Ražots Latvijā
'Dole Marine' laivas
ŽANETE HĀKA
"Delfi Bizness" redaktore
"Delfi Bizness" redaktore
Latvijā, uzņēmumā "Dole Marine", ražotās laivas regulāri ceļo uz ārvalstīm – Skandināviju, Rietumeiropu un citām valstīm, taču šogad arī vietējā tirgū strauji audzis pieprasījums, stāsta uzņēmuma īpašnieki Aivars Kiršfelds un Valts Bērziņš, kuri ir vienisprātis: "Šogad cilvēki laivas pērk kā traki".
Uzņēmuma "Dole Marine" nosaukums jau atklāj tā atrašanās vietu – Doles salā, un dodoties uz ražotni, jau laikus iespējams pamanīt uzņēmuma teritoriju, kurā izvietotas airu laivas, dažādi peldošie galdi un citi peldlīdzekļi. Piebraucot pie ražotnes, uzmanību piesaista rosība, kas notiek pagalmā. Izrādās, dienā, kad apciemojam ražotni, ar laivām tiek piepildīta kravas mašīna, kas pēc brīža sāks savu ceļojumu uz Prāgu, Čehijā.
Biznesa fakti
SIA "Dole Marine"
Reģistrācijas datums: 28.11.2007.
Juridiskā adrese: "Malkas laukums", Salaspils novads
Pamatkapitāls: 2828 eiro
Darbības veids: Atpūtas un sporta laivu būve
Apgrozījums (2019. gadā): 353 762 eiro
Peļņa/zaudējumi pēc nodokļiem (2019. gadā): -43 801 eiro
Darbinieku skaits (2019. gadā): 13
Valdes locekļi: Agris Eglītis un Aivars Kiršfelds
Īpašnieki: Agris Eglītis (50%) un Aivars Kiršfelds (50%)
Patiesie labuma guvēji: Agris Eglītis un Aivars Kiršfelds
SIA "Dole Marine"
Reģistrācijas datums: 28.11.2007.
Juridiskā adrese: "Malkas laukums", Salaspils novads
Pamatkapitāls: 2828 eiro
Darbības veids: Atpūtas un sporta laivu būve
Apgrozījums (2019. gadā): 353 762 eiro
Peļņa/zaudējumi pēc nodokļiem (2019. gadā): -43 801 eiro
Darbinieku skaits (2019. gadā): 13
Valdes locekļi: Agris Eglītis un Aivars Kiršfelds
Īpašnieki: Agris Eglītis (50%) un Aivars Kiršfelds (50%)
Patiesie labuma guvēji: Agris Eglītis un Aivars Kiršfelds
Pilnas ūdenstilpnes
Uzņēmumam šogad darba ir gana – pandēmijas ietekmē iedzīvotāji palikuši tepat, nevis devušies ārvalstu ceļojumos, un meklējot veidus, kā izklaidēties, aktīvi iegādājas laivas. "Mums šobrīd iet labi – šajā gadā agri sākām strādāt, jo vietējais tirgus pamodās jau februārī, kas līdz šim iepriekš vēl nebija noticis. Ja par pamatu ņemam pagājušā gada tendences, tad pieprasījums augstā līmenī varētu saglabāties līdz pat augustam," lēš Kiršfelds. Pērn gada pirmā puse gan nav bijusi īpaši veiksmīga, ņemot vērā, ka ierobežojumu dēļ pavasarī daudzi pircēji bija piesardzīgi, līdz ar to pavasaris bijis slikts. Taču tajā laikā uzņēmums nodarbojies ar citiem darbiem, un šo periodu veiksmīgi pārdzīvojis. "Mūsu darbības pozitīvā puse ir tā, ka mūsu produkcija nebojājas – varam saražot vairāk, sakraut kaudzē un gaidīt labākus laikus, jo produkcijas vērtība nekrītas, līdz ar to tā kādu laiku var stāvēt un gaidīt savu pircēju," viņš skaidro.
Maija sākumā, sezonas atklāšanā, pieprasījums bijis milzīgs, taču vienlaikus cilvēki ir kļuvuši saprotošāki, ka "uz sitiena" laivu nevar izgatavot, stāsta Kiršfelds. Novērojams, ka daudzi dodas makšķerēt, piemēram, kāda saulainā maija dienā Liepājas ezers bijis pilns laivām. "Bet ko tagad citu cilvēkam darīt? Nesen zvanīju vienam paziņam, kurš ķēra zivis Ventā, prasu, kā viņam iet. Viņš man saka: ar zivīm nekā, bet, pieceļoties kājās, uz abām pusēm varu saskaitīt 17 laivas. Turklāt viņš nebija tuvu pilsētas centram, un atradās ārpus pilsētas," stāsta Kiršfelds. "Galu galā, braucot pa upi vai ezeru, pūš vējš, ir svaigs gaiss un no vīrusa nav jābaidās," piebilst Bērziņš.
"Tikai tagad varam saprast, cik naudas no Latvijas izveda ārā caur tūrismu – tās ir milzīgas summas, kas tagad paliek vietējā tirgū," saka Kiršfelds.
Uzņēmumam šogad darba ir gana – pandēmijas ietekmē iedzīvotāji palikuši tepat, nevis devušies ārvalstu ceļojumos, un meklējot veidus, kā izklaidēties, aktīvi iegādājas laivas. "Mums šobrīd iet labi – šajā gadā agri sākām strādāt, jo vietējais tirgus pamodās jau februārī, kas līdz šim iepriekš vēl nebija noticis. Ja par pamatu ņemam pagājušā gada tendences, tad pieprasījums augstā līmenī varētu saglabāties līdz pat augustam," lēš Kiršfelds. Pērn gada pirmā puse gan nav bijusi īpaši veiksmīga, ņemot vērā, ka ierobežojumu dēļ pavasarī daudzi pircēji bija piesardzīgi, līdz ar to pavasaris bijis slikts. Taču tajā laikā uzņēmums nodarbojies ar citiem darbiem, un šo periodu veiksmīgi pārdzīvojis. "Mūsu darbības pozitīvā puse ir tā, ka mūsu produkcija nebojājas – varam saražot vairāk, sakraut kaudzē un gaidīt labākus laikus, jo produkcijas vērtība nekrītas, līdz ar to tā kādu laiku var stāvēt un gaidīt savu pircēju," viņš skaidro.
Maija sākumā, sezonas atklāšanā, pieprasījums bijis milzīgs, taču vienlaikus cilvēki ir kļuvuši saprotošāki, ka "uz sitiena" laivu nevar izgatavot, stāsta Kiršfelds. Novērojams, ka daudzi dodas makšķerēt, piemēram, kāda saulainā maija dienā Liepājas ezers bijis pilns laivām. "Bet ko tagad citu cilvēkam darīt? Nesen zvanīju vienam paziņam, kurš ķēra zivis Ventā, prasu, kā viņam iet. Viņš man saka: ar zivīm nekā, bet, pieceļoties kājās, uz abām pusēm varu saskaitīt 17 laivas. Turklāt viņš nebija tuvu pilsētas centram, un atradās ārpus pilsētas," stāsta Kiršfelds. "Galu galā, braucot pa upi vai ezeru, pūš vējš, ir svaigs gaiss un no vīrusa nav jābaidās," piebilst Bērziņš.
"Tikai tagad varam saprast, cik naudas no Latvijas izveda ārā caur tūrismu – tās ir milzīgas summas, kas tagad paliek vietējā tirgū," saka Kiršfelds.
Aivars Kiršfelds
Foto: Kārlis Dambrāns. DELFI
Foto: Kārlis Dambrāns. DELFI
Jaunas izklaides, airēt negrib
Pirms ierobežojumu ieviešanas aizvien iecienītāki kļuvuši peldošie plosti. Cilvēki ar tiem brauc skatīties saulrietu, rīko dejas vai vecpuišu ballītes, tāpat aizvien vairāk pakalpojumu sniedzēji ar tiem vizina cilvēkus – plostu funkcionalitāte ir dažāda. Tāpat uzņēmums realizējis arī lielākus projektus, piemēram, ekskursiju plostu, kas vadā cilvēkus Usmas ezerā un peldošo skatuvi Ogrē, uz kuras ne reizi vien notikuši koncerti.
