Turpmākos trīs gadus Latvijas Ūdeņraža Asociācija, SIA "ZAAO", Vidzemes plānošanas reģions, kā arī vēl vairāki uzņēmumi un organizācijas no Igaunijas un Nīderlandes kopā strādās, lai līdz 2025. gada novembrim soli pa solim plānotu, izveidotu un pārbaudītu zaļā ūdeņraža potenciālu transporta nozarē mazākos reģionos, vēsta Vidzemes plānošanas reģions.
Ar "H2Value" projekta palīdzību tiks izveidota pirmā starpreģionu zaļā ūdeņraža vērtību ķēde Dienvidigaunijā, Tartu reģionā, un Ziemeļlatvijā, Vidzemes reģionā.
2022. gada nogalē tika sākts projekts "Atbalsts transportā izmantojamās "zaļā" ūdeņraža enerģijas vērtību ķēdes reģionālai attīstībai Igaunijā un Latvijā" ("H2Value"), kurā galvenais uzdevums būs izveidot maza mēroga zaļā ūdeņraža ražotni Tartu reģionā, izmantojot saules ģenerēto elektrību, izveidot zaļā ūdeņraža uzpildes staciju un praktiski testēt zaļā ūdeņraža transportēšanas iespējas pa autoceļiem, lai to kā degvielas avotu varētu izmantot speciāli pielāgotu auto darbināšanai.
Transporta sektors joprojām ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem ES, tāpēc lielāks uzsvars tiek likts uz dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas padarītu transportlīdzekļus efektīvākus un veicinātu mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu plašāku izmantošanu. Visbiežāk tiek uzsvērta esošā auto nomaiņa uz elektromobili. Tomēr daudzviet pasaulē ūdeņradis lēnām sāk ieņemt savu vietu, lai nākotnē ar tā palīdzību nodrošinātu bezemisiju transportu.
Zaļais ūdeņradis, dēvēts arī par tīro vai atjaunīgo ūdeņradi, ieguvis savu nosaukumu, jo ar elektrolīzes starpniecību ūdens tiek sadalīts ūdeņradī un skābeklī, izmantojot elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem (saules, vēja enerģija). Būtiski, ka šī procesa rezultātā neveidojas siltumnīcefekta izraisošas gāzes.
Nīderlandes ziemeļu reģions izvirzījis mērķi līdz 2026. gadam kļūt par "Ūdeņraža ieleju" jeb ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas visa ūdeņraža vērtību ķēde, sākot no tā ražošanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas līdz pat ūdeņraža izmantošanai vietējam galapatēriņam - elektroenerģijas ražošanai, mājokļu siltumapgādē, tā integrēšanā rūpniecības procesos un transporta nozarē. Savukārt maziem reģioniem šis alternatīvais enerģijas avots rada vairākus izaicinājumus tā ieviešanai, jo trūkst zināšanu par tā drošu izmantošanu transporta nozarē. Būtisks aspekts ir nepieciešamo tehnoloģiju izmaksas zaļā ūdeņraža ražošanai mazam patēriņa apjomam, līdz ar to izmaksas pašlaik ir augstas, kā arī trūkst nepieciešamās infrastruktūras.
Pirmais solis, par kuru projekta partneri vienojās sākšanas sanāksmē 2022. gada decembrī Tartu pilsētā, ir rūpīgi sagatavot Starptautisko zaļā ūdeņraža enerģijas sistēmas attīstības plānu, lai veiktu aprēķinus nepieciešamo tehnoloģiju izmaksām zaļā ūdeņraža ražošanai, uzglabāšanai, pārvadāšanai, kas veidos paša ūdeņraža gala cenu par 1 kg ūdeņradi.
"H2Value" komandu no Latvijas veido - Latvijas Ūdeņraža Asociācija, SIA "ZAAO" un Vidzemes plānošanas reģions; no Igaunijas - Tartu pašvaldība, Baltijas Inovāciju Aģentūra, elektroenerģijas uzņēmums "ESTIKO Elekter OU", Igaunijas ūdeņraža tehnoloģiju asociācija un uzņēmums AS "Alexela". No Nīderlandes projektā ieguldījumu sniegs un savā pieredzē dalīsies – Jaunā enerģijas koalīcija.
"H2Value" projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta (I3) programmas ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
