Ražots Latvijā
'Tarragon Aircraft' lidmašīnas
Lelde Petrāne
"Delfi Bizness" redaktore
"Mūsu odziņa ir ātrums," tā, jautāts, ar ko Mangaļsalā ražotās "Tarragon" lidmašīnas izceļas starp konkurentiem, "Delfi Bizness" saka SIA "Pelegrin" pārstāvis un pilots Ingemārs Butkevičs.
SIA "Pelegrin"
Reģistrācijas datums: 06.02.2012.
Juridiskā adrese: Rīga, Traleru iela 30
Darbības veids: Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana
Apgrozījums (2019. gadā): 697091 eiro
Peļņa pēc nodokļiem (2019. gadā): -100814 eiro
Darbinieku skaits (2019. gadā): 21
Valde: Igors Kušnerčuks, Aivars Lejietis, Igors Zvjagins
Īpašnieki: AS "A.O.I.", SIA "Baltic Antique Aviation Society"
Patiesais labuma guvējs: Aivars Lejietis

2021.gada 18.maijā nodokļu maksātājam SIA "Pelegrin" bija VID administrēto nodokļu parāds 9886.82 eiro apmērā

Avots: "Lursoft", VID
Piebraucot pie norādītās "Tarragon Aircraft" lidmašīnu ražotnes adreses, nekas neliecina, ka tur top tik ekskluzīvs produkts kā lidmašīna. SIA "Pelegrin" šobrīd izvietojies bijušā zivju ceha telpās, pārceļot ražošanu no Ādažiem uz Rīgu. Tomēr, ieejot plašajās, svaigi remontētajās ražošanas telpās, lidmašīnas ir it visur un katrā no ražošanas zonām norisinās aktīvs darbs.

Latvijā šobrīd lido divi "Tarragoni", kas ir SIA "Pelegrin" investora Aivara Lejieša īpašumā, un viņa vajadzībām tiek būvēts arī trešais lidaparāts. Pārējās līdz šim tapušās lidmašīnas citviet pasaulē tiek izmantotas gan biznesa lidojumiem, gan priecē turīgus ārzemju kungus kā viņu personīgās spēļmantiņas. Kopumā SIA "Pelegrin" aptuveni desmit darbības gadu laikā saražoti 30 lidaparāti.

Jāpiebilst, ka Lejieša vārds pazīstams arī saistībā ar zivrūpniecības nozares uzņēmumiem "Līcis-99" un "Gamma-A".

Lidaparātu ražotāja SIA "Pelegrin" pirmsākumi meklējami 2012. gada sākumā, spēkus apvienojot diviem draugiem Valentīnam Vasjakam un Igoram Zvjaginam. Valentīns Vasjaks pagājušā gada oktobrī gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, braucot ar motociklu. Uzņēmumā notikusi vadības maiņa un darbs turpinās.
Lidaparāts ar spēcīgu vārdu

Kā stāsta Butkevičs, biznesa ideja Vasjakam un Zvjaginam radusies, Itālijā iegādājoties "Millennium Master" lidaparātu, atvedot to uz Latviju un sākot likt kopā: "Bija daudz visādu nianšu, kas viņus neapmierināja un šķita, ka varētu izdarīt labāk. Domāts, darīts. Puiši salika "Millennium Master" un ķērās pie sava projekta – sāka būvēt paši savu lidmašīnu. Sākotnēji tā saucās "Pelegrin", bet tad Valentīns izdzirdēja vārdu "Tarragon" un tas viņam ļoti iepatikās. Spānijā ir pilsēta Tarragona. Viņš ieraudzīja to nosaukumu un teica, ka tas ir spēcīgi skanošs vārds."

Arī Butkevičs ar aviāciju "saslimis" tieši Valentīna Vasjaka ietekmē: "Ar aviāciju esmu saistīts kopš 2016. gada. Redzēju Valentīna projektu, man tas ļoti patika, Valentīns man daudz bija stāstījis par saviem lidojumiem un piedzīvojumiem un arī man gribējās lidot. Ieguvu ultravieglo lidaparātu pilota licenci, un tā sākās mana karjera. Un tikko esmu pabeidzis arī teorijas kursu ATPL licences iegūšanai. Mans plāns ir pēc pusgada lidot kādā no aviokompānijām." Protams, pilota darbu apvienojot ar pienākumiem "Tarragon", kur Butkevičs ir atbildīgs par eksportu un pārdošanu, kas ikdienā nozīmē komunikāciju ar klientiem.

Pirmo "Tarragon" lidmašīnu izstrādājuši itāļi, bet tālākā lidmašīnu konstruēšana bijusi gan pašu, gan piesaistīto inženieru rokās.

Dārgākā "Tarragon" lidmašīna – 250 tūkstošus eiro vērta – aizceļojusi uz ASV.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Miljonāru rotaļlieta

Jautāts par Covid-19 ietekmi uz pieprasījumu, Butkevičs teic, ka, pēc viņa novērotā, tas ir krietni audzis, un ražotājs par klientu trūkumu šobrīd sūdzēties nevarot. Tieši pretēji – klienti būtu, bet ražošanas kapacitāte ir ierobežota, tādēļ šā gada mērķis ir klientu rokās nodot kopumā desmit lidaparātus. "Pieprasījums ir ļoti audzis. Agrāk mēs braukājām pa izstādēm, runājām ar potenciālajiem klientiem, bet tagad ir tā – noskaitu naudu un ņemu! Tāda sajūta, ka cilvēki naudu pēc iespējas ātrāk grib iztērēt, kaut ko labu nopirkt – īpašumu, mašīnu, lidmašīnu. Īpaši tas jūtams attiecībā uz amerikāņu un itāļu klientiem. Vācieši ir piesardzīgāki."

"Ātrums, izturība, esam uzbūvējuši ultravieglās klases lidmašīnu, bet ar to var veikt vieglu akrobātiku un tas klientiem ļoti patīk. Tas lidaparātu sadārdzina, bet cilvēki ir gatavi par to maksāt," jautāts par "Tarragon" plusiem, uzskaita Butkevičs. Tā kā lidmašīnas ir roku darbs, katrs klients var izteikt savas vēlmes, un divas vienādas lidmašīnas līdz šim vēl neesot saražotas. Dārgākā "Tarragon" lidmašīna – 250 tūkstošus eiro vērta – aizceļojusi uz ASV. "Bāzes komplektācijas cena ir 200 tūkstoši, bet ļoti labi aprīkota lidmašīna maksā aptuveni 230 tūkstošus plus PVN," stāsta "Tarragon" pārstāvis.

"Mūsu lielākie konkurenti ir "Ferrari" un "Lamborghini". Tā ir tāda dārga miljonāru rotaļlieta. Īpaši Itālijā mums klienti pārsvarā ir vīrieši gados, kas bauda dzīvi un pārvietojas no punkta A uz punktu B," par "Tarragon" lidmašīnu pircējiem stāsta Butkevičs.

Vācijā lidaparāts tiek izmantots arī komercdarbībai, pārvadājot cilvēkus starp Minheni un Berlīni, un Hamburgu, bet Polijā kāds klients "Tarragon" izmanto saviem biznesa braucieniem, piemēram, uz Parīzi vai Frankfurti. "Vienīgais mīnuss ir tas, ka esi atkarīgs no laikapstākļiem. Ja ir slikts laiks, tad jāsēž un jāgaida," piebilst Butkevičs.

Latvijai par dārgu

No Latvijā esošajiem diviem "Tarragoniem" viens atrodas Ādažos, otrs – Rojā. "Aivars Lejietis ir aviācijas entuziasts, viņš gribēja ko jaunu, tāpēc trešā lidmašīna, kuru viņam būvējam, būs ar jaunu, jaudīgāku motoru. Vecās nav tik ātras, viņš grib ātrāku," stāsta "Tarragon" pārstāvis.

Latvijā esot salīdzinoši daudz privāto pilotu. Bet kāpēc viņi nelido ar "Tarragon"? "Problēma ir cena. Mazu, lietotu ultravieglo lidmašīnīti var nopirkt par aptuveni 30 līdz 40 tūkstošiem eiro. Tā kā esam jauns ražotājs, arī otrreizējā tirgū nav nemaz tik daudz piedāvājumu iegādāties mūsu lidaparātus," skaidro Butkevičs.

Lai "Tarragon" paceltos un piezemētos, nepieciešams asfalta vai zāles lidlauks "kaut cik labā stāvoklī". "Tarragon" bonus esot spēcīgā šasija, kas nodrošina labu amortizāciju un piedod arī kādu bedri uz lidlauka. "Latvijā mums ir Spilve, Ādaži, Limbaži, Cēsis, Tukums, Liepāja, Ventspils, diezgan daudz to lidlauciņu. Arī daudzi privātie ir uztaisījuši zāles lidlaukus, kas nav sertificēti, bet uz tiem drīkst nosēsties un pacelties," par lidotājiem pieejamo infrastruktūru stāsta Butkevičs. Latvijā lidotāji par lidlauku izmantošanu esot savstarpēji vienojušies un viens otram nemaksā, bet, ja atlido kāds svešais, tad tiek iekasēta nosēšanās maksa 15 eiro apmērā.

Jautāts, kāds ir progress, salīdzinot pirmo lidmašīnu un tagad ražošanā esošās, Butkevičs stāsta, ka tas galvenokārt saistīts ar lidmašīnu motoriem: "Aviācijā visu laiku attīstība notiek tieši dzinēju jomā. Tirgū nonāk jauni motori, kas ir smagāki, un mums kaut kur tas kopējais lidmašīnas svars ir jāsamazina. Bet es teikšu tā – pirmais borts, ko Valentīns ar Igoru uzbūvēja, ļoti labi lido, un, ja man būtu izvēle – ņemt jauno vai šo lidmašīnu, ņemot vērā, ka tā pirmā ir lētāka, es pirktu tieši to. Protams, ir visādi uzlabojumi, bet es neteiktu, ka pirmā lidmašīna ļoti būtiski atšķirtos. Nezinātājs pat nepamanītu." Šī lidmašīna ar nosaukumu "Oscar Oscar Indie", kas saīsinājumā ir "001", tagad atrodas Ādažos.

Teksts "Ražots Latvijā" "Tarragon" lidmašīnām neesot ne pluss, ne mīnuss, svarīgāka esot paša zīmola atpazīstamība, to asociējot ar kvalitāti.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Plāns atvērt Eiropu

SIA "Pelegrin" šobrīd ir lidmašīnu dīleri trīs tirgos – ASV, Itālijā un Vācijā. "To apjomu, ko viņi var pārdot, mēs nevaram saražot," atzīst Butkevičs, vaicāts, vai nav plāna doties uz kādu eksotiskāku tirgu, piemēram, Dubaiju, kas asociējas ar luksusa dzīvesveidu. Viņš stāsta, ka ražotnē patiešām esot viesojušies arī interesenti no Dubaijas. "Viņiem tie apjomi uzreiz ir tādi – mēs ņemam 50 lidmašīnas. Un tad mums jāatbild: "Sorry, veči, 50 lidmašīnas mums ir trīs gadi. Ar mūsu dīleriem sadarbība jau ir ilgus gadus. Zinām, ko no viņiem sagaidīt. Šobrīd lielais mērķis, kas ir ļoti liels izaicinājums, mums ir nosertificēt lidmašīnu tieši ultra light klasē Vācijā. Ceram, ka līdz šā gada beigām to izdarīsim, un tas mums atvērs vaļā visu Eiropu." Butkevičs paredz, ka kopš uzvaras ASV aviošovā "Sun 'n Fun" tuvāko divu gadu laikā gaidāms daudz pasūtījumu tieši no šīs valsts klientiem. Interesanti, ka viena no "Tarragon" saražotajām lidmašīnām lido arī Irākā.

"Tarragon" vēsturē ir vēl kāds bēdīgs stāsts. Viena no lidmašīnām Polijā avarēja, bojā ejot gan īpašniekam, gan viņa dēlam. Saskaņā ar atzinumu tā bijusi pilota kļūda. "Viņš ielidoja mākonī un vairs nespēja orientēties – pilots zaudēja kontroli, kad izlidoja no mākoņa, bija par zemu, nepaspēja lidmašīnu izlīdzināt," par notikušo stāsta Butkevičs.

Pabīdīt malā konkurentus

Teksts "Ražots Latvijā" "Tarragon" lidmašīnām neesot ne pluss, ne mīnuss, svarīgāka esot paša zīmola atpazīstamība, to asociējot ar kvalitāti. "Valentīnam ļoti svarīgi bija strādāt pie lidmašīnu izskata, dizaina un kvalitātes. Kad viņi gāja iekšā tirgū, tajā bija ļoti daudz lidmašīnu un viņiem vajadzēja pabīdīt tās malā, uztaisīt kaut ko labāku," akcentē lidmašīnu ražotāja pārstāvis.

Raugoties nākotnē, mērķis esot panākt 20 lidmašīnu saražošanu gada laikā tā, lai tas notiktu konveijera veidā, turpināt attīstīt savu produktu un savākt spēcīgu darbinieku komandu, kas "palīdzēs īstenot Valentīna sapni". Jautāts, vai nav plānots spert soli jaunās nišās, piemēram, helikopteru ražošanā, Butkevičs atbild, ka par to ir domāts, bet izlemts pieturēties pie teiciena – dari vienu lietu, un dari to labi: "Klienti mums mēdz jautāt – varbūt gribam uztaisīt lētāku lidmašīnu, bet mēs atbildam, ka nē. Šis ir mūsu modelis, mūsu dizains un to mēs pilnveidosim, attīstīsim vēl labāku un ātrāku." Tagad lidmašīnas ātrums kruīzā ir 300 km/h, bet ar jauno motoru ir mērķis sasniegt 340 km/h.

Plānojams, ka ar laiku aviācijas ikdienā ienākšot arī lidmašīnu elektromotori. "Agrāk vai vēlāk tas notiks, ņemot vērā to, cik liels ir pieprasījums. Akumulatori paliks vieglāki un vienā brīdī aviācijai tas kļūs interesanti. Elektromotori skaitās daudz drošāki, protams, kamēr akumulators strādā," pajoko Butkevičs, piebilstot: "Mēs turam roku uz pulsa."

Sarunas noslēgumā, jautāts, kas viņam pašam šķiet visaizraujošākais šajā darbā, viņš pārliecinoši saka: "Lidmašīnu piegāde klientiem. Es to daru pats. Kad lidoju pie klienta, ir tāda forša sajūta, pašam ir prieks un klientam ir prieks par to, ka ilgā gaidīšana ir noslēgusies. Mūsu klienti ir ļoti patīkami, interesanti un veiksmīgi cilvēki, daudz no viņiem var mācīties. Tās sarunas vakarā pie vīna glāzes Itālijā pēc lidmašīnas piegādes ir tiešām aizraujošas."

Aviācijas entuziastu radīts brīnums
RTU Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs

Tas, ka vispār šāds uzņēmums Latvijā ir, diemžēl nav tik daudz sistēmas nopelns, bet aviācijas entuziastu radīts brīnums. Viņi uz sava entuziasma pamata ir spējuši radīt, manuprāt, ultravieglajā klasē pasaulē labāko lidmašīnu, tiešām ļoti vērā ņemamu sasniegumu.

Pieprasījums šobrīd ir lielāks nekā "Tarragon" spēj saražot. Viņi ir atrisinājuši tos jautājumus, kas saistīti ar ļoti labas lidmašīnas uzprojektēšanu un izgatavošanu, šobrīd vēlu viņiem veiksmi sakārtot visus ražošanas jautājumus, kas arī ir tāds ļoti izaicinošs un sarežģīts process – saglabāt to ļoti augsto kvalitātes latiņu, ko viņi ir uzstādījuši, un vienlaikus nodrošināt pietiekami lielu lidmašīnu skaitu.

Bieži vien ultravieglās lidmašīnas tiek uzskatītas par tādu lēto komplektiņu, ar ko pacelties gaisā. Kvalitāte, arī uz drošības rēķina, mēdz pieklibot. "Tarragon" paceļ visu ultravieglās lidmašīnas konceptu jaunā kvalitātes līmenī.