Tomēr ne visur plosti ir cieņā, un piemēram, Igaunijā tos vispār nepērk, stāsta uzņēmuma pārstāvji. "Esam tos piedāvājuši mūsu sadarbības partneriem, bet viņi nepērk. Viņiem ir ezeri, tajos brauc ar ūdensvelosipēdiem, bet plostus neizvēlas," piebilst Kiršfelds.
Vietējo pircēju vidū aizvien ir iecienīti tradicionālie ūdensvelosipēdi - "Dole Marine" ražotie velosipēdi atrodas visās iespējamajās modifikācijās visos iespējamajās atpūtas bāzēs, smej Bērziņš.
Runājot par to, kādas laivas visvairāk iecienījuši latvieši, Kiršfelds saka, ka aizvien lielāku popularitāti gūst mazas motorlaivas, savukārt airu laivu popularitāte krītas. "Cilvēki airē daudz mazāk, visi grib laivas ar dzinējiem, tāpat arī vēlas, lai būtu stūre – liela vai maza. Protams, pērk arī airu laivas, bet to īpatsvars pašlaik stāv uz vietas, pieaug mazo motorlaivu pieprasījums," viņš saka.
Pirms ierobežojumu ieviešanas aizvien iecienītāki kļuvuši peldošie plosti. Cilvēki ar tiem brauc skatīties saulrietu, rīko dejas vai vecpuišu ballītes, tāpat aizvien vairāk pakalpojumu sniedzēji ar tiem vizina cilvēkus – plostu funkcionalitāte ir dažāda. Tāpat uzņēmums realizējis arī lielākus projektus, piemēram, ekskursiju plostu, kas vadā cilvēkus Usmas ezerā un peldošo skatuvi Ogrē, uz kuras ne reizi vien notikuši koncerti.
Tomēr ne visur plosti ir cieņā, un piemēram, Igaunijā tos vispār nepērk, stāsta uzņēmuma pārstāvji. "Esam tos piedāvājuši mūsu sadarbības partneriem, bet viņi nepērk. Viņiem ir ezeri, tajos brauc ar ūdensvelosipēdiem, bet plostus neizvēlas," piebilst Kiršfelds.
Vietējo pircēju vidū aizvien ir iecienīti tradicionālie ūdensvelosipēdi - "Dole Marine" ražotie velosipēdi atrodas visās iespējamajās modifikācijās visos iespējamajās atpūtas bāzēs, smej Bērziņš.
Runājot par to, kādas laivas visvairāk iecienījuši latvieši, Kiršfelds saka, ka aizvien lielāku popularitāti gūst mazas motorlaivas, savukārt airu laivu popularitāte krītas. "Cilvēki airē daudz mazāk, visi grib laivas ar dzinējiem, tāpat arī vēlas, lai būtu stūre – liela vai maza. Protams, pērk arī airu laivas, bet to īpatsvars pašlaik stāv uz vietas, pieaug mazo motorlaivu pieprasījums," viņš saka.
Foto: Kārlis Dambrāns. DELFI
90% no "Dole Marina" saražotā veido peldlīdzekļi, taču uzņēmums ražo arī citas lietas, piemēram, ierokamos pagrabus, peldošos galdus, šobrīd ražošanas procesā ir arī zivju baseini Somijai.
Peldošais galds
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Sadarbības partneri uzņēmumu lielākoties atrod internetā, jo kompānijai ir veiksmīgs mājaslapas nosaukums "boats.lv", ko viegli atrast tiešsaistes dzīlēs. Tāpat laika gaitā strādājot uzņēmums sevi pierādījis sadarbībā ar ārvalstu partneriem, kas pie "Dole Marine" atgriežas atkal. Rezultātā laivas dodas uz dažādām pasaules valstīm, lielākoties uz Skandināviju. Kiršfelds gan atzīst, ka skandināviem ir pēcmaksas tradīcijas, kas ne vienmēr ir pozitīvs aspekts, turklāt maksājumu kavējumu dēļ nākas rosināt pat tiesvedības.
