Džinsu vēsture sākās 17. gadsimtā, kad Francijas dienvidu pilsētiņā Nīmā tika noausts pirmais sarža audums, ko dēvēja par "serge de Nimes" (no pēdējiem diviem vārdiem darināts arī vārds angļu valodā – no 1969. gada šo audumu dēvē par "denim"), un tas bija slavens ar savu izturīgumu. Tiesa, 18. gadsimtā iekarojot Indiju, angļi tur uzgāja tādu pašu sarža audumu, no kura šūdināja izturīgus un gandrīz ūdensnecaurlaidīgus zvejnieku kombinezonus, ko sauca par "dungarees" (Anglijā šāds nosaukums kombinezonam ir saglabājies līdz šim).

Taču džinsa bikses, kādas mēs tās pazīstam šodien, protams, ka radās Amerikā un, protams, kā amerikāņu uzņēmējdarbības piemērs.

19. gadsimta vidū Kaliforniju piemeklēja "zelta drudzis". Uz ASV rietumu piekrasti plūda zelta meklētāji un tirgotāji. Starp viņiem bija arīdzan jauns ebrejs vārdā Leibs Strauss (1829-1902).

Ar kopēju ģimenes vienošanos par pārstāvi tika ievēlēts Levi, un viņš 1853. gadā ieradās Sanfrancisko. Tur tika atvērts tirdzniecības uzņēmums "Levi Strauss & Co.", kas nodarbojas dažādas preces – apģērbu, gultas veļu, ķemmes, naudas makus un kabatlakatus. Tāpat viņi tirgoja brezentu, teltis un furgonu pārklājus – 24 gadus vecais Levi Strauss par bikšu šūšanu nedz domāja, nedz arī prata to darīt. Leģenda vēsta, ka kādā Sanfrancisko ielā kāds zelta meklētājs viņam teicis: "Mums nav vajadzīgas jūsu ķemmes, mums ir vajadzīgas izturīgas bikses!" Pēc tam Strausam dzima ideja no paša tirgotā brezenta pamēģināt uzšūt bikses.

Lai arī kāds būtu patiesais šāda lēmuma iemesls, Strauss radīja savus pirmos džinsus. Tiesa, tas bija vienkāršs kombinezons, kas pašūts no parasta, cieta, brūnas krāsas brezenta auduma – ar augstu vidukli, kas no aizmugures apjožams ar siksnu un sprādzi, un arī apakšā sastiprināms ar līdzīgu siksnu, lai bikšu staras varētu ielikt kovboju zābakos. Levi Strauss pirmais radīja arī kabatu kombināciju, kas saglabājusies līdz mūsdienām: trīs priekšpusē (viena liela uz krūtīm) un divas aizmugurē uz dibena. Un tikai vēlāk, kad brezenta auduma krājumi beidzās, viņš sāka šūt bikses no "denim" sarža.

Izturīgās Strausa bikses sākotnēji gan nebija tik populāras. Leģenda vēsta, ka atzinība bija jāgaida. Pie tās noveda kāda problēma. Tolaik zelta meklētāji savas mantas un atradumus nēsāja līdzi kabatās un saskārās ar kaitinošu izaicinājumu – lai arī no cik izturīga auduma būtu šūdinātas bikses, taču to kabatas bieži neizturēja zelta atradņu un dažādu mantu svaru un atplīsa. Bija jāmeklē risinājums. Protams, kā jau vienmēr Amerikā – tas tika atrasts.

Kabatas, kas piestiprinātas pie biksēm ar kniedēm, bija vēl viena ebreju emigranta – Jākoba Jufosa, kurš ASV, Nevadas pilsētā Rīno bija nonācis no Latvijas – izgudrojums. Nerimstošās klientu sūdzības par noplīsušajām kabatām, Jufoss risināja vienkārši – piestiprinot tās ar kniedēm, ko izmantoja, šujot zirgu segas.

Drīz vien šis izgudrojums izpelnījās lielu interesi un pieprasījumu, taču tā kā viņam nebija naudas savas idejas patentēšanai (kopā patenta dokumentiem bija nepieciešami 68 dolāri), viņš rakstīja vēstuli Levi Strausam, kura uzņēmums piegādāja viņam kniedes, un vaicāja pēc nepieciešamās summas. Strauss piekrita un piedāvāja Jufosam pārcelties uz Sanfrancisko, lai uzraudzītu jauno bikšu šūšanu. Viņi slēdza vienošanos, un 1873. gadā "Levi Strauss & Co." uzsāka masveida džinsu ražošanu.

Mums pierastās zilās krāsas džinsi parādījās 1874. gada 20. maijā – kad uzņēmums izlaida pirmo partiju. Taču zilo džinsu dzimtene ir nevis Amerika, bet gan Itālijas pilsēta Dženova. Tur no "denim" auduma šūtās bikses krāsoja ar indigo krāsu, kas tolaik bija viena no lētākajām (bikšu nokrāsošanai bija nepieciešami vairāki grami) un piešķīra audumam patīkamu zilu krāsu (to sauca par "bleu de Genes"), kas vēlāk kļuva par tradicionālo džinsu krāsu. Šādas zilas sarža bikses bija Dženovas jūrnieku formas bikses, un tieši šie jūrnieki bija pirmie, kas "ieviesa" džinsu nodiluma efektu – bikses viņi mazgāja pa tiešo jūras ūdenī, visas kopā sametot vienā tīklā, un no sāļā ūdens tās izbaloja.