Grūtībām piesaistīt darbā inženierus saknes aug jau visai senā pagātnē, un tas saistīts ar jauniešu sagatavošanu vidusskolā. Diemžēl ļoti bieži tie studenti, kas jau ir pie mums iestājušies, stāsta, ka kādu gadu fizika skolā vispār būtībā nav bijusi vai arī pasniedzējs tikai formāli piegājis šim interesantajam priekšmetam. Tas pats tiek stāstīts arī par matemātiku. Tie pamati pēc skolas ir nepieciešami, lai jaunieši vispār iestātos augstskolā, un tālāk, lai mēs varētu no viņiem sagatavot šos speciālistus. Kopumā inženierzinātnes arī prasa no cilvēka vairāk ieguldīties, tā ir zinību un prasmju ietilpīga sfēra, kur nepietiek ar labi apgūtu programmēšanas valodu, ar ko tas minimums ir nodrošināts, lai varētu veiksmīgi strādāt. Šeit ir daudz jāmācās, bet ir interesanti. Protams, arī kopējā demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda tā ir. Un arī tas ir būtisks ietekmējošs faktors, jo nav to jauniešu. Jāsaka arī, ka no valdības pārstāvjiem dzirdami nepārdomāti teksti par vietējās izglītības slikto kvalitāti, kas nebūt neatbilst patiesībai. Ar tiem līdzekļiem, kas ir, augstākā izglītība dara brīnumus, lai gan, protams, vienmēr ir arī melnās avis. Rezultāts ir tāds, ka ļoti daudzi jaunieši pēc vidusskolas beigšanas dodas studēt uz ārzemēm. Turklāt pārsvarā tie ir ļoti spējīgi studenti, kurus pēc tam ārzemēs piesaista un notur. Viņi vairs neatgriežas Latvijā. Ar tādiem neapdomīgiem izteicieniem pamatīgi "iegriežam" savai nākotnei.

Mūsu abiturienti "Tarragon" strādā arī projektēšanā. Projektētājs ir tāds inženieru pats augšgals, kuriem ir visvairāk jāmācās, jāzina un jāprot, bet projektētāju specializācijas RTU pagaidām nav. Tehniskās apkopes speciālistu programmā sniedzam papildus dzīvē noderīgas zināšanas, lai studenti pēc tam varētu attīstīties par projektētājiem.

Tādu lielu grūdienu aviācijas ražošanas nozarē Latvijā īsti nav pamata gaidīt, jo Latvijas tirgus ir krietni par mazu, lai šādi uzņēmumi attīstītos tā, kā tas klasiski ir – sāk ar vietējo tirgu un aiziet eksportā. Vienīgais ceļš būtu, ja Latvijā ar savu filiāli ienāktu kāds jau esošs avio vai avio detaļu ražotājs.
Kā tiek ražota "Tarragon" lidmašīna
Lēmumam pārcelt "Tarragon" lidmašīnu ražotni no Ādažiem uz Rīgu bijis ekonomisks pamatojums. Telpas Traleru ielā pieder uzņēmuma galvenajam investoram Aivaram Lejietim un par tām nav jāmaksā īre.

"Iepriekš īre mums bija diezgan liela. Lai to nomaksātu, gadā bija jāpārdod viena lidmašīna, un tagad to naudu varam investēt attīstībā. Telpas mums ir pietiekami lielas, lai mēs 20 lidmašīnas gadā varētu saražot. Vairāk pacelt ražību es pat neredzu jēgu. Pārdot lidmašīnu ir viena lieta, bet to vajag arī apkalpot, nodrošinot servisu," stāsta SIA "Pelegrin" pārstāvis Ingemārs Butkevičs.

