"Parastajiem cilvēkiem nekas jau nemainīsies," portālam "Delfi" saka vienā no mazajiem Latvijas novadiem – Jaunpilī – sastaptie Anatolijs un Oļegs. Viņi, līdzīgi kā citi, kas vēl atminas iepriekšējās reformas, apšauba, ka ATR sniegs kādus taustāmus labumus "parastajiem cilvēkiem". Arī citi Jaunpilī par reformas ieguvumiem aptaujātie nav droši un, līdzīgi kā citviet, bažījas, ka "visa nauda paliks Tukumā", kas tagad būs jaunizveidotā novada centrs.

Iedziļinoties dokumentos un plānos, jāsecina, ka jaunpiliešiem ir taisnība – ATR tūlītēju labumu iedzīvotāju dzīvē nenesīs un vairums pēc 1. jūlija būtiskas atšķirības nemanīs. "Reforma ir tāds plats solis, kas pats par sevi neko neatrisina," norāda karšu izdevniecības "Jāņa sēta" ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, skaidrojot, ka ilgtermiņa ieguvumu kaldināšana lielā mērā būs pašu pašvaldības deputātu un vadītāju rokās.

Vienlaikus jau var iezīmēt virzienus, kuri, kā cer eksperti un reformas autori, ļaus novadiem darboties labāk un efektīvāk. Lielākie ieguvēji, visticamāk, būs nelielie, mazāk turīgie novadi, kuriem pavērsies iespējas, ko mazais cilvēku skaits un ierobežotais budžets iepriekš aizkavēja.

Viens acīmredzams un tūlītējs ieguvums jauno pašvaldību budžetiem būs, pateicoties deputātu skaita samazinājumam. Latvijā līdz 1. jūlijam pašvaldībās strādās 1614 deputāti. Jau pieminētajā Jaunpils novadā, kā 2019. gadā aprēķināja Valsts kontrole, vienam iedzīvotājam deputātu algošana izmaksāja 27,98 eiro – tā bija lielākā summa Latvijā. Iedzīvotāju skaitam turpinot sarukt, summa pieaugtu. Otri dārgākie deputāti bija Saulkrastos, bet trešie Ādažos.

Mainoties pašvaldību skaitam, mainīts arī likums par deputātu daudzumu. Turpmāk novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 tūkstošiem būs 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 60 tūkstošiem – 19, bet novados ar vairāk nekā 60 tūkstošiem iedzīvotāju – 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 15 deputāti. Rīgas deputātu skaits paliks nemainīgs – 60 deputāti.

Pēc reformas Latvijā būs 683 deputāti. Par lielākajiem ieguvējiem deputātu skaita samazināšanas ziņā var uzskatīt jaunā Valmieras novada iedzīvotājus, kuri pēc vēlēšanām 94 deputātu vietā iegūs 19. Otrajā vietā būs jaunizveidotā Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji, kuriem arī būs jāmaksā algas tikai 19 deputātiem iepriekšējo 90 vietā. Arī Cēsu novadā 81 deputāta vietā būs 19.

Te gan jāmin, ka mazāko novadu, kas tiek pievienoti tā sauktajiem attīstības centriem, iedzīvotāji bažījas, ka viņu pārstāvji neiekļūs pašvaldībā. Savukārt par reformu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, bažas kliedējot, norāda uz Gulbenes novada pieredzi. "Ja mēs skatāmies datos, lai kā gribētos domāt, ka viss tiek Gulbenei, tad dati rāda tieši pretējo," saka Lasmanis, skaidrojot, ka pašvaldības politiķi kopumā novadā iegulda vienmērīgi, jo no tā ir atkarīga arī viņu pārvēlēšana.

Valsts mērogā attīstība novados bijusi izteikti nevienmērīga - zaudētāji bija mazie novadi. To uzskatāmi demonstrē arī Valsts reģionālās attīstības aģentūras aprēķinātais teritorijas attīstības indekss. Reforma cer to izlīdzināt un, pievienojot mazos novadus lielajiem, cer panākt vienmērīgāku valsts attīstību. Eksperti gan nenoliedz, ka Pierīga tik un tā saglabās savu dominanci.

Reformas autori jau kopš pirmajām tās apspriešanas dienām ir norādījuši, ka novadu apvienošana ļaus arī sapratīgāk izmantot administratīvos resursus. "Pašvaldība nerēķina sniegto maksas pakalpojumu izmaksas, kā rezultātā nav iespējams izvērtēt, vai pakalpojuma maksa atbilst izmaksām," par nelielā Sējas novada tēriņiem 2017. gadā rakstīja Valsts kontrole (VK), norādot, ka informācijas trūkums neļauj novada iedzīvotājiem būt drošiem, ka viņu nodokļu nauda tiek izlietota efektīvi un mērķtiecīgi. To pašu VK secināja vēl par vairākām citām pašvaldībām.

"Potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt ievērojams – no 17 līdz 130 miljoniem eiro gadā," liecina Latvijas Bankas ekspertu Kārļa Vilerta, Klāva Zuša un Konstantīna Beņkovska aprēķini. VARAM padomnieks Lasmanis saka, ka, pēc ministrijas aplēsēm, kas arī balstītas uz Latvijas Bankas aprēķiniem, ietaupījums pašvaldību budžetā gaidāms 5–7% apmērā.

Lasmanis norāda, ka īstermiņā tas tiešām varētu novest pie tā, ka daļa līdzšinējo darbinieku zaudēs darbu. Taču, kā uzsver ministrijā, tas nebūs automātisks process, bet gan novadiem būs jāizvērtē darbinieku kvalifikācija un spējas. "Nebūs tā, ka 2. jūlijā 10% cilvēku būs brīvi," saka VARAM pārstāvis.

Tādēļ noteikt lielākos ieguvējus nav viegli, bet, visticamāk, lielākie samazinājumi notiks novados, kur apvienots lielāks skaits citu novadu, – Dienvidkurzemes novadā, Cēsu un Valmieras novadā.

"Jārēķinās, ka mums šobrīd jau ir grūti komplektēt darbiniekus valsts un pašvaldības darba sektorā. Vērtīgi darbinieki nepaliks bez darba. Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd vairāk nekā 15% darbinieku pašvaldības sektorā ir pensijas vecumā. Laika gaitā šie cilvēki būs jāaizstāj ar jauniem speciālistiem," saka Lasmanis, norādot, ka centralizētās pašvaldības varēs atļauties maksāt darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu.

Eksperti un ministrija cer, ka lielākās pašvaldības varēs atļauties procentuāli lielāku daļu ienākumu tērēt iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Latvijas Bankas pētījums rāda milzīgu tēriņu amplitūdu it kā viena un tā paša pakalpojuma nodrošināšanai, piemēram, izdevumi izglītībā 2017. gadā ir bijuši amplitūdā no 305 līdz 838 eiro uz vienu iedzīvotāju. Sociālajā aizsardzībā šī izdevumu atšķirība svārstās no 32 līdz 417 eiro.

Uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos cer arī uzņēmēji. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone: "Ir pašvaldības, kur pakalpojumi ir ļoti augstā līmenī, un ir pašvaldības, kur uzņēmējus uzskata par kaut kādu apgrūtinājumu." Viņasprāt, tas varētu izlīdzināties un pašvaldības "pievilkties klāt" tiem labākajiem.

Arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns piekrīt, ka jaunie, lielākie novadi varētu palīdzēt raisīt investoru interesi, jo būvvaldes un citas pašvaldību struktūras varēs algot vairāk un labākus speciālistus. Viņš paredz, ka pašvaldības varētu specializēties konkrētās nozarēs un attiecīgi arī mazināt "savstarpējo stīvēšanos", tās necentīsies viena otru izkonkurēt, bet konkurēs ar kaimiņvalstīm. "Tas palīdzēs pašvaldībām investēt līdzekļus tādā infrastruktūrā, kas konkrētajam biznesam ir vajadzīga," saka Rožkalns. Viņaprāt, pirmos reformas augļus, ja novadi paši aktīvi darbosies investoru piesaistē, varētu redzēt jau pēc pāris gadiem.

"Ja ir iedzīvotāji, tad arī biznesam ir interese veidot ražotnes, tas ir darba tirgus, un tad tur arī paliek jaunatne, jo redz perspektīvas," saka Turlajs, norādot, ka uzņēmēji, attīstot ražotnes vai pakalpojumus, izvērtē arī demogrāfiskās perspektīvas, lai būtu droši, ka arī nākotnē būs pieejams darbaspēks.

Lai gan, kā liecina CSP dati, proporcionāli Latvijā visos novados darbspējas vecumā deklarējušos iedzīvotāju skaits ir vienmērīgs, ap 60%, piemēram, cilvēku skaita ziņā mazākajā Latvijas novadā Baltinavā 2020. gadā bija tikai 628 cilvēki darbspējas vecumā.

"Ekonomika, pieaugot cilvēku skaitam, iegūst citu dimensiju, un tas rada gan tiešus, gan netiešus ieguvumus," saka LDDK vadītāja Meņģelsone un piebilst, ka arī pašvaldību izmēru palielināšanās palīdzēs, jo uzņēmējiem varētu būt vieglāk atrast jaunas platības savai izaugsmei.

Nedaudz izlīdzināts arī kopējais iedzīvotāju skaits. Ja iepriekš iedzīvotāju skaits novados un pilsētās (neskaitot lielās) svārstījās no nepilna tūkstoša līdz 32 tūkstošiem, tad tagad svārstības ir mērenākas – mazākais novads, kuru neizdevās savienot ar apkārtējām teritorijām, būs Valka ar 9 tūkstošiem iedzīvotāju, bet lielākais – Ogres novads ar sešdesmit tūkstošiem.

