Aizsākums šādai tendencei meklējams jau deviņdesmitajos gados, kad britu "Lloyds Bank" radīja norēķinu kontu ar fiksētu ikmēneša maksu, pretī piedāvājot zemākus kredītprocentus, izdevīgāku overdraftu u. c. – pakalpojumus, kas aktuāli vidusmēra iedzīvotājam. Šo tendenci pārņēma arīdzan citas bankas, tāpēc, lai izceltos konkurentu vidū, kas piedāvāja līdzīgus pakalpojumus, nācās domāt arvien jaunus paņēmienus, kā uzrunāt un noturēt klientus.
Rezultātā banku piedāvātajiem standarta finanšu pakalpojumiem pievienojās arī citi pakalpojumi, kas ikdienā ir cilvēkiem aktuāli, – ceļojumu, automašīnas un mobilā telefona apdrošināšana. Pakāpeniski pakalpojumu klāsts tika uzlabots un pielāgots, iekļaujot arī izklaidi, piemēram, atlaides kinoteātra vai dažādu pasākumu apmeklēšanai.