Levi Strausa uzņēmumam audums tika piegādāts no Itālijas, un uz sūtījuma kastēm bija uzraksts "Genes" (kas toreiz nozīmēja Dženovu, bet amerikāņi to lasīja un izrunāja kā "jeans"). Tā arī radās nesaraujamais savienojums: zili džinsi, ko šuva Levi Strauss un kuri bija domāti Amerikai – ar kniedētām kabatām, kas dekorētas ar krāsainiem diegiem. Tā laika džinsu modelis "Levi`s 501", kas ir precīza pirmo džinsu kopija, tiek pārdots arī šodien. Šobrīd nav zināms, kāpēc šis džinsu modelis tika nosaukts par "501", jo 1906. gadā ugunsgrēks iznīcināja visu uzņēmuma "Levi Strauss" arhīvu. Ir zināms vien tas, ka tika ražoti arī džinsi "201", kā arī citi uzņēmuma darinājumi, kas marķēti ar trim cipariem. Tiesa, pirmajos džinsu modeļos kniedes bija it visur, un tikai vēlāk no to izmantošanas aizmugures kabatās atsacījās, jo tās bojāja sedlus un krēslus. Un vēl pēc tam, kad uzņēmuma prezidents Valters Hāss ar kniedi, kas bija uzkarsusi pie ugunskura apdedzināja savu vīrišķo orgānu, tās pārtrauca iestrādāt arī bikšu ķīlī.

Bet, kas svarīgākais, džinsi bija labas bikses – neticami izturīgas, ērtas un ar unikālu iezīmi – ilgstoši nēsātas, tās kļūst teju par ķermeņa daļu. Jo ikvienam ir zināms – jo ilgāk jūs džinsus nēsājat, jo ērtāki tie kļūst. Uzticami kā suns, nedegoši un ūdensizturīgi... Levi Strauss pat mēdza rīkot "izrādes", lai nodemonstrētu savu darināto bikšu izturību – pilsētas laukumā divi zirgi vilka viņa bikses katrs uz savu pusi, taču pārplēst, protams, viņiem tās neizdevās... Šī epizode arīdzan kļuva par 1886. gadā "Levi Strauss & Co." radīto bikšu ādas birkas attēlu.

Starp citu, pats pirmais amerikāņu "zīmols" parādījās 1873. gadā, un interesanti, ka tas bija saistīts ar "Levi`s" džinsiem. Tā ir slavenā "dubultā arka", kas izšūta uz bikšu aizmugurējām kabatām, simbolizējot Amerikas ģerboņa ērgli. Otrā pasaules kara laikā, kad džinsi masveidā bija izplatīti tikai rūpnīcās un armijā, ekonomijas dēļ "arka" uz kabatas vairs neatradās, bet 1947. gadā tā atgriezās savā vēsturiskajā vietā.

"Džinsu tēvs" Levi Strauss nomira 1902. gadā 73 gadu vecumā. Viņu apraudāja visā Sanfrancisko: bēru dienā karogi pilsētā tika nolaisti pusmastā, bet presē tika nodrukāti gari nekrologi. Atstājot labdarībai sešus miljonus ASV dolāru (šodien apmēram 150 miljoni ASV dolāru), Levi Strauss bija pilsētā cienīta personība un slavens filantrops. Savukārt viņa personība bija vienkārša un silta – viņš pat uzstāja, lai darbinieki uzrunā viņu par Levi, nevis formāli par Strausa kungu.

Strauss nebija izveidojis ģimeni un viņam nebija bērnu, tāpēc uzņēmumu viņš atstāja četriem brāļadēliem – un arī šodien "Levi Strauss & Co." pieder tai pašai ģimenei.

Cita slavena džinsu kompānija "Lee" parādījās 1889. gadā un tika nosaukta tās dibinātāja Henrija Deivida Lī vārdā. Tiesa, līdz 1913. gadam "Lee" šuva tikai kombinezonus un jakas. Tomēr, ienākot džinsu tirgū, "Lee" ieviesa kādu revolucionāru jauninājumu: 1926. gadā viņi pirmie sāka džinsos šūt rāvējslēdzējus. "Lee" arī pirmie sāka šūt džinsus sievietēm, kas bija īpaši viņu formai pielāgoti – sieviešu džinsos, atšķirībā no vīriešu džinsiem ar rāvējslēdzēju priekšpusē, līdz pat 60. gadiem rāvējslēdzējs tika šūts sānos.

Šie džinsi ar ļoti dziļām kabatām priekšpusē un augstām kabatām aizmugurē tika veidoti speciāli kovbojiem un kļuva par savdabīgu mežonīgo rietumu simbolu. Starp citu, "Wrangler" autors ir "Blue Bell" darbinieks Bernards Lihteinšteins (Rodeo Ben) – imigrants no Polijas, drēbnieks no Lodzas.