Tas, ka līderis un vadītājs nav viens un tas pats, ir skaidrs. Biznesa teorijas un virkne praktiķu definē, ka līderību raksturo spēja aizraut komandu, veidot attiecības, iedvesmot, atklāt talantus, būt mentoram, motivēt pārmaiņām. Tās ir būtiskas personības rakstura īpašības, ko īpaši novērtē un atbalsta arī BlueOrange. Ne mazāk vērtīgas ir arī vadītāja kvalitātes: stabilitāte, strukturētība, budžeta un citu resursu plānošana un pārvaldība, kontrole, darba koordinācija, mērķu sasniegšana. Īsāk sakot - uzņēmumam ir vadītājs, komandai ir līderis. Realitātē visbiežāk ir tā, ka nelielu uzņēmumu vada tikai viens cilvēks, un tad abas šīs lomas jāapvieno.
Sistēma un cilvēks
Viena no izteiktākajām atšķirībām līdera un vadītāja pieejā – pirmajam būtiskāks ir cilvēks, otrajam – process. Līderis visbiežāk uz komandu raugās kā uz dzīvu organismu, novērtē indivīdus, katra stiprās un vājās puses. Talanta dēļ gatavs pat mainīt sistēmu. Vadītājs, turpretim, koncentrējas uz sistēmu un procesu – meklē piemērotāko zobratiņu, kas labi iederētos kopējā mehānismā. Jo sistēma ir galvenais, un mainīta netiek. Pozicionējumu precīzi raksturo cilvēciskais un sistēmiskais faktors – vadītājs ir amatpersona, kas pilda noteiktu funkciju hierarhijā, līderis – bieži neformāli iegūts statuss, ko piešķir komanda.
Kad līderim jāmācās vadīšana
Ar vadības jautājumu risināšanu un šo abu lomu sapludināšanu nereti sastopas jaundibinātie uzņēmumi brīdī, kad no maza organisma kļūst par biznesu. Start-up fāzē, kad darbinieki lielā mērā seko idejai, milzīga loma ir līderim. Jaundibinātos un inovatīvos uzņēmumos noteikti strādā cilvēki, kas gatavi riskam, kurus nebiedē pārmaiņas un galvenais dzinulis nav stabils atalgojums mēneša beigās vai sakārtota sistēma un stabilitāte. Tomēr te jābūt uzmanīgiem – biznesa pasaulē ir ne mazums piemēru, kad cilvēks, kas dibinājis uzņēmumu un attīstījis sapni, nereti zaudē kontroli brīdī, kad nelielais jaundibinājums kļuvis par kompāniju ar vairākām nodaļām un desmitiem vai simtiem darbinieku. Ar aizrautību vairs nepietiek. Tā vietā, lai turpinātu strādāt pie produktu radīšanas, jāsāk administrēt komanda, resursi, plānot budžetu. Resursu kļūst tik daudz, ka menedžmentam nepieciešama prasme ar tiem rīkoties, strukturēta un racionāla pieeja un konsekvence. Te varam minēt jau hrestomātisko piemēru ar Stīvu Džobsu un Apple, kurš savas haotiskās un emocionālās pieejas dēļ zaudēja kontroli pats savā uzņēmumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!