Pats uzņēmums "HKScan" nākamgad svinēs 100 gadu jubileju, un šajā laikā tas "izgājis" cauri dažādiem attīstības posmiem, piedāvājot saviem pircējiem dažāda veida gaļas produkciju.

Turpinot attīstīties, 2020.gadā AS "HKScan Latvia" apgrozījums sasniedzis 49,2 miljonus eiro, kas ir par 13,33% vairāk nekā gadu iepriekš, un pēc 394,34 tūkstošu eiro zaudējumiem 2019.gadā, pērn uzņēmums strādājis ar 614,05 tūkstošu eiro peļņu. Apgrozījums audzis gan, palielinoties pārdošanas apjomiem vietējā tirgū, gan kāpinot eksporta apjomus. "Stratēģiju esam ilgstoši attīstījuši tā, ka mums ir svarīgi abi segmenti – gan vietējais tirgus, gan eksports. Vietējais tirgus ir nozīmīgs tirgus produkcijas realizācijai, savukārt eksporta tirgu izmantojam kā iespēju attīstīt inovācijas, lai spētu būt konkurētspējīgi arī vietējā tirgū, un tas arī dod savus augļus," saka Lapiņš. Ik gadu strauji aug arī uzņēmuma eksporta apjomi.

Runājot par šā gada prognozēm, AS "HKScan Latvia" pārstāvji paredz, ka 2021.gads būs svārstīgs un cenu ziņā nepastāvīgs. Tā kā strauji pieaug graudu cenas pasaules biržās un turpinās Āfrikas cūku mēra tālāka izplatība gan Centrālajā Eiropā, gan Ķīnā, paredzams būtisks visa veida gaļas un tās produkcijas cenu pieaugums, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Runājot par pieprasītākajiem produktiem, Lapiņš piebilst, ka patērētājs savā izvēlē ir diezgan konservatīvs, taču diezgan ātri var mainīt arī savus paradumus. "Arī pandēmija to parādīja, jo cilvēkiem bija apnicis ēst vienu un to pašu, viņi labprāt eksperimentēja," raksturo Lapiņš.

Uzņēmumam ir vairākas preču kategorijas, kas attīstās, aug un mainās. Aizvien vairāk tiekot pieprasīti produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Šeit kā piemēru Lapiņš min lēni gatavotās ribas, marināžu segmentu, audzis arī cepamdesu apjoms, kas īpaši vērojams pēdējā gada laikā. Cilvēki grib ātri pagatavot maltīti, tādēļ aizvien pieprasītāki ir šī segmenta produkti. Liels pieprasījums ir pēc auksti kūpinātiem produktiem, un šajā grupā pieaugums ir par 30-40%.

"Kopumā var teikt, ka algu pieaugumu var just arī patēriņā, un cilvēki pievērš uzmanību augstākas kvalitātes produktiem," novērojis Lapiņš.

Tomēr, neskatoties uz citu segmentu popularitātes pieaugumu, pirktākie produkti aizvien ir tradicionālā doktora desa "Ekstra", cīsiņu vidū – "Rakveres", cepamdesu vidū – "Mārtiņa desiņas," bet auksti kūpināto desu kategorijā – "Neparastās". Skatoties pēc kopējiem apjomiem pārstrādātajā produkcijā, visvairāk pircēji iecienījuši vārītās desas un cīsiņus.

Runājot par pandēmijas ietekmi, Lapiņš stāsta, ka tā pieprasījumu ietekmējusi ļoti dažādi. Mazumtirdzniecībā sākotnēji bija vērojams liels uzrāviens, īpaši pērnā gada martā, aprīlī un maijā, kad visi neziņā ķēra preces no veikalu plauktiem. Pēc tam pieprasījums nedaudz nostabilizējās. Rudenī pārdošanas apjomus ietekmēja ierobežojumi kafejnīcām un restorāniem. "Mazumtirdzniecība bija spēcīga, un lielākais izaicinājums bija HORECA sektors, taču pēc tam apjomi stabilizējās," viņš raksturo.
"Tiesa gan, kopumā pandēmijas laikā strādāt bija ļoti sarežģīti," atzīst Lapiņš, piebilstot, ka neskaidrība gan saistībā ar drošības pasākumu ieviešanu, gan izmaksu pieaugumu, bija milzīga.

