MISC 2.0 - 27165
Foto: Pexels
“Ir notikusi liela nelaime, un tūlīt no visiem telefoniem pazudīs visi dati, tajā skaitā mazbērnu bildes.” Zvanu ar apmēram šādiem draudiem pirms kāda laika saņēma triju mazbērnu vecmamma Dzintra. Zvanītājs, protams, teica, ka tikai viņš var paglābt dārgās fotogrāfijas, bet jārīkojas ātri. Šī ir tikai viena no desmitiem vai pat simtiem shēmu, ko digitālie garnadži izmanto regulāri. Par laimi, Dzintrai radās aizdomas, piedevām vēl bija arī bērni, ar ko konsultēties, taču, kā liecina statistika, ne visiem senioriem ir tādi, turklāt cipari saka, ka uz shēmām uzķeras arī jaunie un izglītotie.

Ikdienas digitalizācijai ir daudzi plusi – attālināts darbs, ātri maksājumi, miljardiem iespēju sevi izklaidēt ar filmām, grāmatām, mūziku, spēlēm un video, bet ir arī liels mīnuss. Proti, tas viss rada labvēlīgus apstākļus krāpniekiem – plašas iespējas izlikties par varas pārstāvjiem vai banku darbiniekiem, tāpat var atsūtīt saites, kas ierīci pakļauj vīrusam. Draudu netrūkst.

Oktobrī no četru Latvijas lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 1,7 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Krāpnieki īstenojuši 373 telefonkrāpšanas teju 850 tūkstošu eiro apmērā. Tam seko 464 investīciju krāpniecības gadījumi 652 tūkstošu eiro apmērā un 79 citi manipulāciju veidi, iedzīvotājiem izkrāpjot 221 tūkstoti eiro.

Valsts policijaCitadeleLatvijas PastsSwedbankGoogleNodarbinātības valsts aģentūraNetflixSEBLuminorValsts datu inspekcijaFinanšu nozares asociācijaDigitāli kopā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit