Uzņēmuma "Dole Marine" nosaukums jau atklāj tā atrašanās vietu – Doles salā, un dodoties uz ražotni, jau laikus iespējams pamanīt uzņēmuma teritoriju, kurā izvietotas airu laivas, dažādi peldošie galdi un citi peldlīdzekļi. Piebraucot pie ražotnes, uzmanību piesaista rosība, kas notiek pagalmā. Izrādās, dienā, kad apciemojam ražotni, ar laivām tiek piepildīta kravas mašīna, kas pēc brīža sāks savu ceļojumu uz Prāgu, Čehijā.

Jaunas izklaides, airēt negrib

Pirms ierobežojumu ieviešanas aizvien iecienītāki kļuvuši peldošie plosti. Cilvēki ar tiem brauc skatīties saulrietu, rīko dejas vai vecpuišu ballītes, tāpat aizvien vairāk pakalpojumu sniedzēji ar tiem vizina cilvēkus – plostu funkcionalitāte ir dažāda. Tāpat uzņēmums realizējis arī lielākus projektus, piemēram, ekskursiju plostu, kas vadā cilvēkus Usmas ezerā un peldošo skatuvi Ogrē, uz kuras ne reizi vien notikuši koncerti.

Tomēr ne visur plosti ir cieņā, un piemēram, Igaunijā tos vispār nepērk, stāsta uzņēmuma pārstāvji. "Esam tos piedāvājuši mūsu sadarbības partneriem, bet viņi nepērk. Viņiem ir ezeri, tajos brauc ar ūdensvelosipēdiem, bet plostus neizvēlas," piebilst Kiršfelds.

Vietējo pircēju vidū aizvien ir iecienīti tradicionālie ūdensvelosipēdi - "Dole Marine" ražotie velosipēdi atrodas visās iespējamajās modifikācijās visos iespējamajās atpūtas bāzēs, smej Bērziņš.

Runājot par to, kādas laivas visvairāk iecienījuši latvieši, Kiršfelds saka, ka aizvien lielāku popularitāti gūst mazas motorlaivas, savukārt airu laivu popularitāte krītas. "Cilvēki airē daudz mazāk, visi grib laivas ar dzinējiem, tāpat arī vēlas, lai būtu stūre – liela vai maza. Protams, pērk arī airu laivas, bet to īpatsvars pašlaik stāv uz vietas, pieaug mazo motorlaivu pieprasījums," viņš saka.

90% no "Dole Marina" saražotā veido peldlīdzekļi, taču uzņēmums ražo arī citas lietas, piemēram, ierokamos pagrabus, peldošos galdus, šobrīd ražošanas procesā ir arī zivju baseini Somijai.

Sadarbības partneri uzņēmumu lielākoties atrod internetā, jo kompānijai ir veiksmīgs mājaslapas nosaukums "boats.lv", ko viegli atrast tiešsaistes dzīlēs. Tāpat laika gaitā strādājot uzņēmums sevi pierādījis sadarbībā ar ārvalstu partneriem, kas pie "Dole Marine" atgriežas atkal. Rezultātā laivas dodas uz dažādām pasaules valstīm, lielākoties uz Skandināviju. Kiršfelds gan atzīst, ka skandināviem ir pēcmaksas tradīcijas, kas ne vienmēr ir pozitīvs aspekts, turklāt maksājumu kavējumu dēļ nākas rosināt pat tiesvedības.

Citās valstīs maksājumi notiek uzreiz pirms preces saņemšanas, bez problēmām. Piemēram, par kravu uz Čehiju maksājums saņemts uzreiz, tāpat arī eksportējot laivas uz Grieķiju. Runājot par Grieķiju, viņš piebilst, ka partneri nesen no "Dole Marine" vēlējās iegādāties papildu apjomus, taču uzņēmums visu, ko viņi vēlas, nevar piegādāt, jo citādāk nāktos strādāt tikai uz vienu šo tirgu. "Mums pasūtījumi jāsadala tā, lai varam savu preci sūtīt uz dažādām valstīm, un nerodas situācijas, ka, piemēram, Grieķijā vairs nepasūta, un tad paliekam bešā, jo citur mūs vairs negaida. Teorētiski būtu jāceļ kapacitāte, bet nevaru "mētāties" ar darbiniekiem – es negribētu, ka mani pieņem darbā un tad atkal atlaiž, un tad atkal aicina darbā. Mūsu uzņēmumā darbība ir izteikti sezonāla, ziemā mums nav realizācijas, bet tajā laikā piepildām noliktavas, un cilvēki to novērtē. Tādēļ, ja vasarā ir periodi, kad nepieciešams strādāt aktīvāk vai nedaudz ilgāk, pretī saņemot, piemēram, ilgākas brīvdienas Jāņos, viņi labprāt to dara".

Darbinieku skaits uzņēmumā visu laiku saglabājas konstants – aptuveni 12-14 cilvēki, un tas ir optimāls, lai spētu apkalpot pieprasījumu vasarā un noturēties ziemā. Protams, vasaras sezonā uzņēmumam lielā pieprasījuma būtu vajadzīgs lielāks skaits darbinieku, lai izpildītu visus pasūtījumus – aptuveni 20, taču, iestājoties ziemas sezonai, tik daudz darbiniekiem laivu ražotnē vairs nebūtu ko darīt. "Es negribu pieņemt darbinieku un tad pēc dažiem mēnešiem viņu atlaist, cilvēkiem jāzina, kādi viņiem būs ienākumi tuvākajā laikā, viņi pelna maizi savai ģimenei, tādēļ, iespējams, vasaras sezonā kaut ko zaudējam, taču darbinieki vismaz rēķinās, ka viņiem darbs būs visu gadu," saka Kiršfelds.

"Slikti ir tas, ka mūsu uzņēmums kļūst par pirmspensijas vecuma uzņēmumu, līdz ar to darba temps sarūk. Citreiz pie mums nāk klienti, saka, ka vajag, lai kaut kas būtu gatavs pēc nedēļas, taču, piedodiet, – tas nav pie mums. Mēs varam saražot, bet tas notiek lēni un metodiski. Strādāt pie mums nāk cilvēki vecumā virs 50 gadiem, un tie ir sakarīgi darbinieki. Tomēr ar darbaspēku nav viegli, jo tagad visi ir aizņemti, piemēram, celtniecībā, kur par ne īpaši saspringtu darbu maksā lielas naudas. Tie, kas apdedzinājušies celtniecībā, tie nāk pie mums," viņš piebilst.

Kā pozitīvu aspektu viņš vērtē valsts palīdzību pandēmijas laikā, kad palīdzību saņēma tie uzņēmumi un darbinieki, kuri bija dīkstāvē. Bija novērojams, ka daļa no tiem arī ir tie, kas pie mums pasūtīja plostus, jo saprata, ka cenu kāpums neapstāsies. Kaut arī viņi nevarēja sākt braukt, tāpat laicīgi tos iegādājās, gaidot, kad šīm izklaidēm tiks dota zaļā gaisma.

Nākas celt cenas

Izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmējis arī laivu ražošanas izmaksas. "Metāls kļuvis dārgāks, kokmateriāli, arī sveķi un audumi piedzīvojuši strauju cenu pieaugumu," stāsta Kiršfelds. Jūtot, ka cena sāk pieaugt, uzņēmums gan iegādājies rezerves, tādēļ vismaz daļēji izveidoti izejmateriālu uzkrājumi, taču ne visiem veidiem, tādēļ arī laivām nākas celt cenas. Lielākoties cilvēki izprot cenu kāpumu – priecīgi nav, bet tāpat pērk, taču turpmākais pieprasījums atkarīgs no tā, kā sakarā ar materiālu sadārdzināšanos mainīsies cenas. Novērojams, ka cena laivām, atkarībā no materiālu ietilpības, augusi par 10-12%. "Motorlaivai, kura maksā 1500 eiro, šis sadārdzinājums par 150 eiro nav tik būtisks, bet laivai, kas maksā 600 eiro, 60 eiro pieaugums ir diezgan sāpīgs. Laivas lielākoties ir pārdomāts pirkums un cilvēki bieži vien krāj naudu, lai to varētu nopirkt, līdz ar to budžeta klases pircējiem, kuri atlicinājuši laivas iegādei konkrētu summu un krājuši, tas ir nepatīkams pārsteigums," piebilst Kiršfelds.

