Mūsdienās pasaulē ir ap 150 miljoniem jaunuzņēmumu jeb startapu, un ik gadu darbu uzsāk aptuveni 50 miljoni jaunuzņēmumu. Pēdējos gados pasaules uzmanību arvien vairāk piesaista Austrumeiropa un Centrāleiropa, un īpaši Baltijas valstis, kas šajā ziņā uzskatāmas par vienām no līderēm. Aplēses rāda, ka Centrālās un Austrumeiropas jaunuzņēmumu vērtība pēdējā desmitgadē ir pieaugusi pat 19 reizes, un reģionā ir radušies 34 tā dēvētie vienradži jeb jaunuzņēmumi, kuru tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, informē "Microsoft".
90% jaunuzņēmumu pirmo gadu neiztur
"Jaunuzņēmumi ir tie, kas virza inovācijas un progresu itin visās ekonomikas jomās, rodot risinājumu dažādām problēmām vai atklājot jaunus darba veidus. Šie uzņēmumi stimulē arī tradicionālo nozaru un spēlētāju digitālo pārveidi un rada labvēlīgu vidi talantu attīstībai un tādējādi arī nodarbinātības iespējām," saka "Microsoft Multi-country" klastera reģionālais mārketinga un operāciju direktors Alfredo Giannattasio. Tomēr, neskatoties uz iepriekš teikto, tiek lēsts, ka vairāk nekā 90% jaunuzņēmumu pārtrauc uzņēmējdarbību jau pirmajā gadā, jo to bizness ir neparedzams un pilns ar nenoteiktību, viņš norāda: "Manā vērtējumā, lai jaunuzņēmumi izdzīvotu, viņiem vairāk par kapitālu un investīcijām ir vajadzīgas pareizās prasmes, pieredzējuši mentori, tīklošanās iespējas un īpaši mūsu reģionā – vieglāka piekļuve globālajiem tirgiem un klientiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
