Ikdienas digitalizācijai ir daudzi plusi – attālināts darbs, ātri maksājumi, miljardiem iespēju sevi izklaidēt ar filmām, grāmatām, mūziku, spēlēm un video, bet ir arī liels mīnuss. Proti, tas viss rada labvēlīgus apstākļus krāpniekiem – plašas iespējas izlikties par varas pārstāvjiem vai banku darbiniekiem, tāpat var atsūtīt saites, kas ierīci pakļauj vīrusam. Draudu netrūkst.
Oktobrī no četru Latvijas lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 1,7 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Krāpnieki īstenojuši 373 telefonkrāpšanas teju 850 tūkstošu eiro apmērā. Tam seko 464 investīciju krāpniecības gadījumi 652 tūkstošu eiro apmērā un 79 citi manipulāciju veidi, iedzīvotājiem izkrāpjot 221 tūkstoti eiro.
- Par investīciju krāpniekiem un to, kā tie nu jau ir iemācījušies latviešu valodu, uzzini vairāk raidījumā “Nākotnes kapitāls”: Blēžu nagos iekrīt arī finanšu prasmīgie un turīgie; aizdomas par krāpnieku 'fermām' Latvijā.
Kopumā šogad izkrāpti jau 9,6 miljoni eiro
Finanšu nozares apkopotie dati liecina, ka Latvijas četru lielāko banku – “Swedbank”, “SEB banka”, “Citadele” un “Luminor” – klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021. gadā.
Mazbērnu bildes un viltus sūtījumi
Lai cīnītos ar problēmām, kuras seniori var pieredzēt internetā, Baltijas Mediju izcilības centrs nupat rīkoja ekspertu vadītas apmācības jauniešiem, kuri zināšanas varēs nodot tālāk saviem gados vecākajiem radiniekiem un kaimiņiem.
Arī “Delfi” sagatavoja nelielu apmācību simulāciju – 12. klases skolniece Lelde un pensionāre Dzintra sarunājās par digitālajiem krāpniekiem. Lelde bija sagatavojusies, izlasot banku un digitālo ekspertu apkopotos padomus, kā arī viņai pašai bija sava pieredze ar pēdējā laikā populārajiem SMS krāpniekiem, kuri izliekas par Latvijas Pasta amatpersonām vai kurjeriem.
Foto: Delfi
“Tur bija rakstīts, ka es esmu nepareizi ievadījusi adresi. Es pajautāju radiniekiem un draugiem, ko viņi par to domā. Tad es sapratu, ka tie bija krāpnieki, bet es gandrīz uzspiedu uz tās saites,” stāsta Lelde, iezīmējot, ka arī gados jaunākie nav imūni. Vienīgais risinājums: būt piesardzīgam un vienmēr apdomāties, pirms kaut ko darīt. Viņa stāsta, ka arī mamma regulāri saņem zvanus no ārzemēm, kur krāpnieki piedāvā investīciju krāpniecību.
“Es pirmajā minūtē biju panikā,” saka Dzintra, atminoties, kā jutās, kad saņēma jau minēto krāpnieku zvanu, kur draudēts, ka no telefona pazudīs bildes.
“Mani gan uzmanīgu darīja fakts, ka mani ļoti steidzināja,” saka seniore. Kad teikusi krāpniekiem, ka vajag apdomāties un ka atzvanīs, viņi esot sākuši vēl vairāk steidzināt, apgalvojot, ka nav laika. Pārtraukusi sarunu, viņa aprunājusies ar dēlu, kurš paskaidrojis, ka tie bijuši krāpnieki. Pēc tam kundze esot pat pierakstījusi telefona numuru un nodevusi policijai, bet, protams, tas jau bijis neaktīvs.
“Viņi bieži var zināt jūsu vārdu un adresi,” piebilst Lelde, atkal kā piemēru minot savu mammu, kura dažkārt saņem zvanus no krāpniekiem, kas zina vārdu vai kādu citu faktu par savu izraudzīto upuri. Tas attiecīgi krāpniekam palīdz radīt ticamāku iespaidu.
Dzintra kādreiz saņēmusi pat zvanus, ka uzvarējusi kādā loterijā, kurā nav piedalījusies. Lelde, daloties ar uzzināto pirms sarunas, min piemērus, kur krāpnieki izmantojuši paziņu vai radinieku kontus vai izlikušies par viņiem, lai izkrāptu naudu.
Sarunas laikā starp vidusskolnieci un pensionāri izkristalizējās secinājums, ka digitālo krāpnieku metodes ir daudz un dažādas un vienīgais veids, kā sevi pasargāt, ir nesasteigt lēmumus un vienmēr, ja iespējams, pakonsultēties ar kādu citu.
Krāpnieku triki
Viens no populārākajiem krāpšanas veidiem pēdējā laikā ir jau skolnieces Leldes minētais, kur cilvēki telefonā saņem ziņas it kā no pasta vai kurjerservisa. Ja tieši tajā brīdī tiek gaidīts sūtījums, kas mūsdienu digitālajā pasaulē ir ierasta lieta, viegli ir nepaskatīties uz sūtītāju un atvērt saiti nepadomājot.