Ražošanas plānošanu apgrūtina ne tikai cenu pieaugums, bet arī izejvielu deficīts un piegāžu kavēšanās, atzīst uzņēmuma pārstāvji. "Mums fiziski trūkst izejvielu, jo sveķu pamata sastāvdaļa ir stirols, kas ir degvielas ražošanas blakusprodukts. Ja netiek ražots pietiekami liels apjoms degvielas, tad nav arī stirola un rezultātā nav arī sveķu. Līdz ar to ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, lielajām Igaunijas kompānijām pat nācās pārtraukt darbību," pieredzē dalās "Dole Marine" pārstāvis.

Tāpat kavējas arī piegādes, piemēram, no Igaunijas produkciju ar "Omnivu" nācās gaidīt nedēļu.

Tirgū vērojams arī dzinēju trūkums – nav pieejami ne lietoti, ne jauni dzinēju, kā dēļ atkritusi daļa pasūtītāju. Pirms kāda laika Japānas ražotājus skāra Covid-19 pandēmija, un radās deficīts apjomus. Jāatceras, ka šie ražotāji ar savu produkciju apgādā visu pasauli, rūpnīcas piepūtušas vaigus strādā, bet viņi vispirms apgādā sevi, pēc tam – lielās valstis un tikai beigās – mazos tirgus. Nesen pie mums bija atbraucis kādas kompānijas pārstāvis un smejoties teica: "Kungi, mums vienā kārtīgā veikalā Vācijā pārdod vairāk nekā jums visā valstī. "Līdz ar to, ja pircējs kaut ko vēlas iegādāties, ir laicīgi jāpasūta, jo vairs nav tā, ka atnāks un dabūs, kāds laiks būs jāgaida," saka Kiršfelds.

"Dole Marine" laivas tiek būvētas no stikla šķiedras un poliestera sveķu kompozītmateriāliem.

Sākotnēji tiek sagatavots stikla šķiedras audums.

Poliestera izejvielas, stikla šķiedras audumi un poliuretāna putas nodrošina stingru un spēcīgu laivu konstrukciju, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Pēc tam tiek sagatavots audums, kas tiks sajaukts kopā ar stikla šķiedru.

Lai izveidotu laivu, nepieciešamas formas, kas tiek atkārtoti izmantotas.

Formas ir dažādas un tiek izmantotas atkarībā no tā, kādu peldlīdzekli plānots izgatavot.

Meistars akurāti ieklāj formā vienu pēc otra vairākus sveķu slāņus , kā arī audumu un žāvē.

Peldlīdzekļu formas regulāri jātīra un jāievasko, tāpat jāatvēl laiks to remontam.

Šādi izskatās tikko izgatavota laiva, kas vēl nav apstrādāta - malās vēl redzamas stikla šķiedras.

Nākamajā dienā uzņēmuma meistars izceļ izgatavoto peldlīdzekli no formas un tad to apstrādā tālāk.

Ražotne iekārtota tā, lai visas darbības notiktu secīgi, un laivas izgatavošanas procesa laikā virzītos no vienas ražotnes gala uz otru.

Laivai tiek apgrieztas stikla šķiedras malas un to apstrādā.

Krāsa, kas paredzēta laivu krāsošanai.

Nokrāsotie peldlīdzekļi.

Kad laivas ir nokrāsotas un viss pārējais sagatavošanas darbs paveikts, tajās tiek iestiprinātas pārējās detaļas - vadi, rokturi u.c.

Laiva, kurai piestiprinātas nepieciešamās detaļas.

Ražotnē darbs ir pabeigts, laiva tiek izstumta no ražošanas telpām un uzņēmuma teritorijā gaida savu īpašnieku.

Gatavās laivas - uzņēmums, gaidot pavasari, sagatavojis laivas pārdošanai. Šis ir viens no iecienītākajiem airu laivu modeļiem. Pienākot pavasarim, gatavās laivas ātri vien atrod savu īpašnieku.