Citās valstīs maksājumi notiek uzreiz pirms preces saņemšanas, bez problēmām. Piemēram, par kravu uz Čehiju maksājums saņemts uzreiz, tāpat arī eksportējot laivas uz Grieķiju. Runājot par Grieķiju, viņš piebilst, ka partneri nesen no "Dole Marine" vēlējās iegādāties papildu apjomus, taču uzņēmums visu, ko viņi vēlas, nevar piegādāt, jo citādāk nāktos strādāt tikai uz vienu šo tirgu. "Mums pasūtījumi jāsadala tā, lai varam savu preci sūtīt uz dažādām valstīm, un nerodas situācijas, ka, piemēram, Grieķijā vairs nepasūta, un tad paliekam bešā, jo citur mūs vairs negaida. Teorētiski būtu jāceļ kapacitāte, bet nevaru "mētāties" ar darbiniekiem – es negribētu, ka mani pieņem darbā un tad atkal atlaiž, un tad atkal aicina darbā. Mūsu uzņēmumā darbība ir izteikti sezonāla, ziemā mums nav realizācijas, bet tajā laikā piepildām noliktavas, un cilvēki to novērtē. Tādēļ, ja vasarā ir periodi, kad nepieciešams strādāt aktīvāk vai nedaudz ilgāk, pretī saņemot, piemēram, ilgākas brīvdienas Jāņos, viņi labprāt to dara".
Darbinieku skaits uzņēmumā visu laiku saglabājas konstants – aptuveni 12-14 cilvēki, un tas ir optimāls, lai spētu apkalpot pieprasījumu vasarā un noturēties ziemā. Protams, vasaras sezonā uzņēmumam lielā pieprasījuma būtu vajadzīgs lielāks skaits darbinieku, lai izpildītu visus pasūtījumus – aptuveni 20, taču, iestājoties ziemas sezonai, tik daudz darbiniekiem laivu ražotnē vairs nebūtu ko darīt. "Es negribu pieņemt darbinieku un tad pēc dažiem mēnešiem viņu atlaist, cilvēkiem jāzina, kādi viņiem būs ienākumi tuvākajā laikā, viņi pelna maizi savai ģimenei, tādēļ, iespējams, vasaras sezonā kaut ko zaudējam, taču darbinieki vismaz rēķinās, ka viņiem darbs būs visu gadu," saka Kiršfelds.
"Slikti ir tas, ka mūsu uzņēmums kļūst par pirmspensijas vecuma uzņēmumu, līdz ar to darba temps sarūk. Citreiz pie mums nāk klienti, saka, ka vajag, lai kaut kas būtu gatavs pēc nedēļas, taču, piedodiet, – tas nav pie mums. Mēs varam saražot, bet tas notiek lēni un metodiski. Strādāt pie mums nāk cilvēki vecumā virs 50 gadiem, un tie ir sakarīgi darbinieki. Tomēr ar darbaspēku nav viegli, jo tagad visi ir aizņemti, piemēram, celtniecībā, kur par ne īpaši saspringtu darbu maksā lielas naudas. Tie, kas apdedzinājušies celtniecībā, tie nāk pie mums," viņš piebilst.
Kā pozitīvu aspektu viņš vērtē valsts palīdzību pandēmijas laikā, kad palīdzību saņēma tie uzņēmumi un darbinieki, kuri bija dīkstāvē. Bija novērojams, ka daļa no tiem arī ir tie, kas pie mums pasūtīja plostus, jo saprata, ka cenu kāpums neapstāsies. Kaut arī viņi nevarēja sākt braukt, tāpat laicīgi tos iegādājās, gaidot, kad šīm izklaidēm tiks dota zaļā gaisma.
