Zīmola stāsts
'Subway'
Kā ar sviestmaizi nopelnīt miljardu
Foto: Shutterstock
Teksts: Giedrjus Drukteinis , "Delfi.lt"
Tāpat kā daudzi lielie uzņēmumi, arī "Subway" ir dzimis nejauši. Izrādās, tas bija veids, kā 17 gadus vecam puisim ātri nopelnīt naudu universitātei. Viņa aizrautība kļuva par tipisku amerikāņu veiksmes stāstu.

Nākotnes miljardieris Frederiks "Freds" De Luka (1947–2015) dzimis Ņujorkā parastu strādnieku ģimenē. Ģimene dzīvoja daudzdzīvokļu mājā Bruklinas nabadzīgajā daļā. Bērnībā De Luka, lai nopelnītu naudu, vāca tukšas pudeles un pārdeva tās par diviem centiem. Vēlāk ģimene pārcēlās uz rakstnieka Kurta Vonnegūta iemīļotu romānu darbības vietu – industriālo pilsētu Šenektadiju Ņujorkas štatā. Tur De Luka nopelnīja naudu, piegādājot avīzes, – katru rītu viņu gaidīja 400 preses pasūtītāju. Skolu viņš absolvēja 1965. gadā Bridžportā, Konektikutas štatā. Kādu brīdī viņš strādāja arī tehnikas veikalā, taču drīz vien saprata, ka ar saņemto algu nebūs pietiekami, lai samaksātu par izsapņotajām medicīnas studijām universitātē.

Biznesa partneri un pirmās grūtības
Viņu ģimenes draugs doktors Pīters Baks kopīgas pasēdēšanas laikā uz mājas lieveņa pēc sarunas par mācību maksu ieteica De Lukam mēģināt nopelnīt naudu, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, piemēram, atverot savu ēstuvi. Viņš arī piedāvāja 1000 dolāru aizdevumu šāda biznesa uzsākšanai, kuram viņš vēlējās kļūt par biznesa partneri, un, kā vēlāk izrādījās, biznesam miljardu dolāru vērtībā...

Pats Baks bija veselīga ēdiena cienītājs un bieži vien bija sašutis, ka Bridžportā šāda ēdiena gandrīz nav – pilsētas ierasto ēstuvju ēdienkartē tajā laikā bija tikai burgeri un picas. Lai atrastu kaut ko unikālu, abi partneri apņēmās ražot tajā laikā jauninājumu, kuru viņi paši bija redzējuši tikai savos klejojumos, – ovālas sviestmaizes, dēvētas arī par zemūdenēm (jo bija zemūdenes korpusa formā). Sviestmaizi nebija grūti pagatavot, un, neparastās formas maizes kukulīšiem pievienojot svaigus dārzeņus un kvalitatīvu gaļu, šāda biznesa nākotne izskatījās gaiša. Turklāt jaunie uzņēmēji tos pārdevuši lētāk nekā konkurenti burgerus.
Sacīts – darīts. Jaunizceptajiem biznesa partneriem ātri izdevās noīrēt vietu kādā pamestā Bridžportas rajonā. Viņu ēdnīcas atrašanās vieta nebija nekāda daudzsološā, taču bija cerība, ka apkārtējo teritoriju pastkastēs samestie reklāmas bukleti pulcēs izsalkušu cilvēku barus. Visas iekārtas kafejnīcā tika pirktas no lietotu preču veikaliem – tikai naži bijuši jauni. Izvēle bija vienkārša – piecu veidu sviestmaizes, visas cilvēka pēdas garumā, un kokakola bundžiņās. Freds De Luka, kuram pieredzes ēdināšanas nozarē nebija nekādas, drosmīgi uzņēmās biznesa vadību.


Jaunizcepto uzņēmēju ideja bija vienkāršā - pasniegt ovālas sviestmaizes, dēvētas arī par zemūdenēm (jo bija zemūdenes korpusa formā), turklāt tirgot tās lētāk nekā burgerus konkurentu ēstuvēs. Foto: Shutterstock
"Pete's Super Submarines", kas tika atvērts 1965. gada augusta sākumā, pirmajā dienā apkalpoja trīs klientus, bet otrajā – piecus. Arī trešajā dienā klientu nebija vairāk. Mēneša beigās "Pete's Super Submarines" kontā bija palikuši seši dolāri.

