Piešķirts atbalsts Latvijas turpmākai dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā  (1)

Dalība EKA ir ieguldījums Latvijas ekonomikas transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, norāda ministrijā. Latvijas dalības EKA mērķis ir virzīties uz kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nodrošināšanu globālā tirgū, un Latvija kopš 2020. gada ir sasniegusi ievērojamu progresu – kopējā valsts atdeve EKA programmās veido 85,5%, kas liecinot, ka Latvijas organizācijas spēj efektīvi atgūt ieguldīto finansējumu.

"Kāpēc tas ir svarīgi Latvijas attīstībai? Jo katrs ieguldītais eiro kosmosa nozarē nes atpakaļ vismaz 4,6 eiro kopējā ekonomikā. Tas ir vēl viens solis ekonomikas transformācijās virzienā," komentē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir iespēja izmantot šīs tehnoloģijas ne tikai kosmosa ekonomikas apritē, bet arī attīstot citas, ar kosmosu nesaistītas industrijas. Lielākā daļa Latvijas EKA projektu (kopā 33) ir pētniecības un attīstības projekti, sagatavošanās aktivitātes, biznesa attīstību veicinošie projekti, kā arī prasmju stiprinošās aktivitātes ceļā uz inovāciju īstenošanu tirgū. Noslēguma fāzē ir vairāku pakalpojumu izstrāde, kuros ieguvēji ir virkne Latvijas publisko iestāžu un organizāciju – Rīgas pilsēta un citas pašvaldības, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Valsts vides dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts mežu dienests, Latvijas Valsts meži, Sadales tīkls, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citas organizācijas.

Četras organizācijas (SIA "Allatherm", SIA "Eventech", AS "RD Alfa Microelectronics", Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts) caur Latvijas dalību EKA ir attīstījušas tehnoloģijas līdz līmenim, kas tālāk ļauj veikt tehnoloģiju kvalifikācijas un demonstrācijas reālā vidē.

Līdz šim veiksmīgākie piemēri Latvijas darbībai EKA projektos ir divu zinātņietilpīgo uzņēmumu dalība globāla līmeņa kosmosa misijās. SIA "Eventech" izstrādā elektronikas un precīza laika intervāla mērītājus, piedaloties misijā "HĒRA". SIA "Allatherm" izstrādā tehnoloģijas, kas paredzētas apdzīvotu kosmosa staciju ierīkošanai, piedaloties misijā mēness stacijas "Lunar Gateway" projektā.

Latvijā jau šogad paredzēts izveidot EKA Biznesa inkubācijas centru (ESA BIC), kurš piecu gadu laikā atbalstīs 25 jaunuzņēmumus kosmosa nozarē, palīdzot vietējiem uzņēmumiem iekļauties pasaules kosmosa tehnoloģiju tīklos, saglabājot saikni ar Latviju, kā arī veicinot kosmosa tehnoloģiju pārnesi citās jomās.

Turpmākai Latvijas dalības nodrošināšanai šī gada beigās, apstiprinot kārtējo valsts budžetu, ir jāpieņem pozitīvs lēmums par finansējumu EKA 2024. gadam un turpmākajiem gadiem, lai pildītu uzņemtās saistības un nodrošinātu nozares veiksmīgu izaugsmi. 2026. gadā tiks izvērtētas Latvijas sadarbības ar EKA attīstīšanas iespējas no 2027. gada. Izstrādājot šo ziņojumu, IZM veiks EKA dalības atdeves novērtējumu.

EKA ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis un četras asociētās dalībvalstis. EKA misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitāti un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nodrošina ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. 2020. gada 27. jūlijā Latvija pievienojās EKA asociētās dalībvalsts statusā. Latvijai tas nozīmē piekļuvi Eiropas kosmosa zināšanu bāzei, pieeju Eiropas un pasaules kosmosa industrijas tīklam un iespēju straujāk attīstīt tehnoloģijas, kuras izmanto gan kosmosā, gan uz zemes.