Citās valstīs maksājumi notiek uzreiz pirms preces saņemšanas, bez problēmām. Piemēram, par kravu uz Čehiju maksājums saņemts uzreiz, tāpat arī eksportējot laivas uz Grieķiju. Runājot par Grieķiju, viņš piebilst, ka partneri nesen no "Dole Marine" vēlējās iegādāties papildu apjomus, taču uzņēmums visu, ko viņi vēlas, nevar piegādāt, jo citādāk nāktos strādāt tikai uz vienu šo tirgu. "Mums pasūtījumi jāsadala tā, lai varam savu preci sūtīt uz dažādām valstīm, un nerodas situācijas, ka, piemēram, Grieķijā vairs nepasūta, un tad paliekam bešā, jo citur mūs vairs negaida. Teorētiski būtu jāceļ kapacitāte, bet nevaru "mētāties" ar darbiniekiem – es negribētu, ka mani pieņem darbā un tad atkal atlaiž, un tad atkal aicina darbā. Mūsu uzņēmumā darbība ir izteikti sezonāla, ziemā mums nav realizācijas, bet tajā laikā piepildām noliktavas, un cilvēki to novērtē. Tādēļ, ja vasarā ir periodi, kad nepieciešams strādāt aktīvāk vai nedaudz ilgāk, pretī saņemot, piemēram, ilgākas brīvdienas Jāņos, viņi labprāt to dara".
Darbinieku skaits uzņēmumā visu laiku saglabājas konstants – aptuveni 12-14 cilvēki, un tas ir optimāls, lai spētu apkalpot pieprasījumu vasarā un noturēties ziemā. Protams, vasaras sezonā uzņēmumam lielā pieprasījuma būtu vajadzīgs lielāks skaits darbinieku, lai izpildītu visus pasūtījumus – aptuveni 20, taču, iestājoties ziemas sezonai, tik daudz darbiniekiem laivu ražotnē vairs nebūtu ko darīt. "Es negribu pieņemt darbinieku un tad pēc dažiem mēnešiem viņu atlaist, cilvēkiem jāzina, kādi viņiem būs ienākumi tuvākajā laikā, viņi pelna maizi savai ģimenei, tādēļ, iespējams, vasaras sezonā kaut ko zaudējam, taču darbinieki vismaz rēķinās, ka viņiem darbs būs visu gadu," saka Kiršfelds.
"Slikti ir tas, ka mūsu uzņēmums kļūst par pirmspensijas vecuma uzņēmumu, līdz ar to darba temps sarūk. Citreiz pie mums nāk klienti, saka, ka vajag, lai kaut kas būtu gatavs pēc nedēļas, taču, piedodiet, – tas nav pie mums. Mēs varam saražot, bet tas notiek lēni un metodiski. Strādāt pie mums nāk cilvēki vecumā virs 50 gadiem, un tie ir sakarīgi darbinieki. Tomēr ar darbaspēku nav viegli, jo tagad visi ir aizņemti, piemēram, celtniecībā, kur par ne īpaši saspringtu darbu maksā lielas naudas. Tie, kas apdedzinājušies celtniecībā, tie nāk pie mums," viņš piebilst.
Kā pozitīvu aspektu viņš vērtē valsts palīdzību pandēmijas laikā, kad palīdzību saņēma tie uzņēmumi un darbinieki, kuri bija dīkstāvē. Bija novērojams, ka daļa no tiem arī ir tie, kas pie mums pasūtīja plostus, jo saprata, ka cenu kāpums neapstāsies. Kaut arī viņi nevarēja sākt braukt, tāpat laicīgi tos iegādājās, gaidot, kad šīm izklaidēm tiks dota zaļā gaisma.