Pirmkārt, pēc viņa teiktā, bija daudz izaicinājumu saistībā ar aizsarglīdzekļiem, tērpiem, dezinfekcijas līdzekļiem un maskām, kas bija jāsagādā un pietiekamos apjomos, jo ražošanā visi strādā cieši kopā, tāpēc maksimāli jārūpējas par darbinieku drošību. Cenas visiem šiem līdzekļiem bija astronomiskas un auga katru sekundi, viņš atminas.

Nākamie izaicinājumi bija saistībā ar piegādēm, piemēram, būtiski pasliktinājās iepakojuma pieejamība, jo transporta sektors globālā ietekmē ir ļoti mainījies. Plastmasas iepakojuma ražotājiem trūkst izejvielu, jo piegādes konteineri būtiski kavējas, turklāt to cenas pieaugušas no 1,5 tūkstošiem dolāru līdz vairāk nekā 12 tūkstošiem.

"Eksporta tirgos tie, kuri bija veikuši priekšdarbus un attīstījuši savus sadarbības kanālus, varēja vairāk pārdot, tajā skaitā, arī mēs," saka Lapiņš.

2020.gadā AS "HKScan Latvia" uzsāka investīciju programmu, lai paplašinātu saldētās produkcijas ražošanas cehu Jelgavas ražotnē. Investīciju plāns ietver jaunas saldētās produkcijas formēšanas un iepakošanas līnijas, kā arī saldētavas paplašināšanu. Uzņēmuma vadība paredz, ka papildu investīcijas palīdzēs nostiprināt eksporta tirgus pozīcijas, turklāt tiks uzsākta Latvijā vēl neesošu produktu ražošana, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums ir uzņēmis arī zaļo kursu visa "HKScan" koncerna ietvaros, un stratēģija paredz, ka līdz 2025. gada beigām koncerna rūpnieciskā ražošana būs neitrāla oglekļa izmešu ziņā. Šīs stratēģijas ietvaros "HKScan Latvia" jau pabeidzis pāreju uz zaļās, atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu ražotnēs Jelgavā un Rīgā.

,Šo gadu laikā Mārtiņa cepamdesu receptūra lielākoties palikusi nemainīta, vienīgi nolemts vairs nepievienot dažas e-vielas, tostarp, E621, ko uzņēmums vispār pārtrauc izmantot "Rīgas miesnieks" zīmola produkcijai. Kompānijai ir izstrādāta programma, gan kā atteikties no E621 piedevas, gan samazināt sāls daudzumu produktos, stāsta Lapiņš.

"Vēl esam padarījuši produktu mazāk taukainu, bet, izņemot to, un konceptuāli skatoties pēc sastāvdaļām, produkts ir palicis tādā sastāvā, kāds tas bija pirms 30 gadiem," viņš skaidro.

Pagaidām cūkgaļa, ko izmanto Jelgavas ražotnē, tiek audzēta salīdzinoši tuvu Latvijas robežai, taču diemžēl ne Latvijā. Turklāt ar vietējo cūkgaļas apjomu nav iespējams nodrošināt visu pieprasījumu, atzīst Lapiņš. "Statistikas dati liecina, ka ar vietējo cūkgaļas apjomu ražotāji varētu nodrošināt tikai aptuveni 40% no kopējā pieprasījuma, turklāt no šiem 40% daļu eksportē uz Lietuvu vai Poliju dzīvā veidā, līdz ar to šis apjoms vēl vairāk samazinās," viņš skaidro.

Būtisks priekšnoteikums ne tikai ražojot vietējam tirgum, bet piegādājot produkciju eksporta tirgos, ir uzticamība norādītajai produkta taukainībai – lai produkts nebūtu taukaināks nekā oficiāli norādīts. Līdz ar to produkti rūpīgi jākontrolē un jāzina, kā lopi audzēti.

"Bieži vien vaicā, kāpēc, kādreiz gatavojot gaļu, no tās iztek daudz tauki vai gaļa ir skāba. Tas ir tādēļ, ka lopiņš kaušanas laikā, visticamāk, bijis stresā, un palielinājies tā PH līmenis, tādējādi var teikt, ka kaušanas process nav atbildis dzīvnieku labturības prasībām," atklāj Lapiņš.

