Acis ir logs uz dvēseli, bet viena fotogrāfija ir vērta tūkstoš vārdu – mūžsenas patiesības, kas tehnoloģisko attēlu iegūšanas procesu ir padarījušas par profesiju, mākslas veidu un hobiju neskaitāmiem cilvēkiem visā pasaulē. Uz jautājumiem, kas veido fotogrāfijas neparasto spēku un kāda ir iedarbīga fotogrāfija, vienas konkrētas atbildes nav, taču atslēgas vārds noteikti ir “dvēsele”.

Fotogrāfija pēc savas iedabas ir sociāls komentārs – vai nu par sevi pašu, vai apkārtējo pasauli (vai arī abiem), kas stāsta stāstu, atklājot arīdzan attiecības starp attēla uzņēmēju un stāsta varoņiem. Savukārt fotogrāfa uzdevums ir šīs attiecības radīt vai arī kontrolēt – ar gaismas, kompozīcijas, perspektīvas, pēcapstrādes u. c. elementu palīdzību –, lai pēc iespējas skaidrāk būtu nolasāms vēstījums.

Leģendārā rakstniece, kritiķe un režisore Sūzena Sontāga savā slavenākajā eseju krājumā "Par fotogrāfiju" ("On Photography") raksta: "Fotogrāfijas ir veids, kā ieslodzīt realitāti... Realitāti nav iespējams iegūt savā īpašumā, taču var iegūt tās attēlus. Nav iespējams iemūžināt tagadni, bet var iemūžināt pagātni."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!