Taču De Luka un Baks nespēja pasaulei atzīt, ka ir izgāzušies. Lai pierādītu, ka bizness norit veiksmīgi, pēc trim mēnešiem partneri atvēra otru ēstuvi citā vietā un pārdēvēja par "Pete's Submarines" – Bakam atkal nācās atvērt savu maku. "Es nezin kāpēc ticēju, ka veiksme mums reiz uzsmaidīs," biznesa sākumu vēlāk raksturoja Baka kungs. Nauda tika ieguldīta arī vietējā radio reklāmās, taču izrādījās, ka klausītāji ēstuves nosaukumu sadzirdēja kā "Pizza Marines", tāpēc bija ļoti vīlušies, ka, te ieradušies, neatrada solīto picu...

Partneriem beidzot kļuva skaidrs vissvarīgākais ātrās ēdināšanas biznesa noteikums – bez labas atrašanās vietas nebūs laba biznesa. Viņu trešā ēstuve ar nosaukumu "Pete's Subs" (ko atkal finansēja Baka kungs) tika atvērta rosīgajā Bridžportas rajonā. Šoreiz tas izdevās – gada beigās ēstuve atnesa septiņu tūkstošu dolāru peļņu. De Luka nolēma mest mieru sapnim par ārsta izglītību un kļūt par ātrās ēdināšanas uzņēmēju.

Pēc gada viņš atvēra ceturto ēstuvi. Veiksmīgas uzņēmējdarbības principi izrādījās skaidri un vienkārši – garšīgas un labas kvalitātes sviestmaizes no svaigiem produktiem, patīkama apkalpošana un, protams, laba un rosības pilna atrašanās vieta.
Iet tā lieta
1966. gadā De Luka un Baks izveidoja "Doctor's Associates", lai pārvaldītu nākotnes biznesa impēriju ("Pīts Baks bija ārsts, un es biju viņa palīgs," vēlāk De Luka skaidroja nosaukuma nozīmi. Uzņēmumam nebija nekādas saistības ar medicīnu). Jau toreiz De Luka, kas bija atbildīgs par ikdienas ēdināšanas vietu aktivitāti, izvirzīja sev vērienīgu mērķi 10 gadu laikā visā Konektikutā atvērt 32 jaunas "Pete's Subs" ēstuves. 1968. gadā viņi vēlreiz nomainīja savas ēstuvju ķēdes nosaukumu – uz "Subway". De Luka vēlējās īsu un viegli iegaumējamu vārdu, kas simbolizētu pašu sviestmaižu biznesa būtību – ātri un vienkārši. Starp citu, slaveno Ņujorkas metro arī sauca un joprojām sauc par "Subway".

Tomēr 1974. gadā tika atvērtas tikai 16 "Subway" ēstuves. Saprotot, ka plānu nevar sasniegt laikā, De Luka (Baks palika tikai "klusais biznesa partneris" un praktizēja medicīnu) nolēma pārdot savas ēstuves franšīzes – ja nebija kapitāla, tas bija vienīgais veids, kā paplašināties.
"Subway izveidotājs Frederiks "Freds" De Luka. Foto: mynewsdesk /cc
"Subway" nebija neviena franšīzes konsultanta, un tāds arī netika ņemts darbā, jo De Luka uzticējās savai intuīcijai. Pēc viņa vārdiem, "Subway" panākumu principi jau bija skaidri – tīrība, augsta kvalitāte, vienkāršība un apmierināti klienti. Jaunas ēstuves atvēršana neprasīja lielu ieguldījumu, virtuves iekārtas un pārtikas ražošana bija vienkārša, ēdienkarte arī. Vissvarīgākais, ko De Luka pieprasīja, bija atvērt to tuvu metro stacijai, kur allaž drūzmējas daudz cilvēku.