Latvijas Pasts novembrī, brīdinot iedzīvotājus, atgādināja, ka nepieciešams vienmēr pārbaudīt sūtītāja adresi – nosaukumam jābūt “pasts.lv”, norādot, ka tāds pats ir arī uzņēmuma mājaslapas nosaukums. Tāpat pasta pārstāvji aicināja nespiest uz aizdomīgām saitēm, kas iekļautas e-pasta vēstulēs vai īsziņās, kā arī neizpaust personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai bankas konta numuru, kartes datus e-pastā vai telefoniski.
Tomēr šie nav vienīgie tēli, ko krāpnieki uzņemas. Banka “Citadele” novembrī apkopoja populārākos krāpnieku stāstus.
- Viena no iecienītākajām krāpnieku shēmām ir uzdošanās par Valsts policijas darbiniekiem. Tālruņa zvanā krāpnieki informē par it kā pretlikumīgām darbībām bankas kontā vai vēlmi nelegāli noformēt kredītu uz zvana saņēmēja vārda.
- Uzdošanās par bankas darbiniekiem ir viena no populārākajām krāpnieku darba metodēm. To dara gan telefonsarunās, gan īsziņās, gan veidojot viltus mājaslapas un interneta reklāmas, kas vizuāli ir līdzīgas banku izmantotajiem komunikācijas materiāliem. Bankas “Citadele” novērojums – krāpnieki, uzdodoties par darba devējiem, aicina atvērt bankas kontu un tikai tad dalīties ar datiem.
- Krāpnieki arvien biežāk izmanto iespējas savus upurus sasniegt tajos gada periodos, kad valsts institūcijām aktualizējas nepieciešamība komunicēt ar plašāku sabiedrību, piemēram, par nodokļu atmaksu. Izliekoties par Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, krāpnieki iedzīvotājiem sūta īsziņas un e-pasta vēstules, informējot par, piemēram, sarežģījumiem personas nodokļu atmaksas procesā.
- Šogad ir fiksēti arī gadījumi, kad garnadži uzdevušies par Valsts datu inspekcijas pārstāvjiem. Lai censtos izvilināt personas datus un piekļuvi bankas kontam, krāpnieki ziņo par it kā atvērtu kriptovalūtu kontu, kurā ziņas saņēmēja vārdā notiek nelegāli darījumi.
- Izmantojot brīdi, kad skolēni uzsāk mācību gaitas, krāpnieki zvana, piedāvājot skolēnu vecākiem izmaksāt izdomātu mācību gada uzsākšanas pabalstu. Telefonsarunas laikā krāpnieki sevi iztēlo par Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem, cenšoties iegūt personas datus un pieeju bankas kontam.
- Pēdējo mēnešu laikā noziedznieki izmantojuši “Netflix” zīmolu, lai izsūtītu īsziņas ar aicinājumu apstiprināt maksājuma datus. Uzdodoties par “Google” speciālistiem, krāpnieki visbiežāk veic telefonzvanus, maldīgi informējot, ka ar bankas kontu notiek nelikumīgas darbības.
Savukārt “SEB banka” vasarā veica eksperimentu un sazinājās ar krāpnieku, kas uzdevās par investīciju platformas pārstāvi. Te, pretēji šiem iepriekš minētajiem gadījumiem, krāpnieki ir gatavi ilgstoši “apstrādāt” klientu, stāstot par iespējām pelnīt un cenšoties izvilināt naudu. Šādā gadījumā, kā skaidroja “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis, bieži vien tiek izkrāptas krietni lielākas summas.
“Ja mums no 250 eiro sola mēneša vai divu laikā potenciālo peļņu 2500 [eiro – red.], tas kārums ir ļoti liels, un tas ir tas, uz ko šie krāpnieki virza mūsu domu,” saka Pelcis, iezīmējot, kā zagļi izmanto cilvēku vēlmi ātri nopelnīt lielu naudu.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics iepriekš medijiem stāstījis, ka uz krāpnieku āķiem uzķeras ne tikai mazāk izglītoti cilvēki, – policija savā darbā saskaras arī ar krāpnieku upuriem, kam ir “doktora grāds”. Telefonkrāpnieku upuri biežāk ir gados vecāki cilvēki, to vidējais vecums ir pāri 50 gadiem. Tikmēr viltus finanšu platformu upuri ir jaunāki – te uzķērušos vīriešu vidējais vecums ir 29 gadi.
Viens no padomiem, ko iesaka eksperti, ir: nesteigties. Krāpnieki vienmēr mudina pieņemt lēmumus strauji, nekonsultēties ar citiem un rada stresu saviem upuriem.
Tātad šeit pielāgojams latviešu zelta padoms: septiņreiz nomēri – vienreiz nogriez.
Projekta "Digitāli kopā" raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!