Attēlā viņš kopā ar SIA "Pelegrin" komunikācijas vadītāju Andu Podziņu.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Uzņēmumam ir plāns šogad gada laikā saražot desmit lidmašīnas, bet nākamgad – jau divdesmit.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Lidmašīnu korpusi pirms to apstrādes.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Autoklāvs detaļu izgatavošanai.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Ingemārs Butkevičs rāda lidmašīnas spārnu daļu, kas ražota no oglekļa šķiedras. No tās top viss lidmašīnas korpuss.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Lidmašīnas spārna izgatavošana.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Ražotnē kopumā ir 12 ražošanas iecirkņi. Kad viens iecirknis pabeidz savu darbu, detaļas tiek nodotam nākamajam. Šeit sākusies lidmašīnas "melnā" salikšana.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Lidmašīnas detaļas ražošanas procesā tiek salīmētas.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Kā stāsta Ingemārs Butkevičs, šajā iecirknī norisinās lidmašīnas ražošanas svarīgākais process, jo, ja tiek pieļautas kļūdas, tad tas tiešā veidā ietekmē lidmašīnas veiktspēju un tās ir grūti labot. Katrs labojums ir lieks svars, jo detaļas ir jāpārlīmē, un tas nav vēlams process. Viss ir jāizgatavo perfekti jau pirmajā piegājienā.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Lidmašīnas detaļu šabloni.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Lidmašīnas spārna līmēšanas process. Pēc melnās salikšanas lidmašīna tiek uzcepta, lai līme sacietē un lidmašīna pieņem savu formu. Tāda, kāda tiks izņemta ārā no krāsns, tā arī paliks. "Pirmajā iecirknī veidojam to maizes klaipu, un tad uzcepam," procesu raksturo Ingemārs Butkevičs.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Kad lidmašīna ir uzcepta, seko detaļu slīpēšana.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Detaļu slīpēšanas iecirknis.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Klientu un pasūtījumu "Tarragon" netrūkst, bet patlaban ražotājs saskaras ar darbaspēka trūkumu, lai būtu iespējams palielināt ražošanas apjomus. Tas sadarbojas arī ar universitātēm, kur noskata potenciālos darbiniekus.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
No pasūtījuma saņemšanas līdz gatavai lidmašīnai ir nepieciešams aptuveni pusgads. Ražošana sākas no nulles, jo katra lidmašīna tiek pasūtīta individuāli. Nav tā, ka kāda jau stāvētu noliktavā.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Komplektēšanas process. "Katram klientam ir savas vēlmes attiecībā uz krāsu un avioniku. Mēs vēl neesam divas vienādas lidmašīnas uzbūvējuši," stāsta Ingemārs Butkevičs.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
"Tarragon" ražotnē saspringtākais darba process ir laika posmā no septembra līdz martam, kad laikapstākļi nav tik labi, lai bieži lidotu. Pārsvarā ir tā, ka klienti nolido sezonu un tās beigās – aptuveni septembrī – pasūta sev jaunu lidmašīnu nākamajai sezonai.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Aiz šīm durvīm lidmašīna iegūst savu vizuālo izskatu saskaņā ar klienta vēlmēm.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Notiek lidmašīnas detaļu krāsošana.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Nokrāsotās detaļas.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Krāsošanai seko detaļu pulēšana un tālāka lidmašīnas komplektēšana.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Ingemārs Butkevičs stāsta, ka lielu ierobežojumu attiecībā uz lidmašīnu vizuālo izskatu nav. Visbiežāk klienti izvēlas balto krāsu ar dažādiem zīmējumiem. Arī zaļā krāsa pēdējā laikā esot pieprasīta. Taču melno krāsu ražotājs rekomendē neizvēlēties viena iemesla dēļ – šāda lidmašīna saulē ļoti uzkarst, īpaši, tādās valstīs kā Itālija.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
SIA "Pelegrin" lidmašīnu ražošanai nepieciešamās detaļas iepērk no sertificētiem izplatītājiem. Viens sadarbības partneris ir Eiropā, otrs – ASV. Ļoti daudz detaļu izgatavo arī pats uzņēmums. Avionika tiek iepirkta no amerikāņiem – pasaulē ir divi vadošie tās ražotāji "Garmin" un "Dynon". Iepērkot detaļas, SIA "Pelegrin" cenšas sadarboties arī ar citiem Latvijas ražotājiem. "Tas ir daudz vieglāk nekā sarunāt, piemēram, ar vācieti. Ja ir kādas izmaiņas, tad paņem detaļu, aizbrauc, izstāsti, viss skaidrs un ražojam," skaidro Ingemārs Butkevičs.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Tuvplānā redzamo lidmašīnu klients nodevis uzlabojumu veikšanai pirms jaunās sezonas.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Pārsvarā lidmašīnu servisa darbi tiek veikti Ādažos, nevis Rīgā. SIA "Pelegrin" mehāniķi servisa darbus dodas veikt arī uz citām Eiropas valstīm, un par to klienti maksā.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
"Mūsu mehāniķi ir atbildīgi par lidmašīnas korpusu. Motori "Tarragon" lidmašīnām pārsvarā ir no Austrijas uzņēmuma "Rotax", kuram ir servisa centri, un motoru apkopi veic šis uzņēmums," stāsta Ingemārs Butkevičs.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
"Motors lidmašīnai ir svarīgākais. Aviācijas nozarē ir tāds joks: "Kam vajadzīgs propelleris priekšā? Ja tas apstājas, tad pilots sāk svīst," pasmaida Ingemārs Butkevičs.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
"Tarragon" lidmašīnā var lidot divatā – priekšā pilots, aizmugurē otrais pilots. Kontrole pār lidmašīnu ir abiem, bet bremzes ir tikai priekšā, tāpēc nosēšanās un pacelšanās laikā vienmēr kontroli pārņem priekšējais pilots.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Katrā "Tarragon" lidmašīnā ir iemontēts arī izpletnis – glābšanas sistēma, gadījumam, ja rodas avārijas situācija. Tas izšaujas ārā kā raķete un piezemē lidmašīnu.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Lidmašīnas korpuss ir nogruntēts un vēl tiks krāsots, jo ar klientu vēl norisinās diskusijas par dizainu.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Pirms Covid-19 situācijas ārzemju klienti braukuši uz Latvijas ražotni skatīties, kā top viņu lidaparāti, bet tagad tiekot sūtīti video materiāli.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Šī lidmašīna vēlāk tiks sūtīta klientam uz ASV.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
"Mūsu lidmašīnas ir ultravieglo lidmašīnu klasē, un tām nav nepieciešama sertificēšana. Šobrīd mūsu lidmašīna maksā pāri 200 tūkstošiem eiro, bet sertificēta tā maksātu pusi miljona eiro, jo sertificēšanas process ir ļoti dārgs. Sertificētam motoram cena ir reiz divi. Ja es tagad mūsu klientiem piedāvāšu sertificētu lidmašīnu par pusi miljona, domāju, ka nepirks. Jau par 200 tūkstošiem cilvēki mēģina kaulēties," stāsta "Tarragon" pārstāvis.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Jautāts, kā uzzina, ko dara konkurenti, Ingemārs Butkevičs atbild: "Pārsvarā no izstādēm un arī klienti mums pastāsta. Tomēr mēs tā ļoti neskatāmies, ko dara mūsu konkurenti. Zinām, tā informācija mums pienāk, bet vairāk fokusējamies uz to, lai uzlabotu savas lidmašīnas – dabūtu mazāku svaru, uzlabotu mehānismus un to darbību. Tā ir mūsu prioritāte. Mūsu problēma nav konkurenti, bet gan saražot to apjomu, kādu klienti ir gatavi pasūtīt."