Nākas celt cenas
Izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmējis arī laivu ražošanas izmaksas. "Metāls kļuvis dārgāks, kokmateriāli, arī sveķi un audumi piedzīvojuši strauju cenu pieaugumu," stāsta Kiršfelds. Jūtot, ka cena sāk pieaugt, uzņēmums gan iegādājies rezerves, tādēļ vismaz daļēji izveidoti izejmateriālu uzkrājumi, taču ne visiem veidiem, tādēļ arī laivām nākas celt cenas. Lielākoties cilvēki izprot cenu kāpumu – priecīgi nav, bet tāpat pērk, taču turpmākais pieprasījums atkarīgs no tā, kā sakarā ar materiālu sadārdzināšanos mainīsies cenas. Novērojams, ka cena laivām, atkarībā no materiālu ietilpības, augusi par 10-12%. "Motorlaivai, kura maksā 1500 eiro, šis sadārdzinājums par 150 eiro nav tik būtisks, bet laivai, kas maksā 600 eiro, 60 eiro pieaugums ir diezgan sāpīgs. Laivas lielākoties ir pārdomāts pirkums un cilvēki bieži vien krāj naudu, lai to varētu nopirkt, līdz ar to budžeta klases pircējiem, kuri atlicinājuši laivas iegādei konkrētu summu un krājuši, tas ir nepatīkams pārsteigums," piebilst Kiršfelds.
Ražošanas plānošanu apgrūtina ne tikai cenu pieaugums, bet arī izejvielu deficīts un piegāžu kavēšanās, atzīst uzņēmuma pārstāvji. "Mums fiziski trūkst izejvielu, jo sveķu pamata sastāvdaļa ir stirols, kas ir degvielas ražošanas blakusprodukts. Ja netiek ražots pietiekami liels apjoms degvielas, tad nav arī stirola un rezultātā nav arī sveķu. Līdz ar to ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, lielajām Igaunijas kompānijām pat nācās pārtraukt darbību," pieredzē dalās "Dole Marine" pārstāvis.
Tāpat kavējas arī piegādes, piemēram, no Igaunijas produkciju ar "Omnivu" nācās gaidīt nedēļu.
Tirgū vērojams arī dzinēju trūkums – nav pieejami ne lietoti, ne jauni dzinēju, kā dēļ atkritusi daļa pasūtītāju. Pirms kāda laika Japānas ražotājus skāra Covid-19 pandēmija, un radās deficīts apjomus. Jāatceras, ka šie ražotāji ar savu produkciju apgādā visu pasauli, rūpnīcas piepūtušas vaigus strādā, bet viņi vispirms apgādā sevi, pēc tam – lielās valstis un tikai beigās – mazos tirgus. Nesen pie mums bija atbraucis kādas kompānijas pārstāvis un smejoties teica: "Kungi, mums vienā kārtīgā veikalā Vācijā pārdod vairāk nekā jums visā valstī. "Līdz ar to, ja pircējs kaut ko vēlas iegādāties, ir laicīgi jāpasūta, jo vairs nav tā, ka atnāks un dabūs, kāds laiks būs jāgaida," saka Kiršfelds.
Izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmējis arī laivu ražošanas izmaksas. "Metāls kļuvis dārgāks, kokmateriāli, arī sveķi un audumi piedzīvojuši strauju cenu pieaugumu," stāsta Kiršfelds. Jūtot, ka cena sāk pieaugt, uzņēmums gan iegādājies rezerves, tādēļ vismaz daļēji izveidoti izejmateriālu uzkrājumi, taču ne visiem veidiem, tādēļ arī laivām nākas celt cenas. Lielākoties cilvēki izprot cenu kāpumu – priecīgi nav, bet tāpat pērk, taču turpmākais pieprasījums atkarīgs no tā, kā sakarā ar materiālu sadārdzināšanos mainīsies cenas. Novērojams, ka cena laivām, atkarībā no materiālu ietilpības, augusi par 10-12%. "Motorlaivai, kura maksā 1500 eiro, šis sadārdzinājums par 150 eiro nav tik būtisks, bet laivai, kas maksā 600 eiro, 60 eiro pieaugums ir diezgan sāpīgs. Laivas lielākoties ir pārdomāts pirkums un cilvēki bieži vien krāj naudu, lai to varētu nopirkt, līdz ar to budžeta klases pircējiem, kuri atlicinājuši laivas iegādei konkrētu summu un krājuši, tas ir nepatīkams pārsteigums," piebilst Kiršfelds.