Pirmo "Subway" franšīzi De Luka pārdeva draugam. 1978. gadā pirmais "Subway" tika atvērts ārpus Konektikutas, Fresno, Kalifornijā, pēc tam Floridā, Masačūsetsā – un visbeidzot tie parādījās visā valstī. Astoņu gadu laikā, kopš tika pārdota pirmā franšīze, "Subway" skaits Amerikā pieauga no 16 līdz 200 ēdnīcām. Tiesa, tajā laikā "McDonald's" pārvaldīja apmēram astoņus tūkstošus restorānu. Centīgajiem "Subway" vadītājiem bija pieticīgāks mērķis – līdz 1994. gadam sasniegt vismaz piecus tūkstošus. Tūkstošo ēdnīcu "Subway" atvēra 1987. gadā, un attīstība izrādījās ātrāka, nekā plānots, – 1995. gadā "Subway" ēstuvju skaits jau pārsniedza astoņus tūkstošus.
Pavērsiens uzņēmuma attīstībā bija startēšana Āzijas tirgū. Foto: Shutterstock
1984. gadā pirmais "Subway" tika atvērts ārzemēs – taču ne Eiropā, bet arābu valstī – Bahreinā. "Lielākais izaicinājums, ar kuru saskārāmies, atverot "Subway" aizjūras zemēs, – kā pārliecināt iegādāties amerikāņu stila sviestmaizi cilvēkus, kuri nekad to nebija ēduši un nezina, vai viņiem tā patiks," globālās paplašināšanās sākumu atminējās De Luka. "Tas bija laiks, kad mēs iepazinām vietējās garšas un eksperimentējām ar vietējām ēdienkartēm. Tā mantojums ir "Subway" veģetāro ēdienu klāsts, kas šodien ir saglabājies Indijā. Bet kādā brīdī mēs sapratām, ka mūsu spēks ir mūsu principos un produktā – vai jūs gaidāt, ka, nonākot japāņu restorānā, saņemsiet cepelīnus? Ērts interjers, vienkārša ēdienkarte, gardas sviestmaizes, "amerikāņu gars", patīkama apkalpošana, klientu vēlmju apmierināšana – tas darbojās visā pasaulē, sākot no Japānas līdz Gibraltāram."

Tas viss patiešām darbojās. 20. gadsimta beigās De Luka izvirzīja ārkārtīgi vērienīgu plānu apsteigt "McDonald's" ēstuves skaita ziņā un kļūt par lielāko tīklu pasaulē. 2004. gadā "Subway" sāka atvērt savas ēstuves Amerikā lielākajā lielveikalu ķēdē "Walmart", tādā veidā 2010. gadā galu galā apsteidzot "McDonald's" 33 749 restorānus. 2013. gadā pasaulē jau bija vairāk nekā 40 tūkstoši "Subway" ēstuvju, bet šodien to skaits jau pārsniedz 41,5 tūkstošus.

Straujās attīstības noslēpums bija elementārs. "Subway" franšīze ir salīdzinoši lēta, un tā ir īpaši pievilcīga ģimenēm, jo pat strauja klientu pieplūduma stundās ēstuvē visus var viegli apkalpot tikai divi cilvēki. Korporācijai "Doctor's Associates" atšķirībā no "McDonald's" nepieder neviena "Subway" ēstuve – tās ir franšīzi iegādājušos personu īpašums. Korporācija saņem tikai astoņus procentus no katra "Subway" gada apgrozījuma, kas nozīmē, ka lielākā daļa gūtās peļņas vienmēr paliek ēstuves īpašnieka kabatā. Tiesa, "Subway" ēstuve vidēji gadā gūst 400 tūkstošu ASV dolāru ieņēmumu, savukārt "McDonald's" restorāns vidēji nopelna divus miljonus ASV dolāru, padarot "McDonald's" un KFC zīmolus vērtīgākus nekā "Subway".

