Kriptovalūtas savos pirmsākumos tika cildinātas kā norēķinu līdzeklis, kas nebūtu piesaistīts globālajām finanšu institūcijām un būtu neatkarīgs no pasaules ekonomiskās situācijas. Taču, kriptovalūtu, it sevišķi "Bitcoin", popularitātei augot, tās kļuva par preci, ko var pirkt, pārdot un ar kuras vērtību var spekulēt. Daži "Bitcoin" īpašnieki, kas kriptovalūtu bija krājuši no tās pirmsākumiem, pēc pirmajiem straujajiem vērtības kāpumiem kļuva par miljonāriem "nakts laikā." Arī pasaules turīgākie iedzīvotāji, diversificējot savus ieguldījumus, izrādīja interesi par kriptovalūtām. Sevišķi uzmanību piesaistīja miljardieris un Marsa kolonizācijas entuziasts Īlons Masks. Viņa interese par kriptovalūtām aizvadītajos gados noveda pie strauja to vērtības pieauguma.

Tomēr Masks savā veidā ir arī kļuvis par apgrūtinājumu, jo viņa paziņojumi izraisa gan straujus kritumus, gan kāpumus. Tā kā valūta tiešā veidā nav saistīta ar fizisko pasauli, tās vērtībai teorētiski nav nedz augstākā, nedz zemākā punkta un to pilnībā nosaka pašu lietotāju, emocijās balstīta uzticība. Šī gada sākumā "Bitcoin" un citas kriptovalūtas pieredzēja strauju vērtības kāpumu, jo Masks paziņoja, ka viņa vadītais elektroauto uzņēmums "Tesla" pieņems to kā maksājuma līdzekli. Savukārt maijā Masks sacīja, ka uzņēmums tomēr nepieņems "Bitcoin", jo tā energoietilpīgā "rakšana" nav videi draudzīga. Tas izraisīja ievērojamu vērtības kritumu. Jūnijā Masks paziņoja, ka "Tesla" pieņems kriptovalūtu, kad tās ieguve kļūst "zaļāka", izraisot atkārtotu vērtības kāpumu.