairāk nekā 1580 km optiskā tīkla. Salīdzinot ar 2020. gadu, teju trīskāršojusies optiskā tīkla izmantošana Kurzemē, kur operatori iznomājuši 1020 km. Tāpat, salīdzinot ar 2020. gadu, trīskāršojusies tīkla izmantošana Zemgalē, kur šobrīd operatori pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem iznomā 845 km LVRTC optiskā tīkla trases. Latgalē elektronisko sakaru operatori iznomājuši 679km optiskā tīkla trases.
"Pandēmijas laiks bijis pozitīvs stimuls operatoriem palielināt savas sakaru infrastruktūras kapacitāti, jo būtiski pieauga iedzīvotāju pieprasījums pēc stabiliem un jaudīgiem interneta sakariem reģionos. Tomēr pandēmija nav vienīgais straujā pieauguma iemesls. Tīkla būvniecība notiek divās kārtās, un otrās kārtas laikā izbūvētie kilometri loģiski papildina iepriekš izbūvēto trasi, veidojot tīklu izdevīgāku un pievilcīgāku. Platjoslas tīkla projekts ir bezpeļņas projekts un tīkla nomas maksu veido tikai tā uzturēšanas izmaksas. Pirms diviem gadiem radām iespēju nomas maksu samazināt. Kopsummā tas ir devis pozitīvu efektu. Paredzam, ka tīkla lietojamība būtiski pieaugs arī turpmākā gada laikā, mobilo sakaru operatoriem attīstot savu infrastruktūru, tostarp - izvēršot 5G pārklājumus," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Šobrīd visplašāk tīklu izmanto operatori Madonas novadā, kur operatoriem izveidoti 30 pieslēgumi. Madonas novadam seko Valmieras un Talsu novads, kā arī Alūksnes, Rēzeknes un Dienvidkurzemes novads.
Tīklu šobrīd izmanto 14 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji. Deviņi no tiem ir reģionālie komersanti, kuriem infrastruktūras pieejamība ir būtisks priekšnosacījums pakalpojumu sniegšanai gala lietotājiem, tā kā savu infrastruktūru augsto izmaksu dēļ visbiežāk operatori nevarētu izveidot. Platjoslas optisko tīklu izmato arī trīs nacionālie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un divi mobilo sakaru operatori.
Salīdzinoši zema ir pakalpojumu sniedzēju interese sniegt pakalpojumus teritorijās, kas noteiktas kā atbalstāmās un tīkla nomai šajās vietās tiek piešķirta 30% atlaide. No 67 atbalstāmajām teritorijām šobrīd tikai vienā operators sniedz pakalpojumu saņemot atlaidi nomas maksai.
LVRTC ir izstrādājis priekšlikumus turpmākam optiskā tīkla trases nomas maksas samazinājumam. Šobrīd priekšlikumi ir iesniegti izvērtēšanai Optiskā tīkla uzraudzības komitejai. Ja priekšlikumi tiks atbalstīti, tad nomas maksas samazinājums elektronisko sakaru pakalpojumu operatoriem stāsies spēkā jau šogad.
2010. gadā Eiropas Savienība apstiprināja stratēģiju "Eiropa 2020", kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam.
Lai arī Latvijā izveidotu infrastruktūru, kas ļautu iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, saņemt ātra un īpaši ātra interneta pakalpojumus, 2012. gadā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu uzsāka projektu "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos" (platjoslas projekts).
Projekta īstenošana ir sadalīta divās kārtās. Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015.gada augustā, ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optiskā kabeļa trases. Projekta otrā kārta tika uzsākta 2016.gada otrajā pusē. Tās laikā plānots ieguldīt aptuveni 2050 km optiskā kabeļa trases un izbūvēt 220 piekļuves punktus tādās Latvijas Republikas teritorijās, kur operatori iedzīvotājiem vēl nepiedāvā ātrgaitas platjoslas internetu. Otrās kārtas būvniecības darbi tika uzsākti 2018. gadā.