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Sajūta, sēžot "Tarragon", esot kā iznīcinātājā, tieši tāpēc daudzi pircēji ir bijušie militārie piloti, kas aizgājuši pensijā.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Lidmašīnas ražošanas noslēdzošais posms. Šī būs pirmā "Tarragon" lidmašīna ar tik jaudīgu austriešu ražotāja "Rotax" dzinēju. "Nevaram sagaidīt, kad lidosim," piebilst Ingemārs Butkevičs.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
"Tarragon" lidmašīnu darbināšanai izmanto parasto 98.markas benzīnu. Aviācijā tiek eksperimentēts arī ar elektromotoriem, bet pagaidām tiem ir pārāk liels svars un attālums, kādu var nolidot lidmašīna, ir neliels.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Ingemārs Butkevičs lepojas, ka "Tarragon" lidmašīnu montēšanā darbojas arī profesionāli piloti, kuri darbu plaši zināmās aviokompānijās apvieno ar darbu ražotnē.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Ar "Tarragon" lidmašīnām nedrīkst lidot mākoņos, kā arī tad, kad laukā plosās vētra un zibens. Lidmašīna ir ultraviegla un vējš tai var būt ļoti bīstams. Arī nakts lidojumiem šī lidmašīna nav sertificēta.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"
Kad lidmašīna ir gatava, tā tiek iepakota un vesta uz Ādažiem testēšanai, kuru veic pieredzējis pilots Anatolijs Perekriostovs. Kad lidmašīna ir notestēta, tā tiek piegādāta klientam.

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"