Investīciju krāpšanas gadījumu skaits un izkrāptās summas pārsniedz telefonkrāpnieku aktivitāti. Proti, investīciju krāpniecības veidā no cilvēkiem izdevies izkrāpt gandrīz 1,3 miljonus eiro, savukārt telefonkrāpniecības rezultātā zaudēts nedaudz virs viena miljona eiro.
Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits saka, ka iedzīvotājiem ir jābūt modriem visu laiku.
“Šodien jūs var mēģināt apkrāpt kāds investīciju jomas krāpnieks, kas piedāvā izdevīgi un bez riska iegādāties kriptovalūtu, kamēr nākamajā nedēļā varat saņemt aizdomīgu zvanu no telefonkrāpniekiem, kas uzdodas par bankas, valsts policijas vai kādas citas iestādes darbiniekiem. Tāpat, šobrīd krāpnieki aktīvi sūta SMS un e-pastus un uzdodas, piemēram, par Valsts ieņēmuma dienesta darbiniekiem, jo zina, ka šobrīd cilvēki vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tādejādi var steigā izpaust sensitīvus datus par sevi un pieeju banku kontiem. Tāpēc vienmēr jāpārliecinās, kam un kādos nolūkos dalāties ar datiem, kam un kādos nolūkos pārskaitāt naudu. Iedzīvotājiem jābūt tikpat vērīgiem, cik krāpniekiem,” dažādos garnadžu paņēmienus ieskicē Šmits.
Investīciju krāpšanas gadījumu skaita pieaugums novērots tieši martā, kad tika īstenots 261 krāpniecības gadījums un izkrāptā summa pārsniedza 368 000 eiro.
Taču kopumā lielāko daļa investīcijas krāpnieku centienus ir izdevies novērst – attiecīgi novērsti 556 krāpšanas mēģinājumi par summu 427 000 eiro. Visbiežāk uz krāpnieku ēsmām uzķeras tieši jaunie investori, kas tikko sākuši vai tikai interesējas par brīvās naudas ieguldīšanas iespējām, kamēr pieredzējušie investori iekrīt retāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!