Taču "Subway" darbība ir nesalīdzināmi vieglāka un vienkāršāka nekā "McDonald's" vai KFC. "Subway" patiešām ir "ātrā ēdināšana" – šajās ēstuvēs nav neviena grila vai eļļas krāsns. Mazais sēdvietu skaits ēšanas procesu padara ātrāku, un "Subway" sortiments drīzāk ir līdzņemšanai, nevis ēšanai uz vietas. Izvairīšanās no rindām ir katra "Subway" vadītāja uzdevums. Maize vienmēr tiek cepta pašā kafejnīcā (citiem vārdiem sakot – saldēti pusfabrikāti, kurus sagatavo uz vietas. "Subway" sviestmaižu standarta garums ir pēda jeb apmēram 0,3 metri).

Savulaik "Subway" mēģināja pagatavot maizi bez lipekļa, taču tas neizdevās. Tipiskā "Subway" ēdienkartē pašlaik ir 20 ēdieni. Tika veikts arī eksperiments ar lielu ēdienkartes un ēdienu daudzveidību, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka klienti, kuri nāk uz "Subway", būtībā vēlas tikai sviestmaizi un dzērienu.

"Vienkāršības sasniegšana ir grūtāka nekā sarežģītība," reiz teica De Luka, un tieši šī vienkāršība piesaistīja cilvēkus. Savulaik De Luka mēģināja ēdienkartē ieviest jau gatavas sviestmaizes, taču arī tas neizdevās – katrs vēlas savu produktu, vēlas redzēt, kā tas top, grib izvēlēties, ar ko tas būs pagatavots, kaut arī visos gadījumos tā būtībā ir viena un tā pati sviestmaize.
Džareds Fogls. Notievējis. Foto: AP / Scanpix
Viens no nozīmīgākajiem De Lukas izgudrojumiem, kas būtiski mainīja visu ātrās ēdināšanas biznesu, ir ikvienam apmeklētājam redzams svaigu dārzeņu un sviestmaižu piedevu bārs, kas ne tikai veicina patēriņu, bet arī rada veselīgas pārtikas iespaidu. Cilvēkiem tas patīk – visi vēlas uzzināt, ka iegādātais produkts ir izgatavots no svaigiem produktiem. Sekojot "Subway", visi ātrās ēdināšanas restorāni savā sortimentā ir iekļāvuši vrapus un sviestmaizes ar svaigiem salātiem un dārzeņiem. Veselīgums mūsdienās ir svarīgs akcents, kas pat var mainīt dzīvi.

1997. gadā "Subway" uzsāka reklāmas kampaņu "septiņās sviestmaizēs seši grami tauku". Toreiz Indiānā dzīvojošais 22 gadus vecais students Džareds Fogls, kurš svēra 193 kilogramus, noticēja šim apgalvojumam un ēda tikai "Subway" sviestmaizes. Gadā viņš zaudēja 111 kilogramus. Stāsts tika aprakstīts vietējā studentu laikrakstā, nokļuva žurnālā "Men's Health", turklāt 2000. gadā Fogls kļuva par "Subway" reklāmas seju, demonstrējot neticama izmēra džinsus, kurus viņš reiz valkāja. "Subway" ir veiksmīgi izmantojis veselīgas pārtikas ideoloģiju, īpaši ņemot vērā tā laika aptaukošanās tendenci Amerikā, un "Subway" ēdienkarte un svaigo dārzeņu bārs izrādījās piemērota alternatīva eļļā ceptiem "McDonald's" vai KFC burgeriem un vistas gaļai.
Piepildīja sapni par medicīnas studijām
Pats De Luka tomēr vēlāk pabeidza arī Bridžportas Universitāti un saņēma savu sapņu diplomu medicīnā un psiholoģijā. Taču viņam vairāk patika uzņēmēja dzīve. Kad Konektikuta ieviesa obligāto ienākuma nodokli, viņš pārcēlās uz Floridu un vadīja savu biznesa impēriju līdz pat savai nāves dienai.

Viņš dzīvoja kopā ar to pašu sievu, ar kuru nodibināja ģimeni 18 gadu vecumā. Viņam ir viens dēls, kurš arī strādā "Subway". De Lukas labo dzīvi aprāva briesmīga slimība – leikēmija, kas viņu 2015. gadā iedzina kapā. Savukārt viņa bijušais biedrs Pīters Baks joprojām ir dzīvs, šobrīd ir pensijā un ir slavens Konektikutas mākslas filantrops.