Ražošanas plānošanu apgrūtina ne tikai cenu pieaugums, bet arī izejvielu deficīts un piegāžu kavēšanās, atzīst uzņēmuma pārstāvji. "Mums fiziski trūkst izejvielu, jo sveķu pamata sastāvdaļa ir stirols, kas ir degvielas ražošanas blakusprodukts. Ja netiek ražots pietiekami liels apjoms degvielas, tad nav arī stirola un rezultātā nav arī sveķu. Līdz ar to ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, lielajām Igaunijas kompānijām pat nācās pārtraukt darbību," pieredzē dalās "Dole Marine" pārstāvis.
Tāpat kavējas arī piegādes, piemēram, no Igaunijas produkciju ar "Omnivu" nācās gaidīt nedēļu.
Tirgū vērojams arī dzinēju trūkums – nav pieejami ne lietoti, ne jauni dzinēju, kā dēļ atkritusi daļa pasūtītāju. Pirms kāda laika Japānas ražotājus skāra Covid-19 pandēmija, un radās deficīts apjomus. Jāatceras, ka šie ražotāji ar savu produkciju apgādā visu pasauli, rūpnīcas piepūtušas vaigus strādā, bet viņi vispirms apgādā sevi, pēc tam – lielās valstis un tikai beigās – mazos tirgus. Nesen pie mums bija atbraucis kādas kompānijas pārstāvis un smejoties teica: "Kungi, mums vienā kārtīgā veikalā Vācijā pārdod vairāk nekā jums visā valstī. "Līdz ar to, ja pircējs kaut ko vēlas iegādāties, ir laicīgi jāpasūta, jo vairs nav tā, ka atnāks un dabūs, kāds laiks būs jāgaida," saka Kiršfelds.
Kā ražo "Dole Marine" laivas
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
"Dole Marine" laivas tiek būvētas no stikla šķiedras un poliestera sveķu kompozītmateriāliem.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Sākotnēji tiek sagatavots stikla šķiedras audums.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Poliestera izejvielas, stikla šķiedras audumi un poliuretāna putas nodrošina stingru un spēcīgu laivu konstrukciju, skaidro uzņēmuma pārstāvji.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Pēc tam tiek sagatavots audums, kas tiks sajaukts kopā ar stikla šķiedru.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Lai izveidotu laivu, nepieciešamas formas, kas tiek atkārtoti izmantotas.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Formas ir dažādas un tiek izmantotas atkarībā no tā, kādu peldlīdzekli plānots izgatavot.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Meistars akurāti ieklāj formā vienu pēc otra vairākus sveķu slāņus , kā arī audumu un žāvē.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Peldlīdzekļu formas regulāri jātīra un jāievasko, tāpat jāatvēl laiks to remontam.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Šādi izskatās tikko izgatavota laiva, kas vēl nav apstrādāta - malās vēl redzamas stikla šķiedras.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Nākamajā dienā uzņēmuma meistars izceļ izgatavoto peldlīdzekli no formas un tad to apstrādā tālāk.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Ražotne iekārtota tā, lai visas darbības notiktu secīgi, un laivas izgatavošanas procesa laikā virzītos no vienas ražotnes gala uz otru.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Laivai tiek apgrieztas stikla šķiedras malas un to apstrādā.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Krāsa, kas paredzēta laivu krāsošanai.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Nokrāsotie peldlīdzekļi.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Kad laivas ir nokrāsotas un viss pārējais sagatavošanas darbs paveikts, tajās tiek iestiprinātas pārējās detaļas - vadi, rokturi u.c.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Laiva, kurai piestiprinātas nepieciešamās detaļas.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Ražotnē darbs ir pabeigts, laiva tiek izstumta no ražošanas telpām un uzņēmuma teritorijā gaida savu īpašnieku.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Gatavās laivas - uzņēmums, gaidot pavasari, sagatavojis laivas pārdošanai. Šis ir viens no iecienītākajiem airu laivu modeļiem. Pienākot pavasarim, gatavās laivas ātri vien atrod savu īpašnieku.