Reformai vajadzētu arī izlīdzināt nevienlīdzību starp novadiem, kuros ir aktīva uzņēmējdarbība, un tiem, kuros cilvēki izvēlas apmesties uz dzīvi. "Tas, ka tu dzīvo vienā pašvaldībā un strādā citā, rada disproporciju. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības tik negribīgi attiecās pret uzņēmēju iniciatīvām, jo ienākuma nodoklis nāk no deklarētajiem iedzīvotājiem. Uzņēmumu pienesums ir sekundārs, ja turpat ir cits novads, kur cilvēkiem strādāt," saka "Jāņa sētas" eksperts Turlajs, kā piemēru minot topošo lielo Ogres novadu, kurā starp Ikšķili, Lielvārdi un Ogri bija milzīgas atšķirības uzņēmumu radītajā pievienotajā vērtībā un iedzīvotāju nomaksātajos nodokļos.

"Mazajās pašvaldībās ir ļoti grūti piesaistīt investorus un ir apgrūtināta sadarbība ar blakus pašvaldībām," saka LIAA vadītājs Rožkalns, piekrītot, ka daļa pašvaldību aizvadītajos gados ir cīkstējusies par iedzīvotājiem, mazāk domājot par investoru piesaisti.

"Spēcīgākai pašvaldībai vieglāk piesaistīt jaunas investīcijas, un tā var atļauties arī pati vairāk investēt, kas nodrošinās veiksmīgākas nākotnes perspektīvas reģiona uzņēmumiem un iedzīvotājiem," komentē "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Finanšu ministrijas (FM) sniegtie dati par noslēgtajiem un vēl procesā esošajiem finansējuma līgumiem parāda vēl kādu tendenci – lielākā projektu aktivitāte, ja neskaita lielās pilsētas un izņēmumus, piemēram, Madonas un Alūksnes novadu, koncentrējas Pierīgas reģionā. Mazākie novadi ir mazāk aktīvi projektu piesaistē. "Bija 30 pašvaldības, kas saņēma Eiropas fondu līdzekļus, un 89, kas nesaņēma. Tagad pamatā visas pašvaldības varēs saņemt," skaidro VARAM pārstāvis Lasmanis.

Apvienojot novadus, labumu no pieejamā finansējuma teorētiski gūs arī mazākie novadi. Piemēram, divu tūkstošu cilvēku apdzīvotais Jaunpils novads, kurš, kā liecina FM dati no 2014. līdz 2020. gadam, ir noslēdzis divus līgumus. Taču, kopā ar Engures un Kandavas novadu pievienojoties Tukuma jaunajam novadam, pieņemot, ka projektu iesniegšana notiktu tādā pašā kapacitātē, būtu 44 noslēgti projektu līgumi. Tas jau būtu pielīdzināms Rēzeknes pilsētas aktivitātei, kas ir 6. aktīvākā Latvijā.

"Visu laiku mums te kaut ko reformē," saka "Delfi" sastaptie Jaunpils iedzīvotāji Oļegs un Anatolijs. Un, iespējams, reformas turpināsies, jo, kā cer VARAM un eksperti, administratīvi teritoriālā reforma arī pavērs durvis citām reformām.

Piemēram, ekonomģeogrāfs Turlajs uzskata, ka šī reforma varētu palīdzēt sakārtot skolu tīklu un rast finansējumu skolotāju algu celšanai. "Šis ir svarīgs solis, lai varētu paaugstināt skolotājiem algas un noturēt skolās labus informātikas un matemātikas skolotājus, pēc kuriem šobrīd ir paaugstināts pieprasījums," saka Turlajs, norādot, ka pašvaldībām ar tūkstoš iedzīvotājiem ir nereāli nodrošināt šo atalgojumu un tādējādi arī cieš izglītības kvalitāte.

Tam piekrīt Lasmanis, norādot, ka, lai gan ir izņēmumi, kopumā mazāko skolu skolēni retāk iestājas vidusskolā, augstskolā un bieži vien pieredz grūtības iekļauties arī darba tirgū. Reforma varētu iekustināt arī pašvaldības vēlmi pašai sakārtot situāciju. "Swedbank" eksperte Zorgenfreija arī cer, ka tas būs tikai pirmais solis: "ATR būtu jāiet roku rokā ar izglītības un veselības, un sociālo pakalpojumu jomas sakārtošanu pašvaldībās. Ir cerība, ka ilgtermiņā šīs reformas ietekmē mazināsies reģionālās atšķirības, kas Latvijā ir vienas no lielākajām Eiropā."

Eksperti uzskata, ka ATR var palīdzēt novadiem augt un novērst straujo iedzīvotāju izceļošanu, tomēr visi arī norāda, ka pamatā tas ir pašu pašvaldību rokās un lielākie ieguvēji būs tie, kas paši izmantos jaunās iespējas.