Foto: Publicitātes foto
Pēdējo mēnešu laikā, kad liela daļa ierasto ikdienas darbību – sākot no strādāšanas un bērnu skološanas un beidzot ar iepirkšanos un izklaidēšanos – pilnībā transformējās uz digitālo vidi, radās virkne iespēju izpausties arī kibernoziedzniekiem. “Kaspersky” eksperti Latvijā martā pēc masveida pāriešanas uz strādāšanu attālinātā režīmā konstatēja krasu kiberuzbrukumu pieaugumu – vidējais dienas radītājs sasniedza 44 tūkstošus iepriekšējo deviņu tūkstošu vietā. Par globālo iniciatīvu cīņā ar kibernoziedzniekiem un kopīga darba nozīmīgumu šajā jomā stāsta “Kaspersky” vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis.

Saskaņā ar "Kaspersky" statistiku 73% darbinieku visā pasaulē, kuri pārgāja attālinātajā darba režīmā, nesaņēma nekādas konkrētas rekomendācijas par informācijas drošību, lai gan komercinformācijas drošība ir tiešā veidā atkarīga no korporatīvajam tīklam pieslēgto mājas datoru drošības līmeņa.

Par lokāliem kibernoziedznieku grupējumiem runāt gan nevarot, jo tirgus ir pārāk mazs, lai kāds mērķtiecīgi pievērstos tikai Latvijai: "Uzbrukumus Latvijas uzņēmumiem un lietotājiem veic starptautiski grupējumi. Viņu arsenālā ir dažādas darba metodes un instrumenti, tostarp pikšķerēšana un ļaunatūras. Mēs redzam, kā mainās un tiek pilnveidotas kibernoziedznieku izstrādātās shēmas. Ja pirms 8–10 gadiem pienāca vēstules kropļotā latviešu valodā, piemēram, no Latvijas kiberpolicijas, ka jāmaksā sods, tad šobrīd tulkojums ir labs un gramatiski pareizs. Kibernoziedznieki vai nu uzlabojuši tehnoloģijas, vai arī sākuši nolīgt tulkotājus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!