Ražošana sākas ar galveno izejvielu – cūkgaļu, kas tiek sagriezta mazākos, standarta izmēra gabaliņos.

Galvenās izejvielas ir cūkgaļas šķiņķis un karbonāde, kā arī liellopu gaļa.

Izejvielas tiek laistas caur lielu gaļas mašīnu, kur tās samaļ.

Tālāk tiek sagatavota masa Mārtiņa desiņu veidošanai. Kuterī gaļas masu sajauc kopā ar garšvielām. Tajā ietilpst 300 kilogramu izejvielu. Sākotnēji kuterē speķi – to pievieno produktam tādēļ, ka tas spēj izcelt produkta garšu, pēc tam samaisa to kopā ar liesu gaļu.

Kutera maksimālais apgriezienu skaits ir 4,5 tūkstoši minūtē, taču šoreiz tas tiek darbināts ar 3000 apgriezieniem, citādi desiņu konsistence līdzināsies vārītas desas konsistencei. Šim produktam ir sava raksturīga struktūra, skaidro Lapiņš.

Kuterēšanas posmā masai pievieno garšvielu maisījumu. Desiņās ir salīdzinoši maz garšvielu, tikai daži procenti, lai nepārsātinātu garšu. Garšvielas uzņēmums iepērk atsevišķi, un sajauc savu radītu maisījumu ražotnē no dažādām sastāvdaļām.
"Tā ir mūsu receptūra, tāpēc jaucam paši. Tādā veidā mēs arī kontrolējam, kas un cik daudz maisījumā ir iekļauts, lai visas vielas, kas mums ir deklarētas, arī tajā būtu. Sagatavojam un sasveram, lai atbilstošās vielas būtu atbilstošā īpatsvarā," skaidro Lapiņš.

Masu kuterē aptuveni 5 minūtes, lai visas izejvielas vienmērīgi samaisītos. Tāpat, lai izslēgtu, ka masā paliek gaisa burbulīši, kuterī tiek veidots vakuums. Ja desā veidojas gaisa burbulīši, tajos var veidoties mikroorganismi, kas saīsina produkcijas derīguma termiņu.

Kad masa sakuterēta, tā nonāk tvertnēs, un dodas uz nākamo ražošanas posmu.

Vienā ražošanas posmā uz iekārtas tiek ražots tikai viena veida produkts, lai izvairītos no tā, ka tas sajaucas ar cita produkta sastāvdaļām, stāsta Lapiņš.

Sajauktā masa nonāk nākamajā ražošanas telpā, kur desas pilda dabīgās cūku zarnās. Zarnas pirms pildīšanas mērcē siltā ūdenī, lai tās kļūst elastīgas.

Masu iepilda zarnās – iekārtā noregulēts atbilstošs izmērs, lai visas desiņas sanāktu vienāda izmēra. Vienas Mārtiņa desiņas svars ir 60 grami. "Esam sapratuši, ka šis ir piemērotākais izmērs šī veida cepamdesām, un pircējiem tas patīk," saka Lapiņš.

Iekārtā iestrādāts arī ļoti jūtīgs metāla detektors, lai pilnībā izvairītos no iespējamas metālu klātbūtnes produktos. "Metāls ir viens no bīstamākajiem svešķermeņiem, tādēļ, lai novērstu kaut mazāko iespēju tā klātbūtnei, mēs esam pamatīgi investējuši šajos gados," skaidro Lapiņš.

Kad masa sapildīta, desiņas aiztaisa ciet ar klipsatoru.

Stundas laikā iespējams sagatavot 360 kilogramus desiņu. Mārtiņa desiņas šajā stadijā vēl ir jēlas, tādēļ tās vēl termiski jāapstrādā.

Desas pārvieto uz kameru, kur tās apstrādā karstumā. Karstā kūpināšana notiek vismaz 72 grādos. Desiņas kamerā pavada 2 stundas un 40 minūtes.

Uzņēmums neizmanto mākslīgos dūmus, un kūpināšanai lieto dižskābarža skaidas.

Pēc tam karstās desas ved uz dzesētavu, kur ir 2-6 grādi. Tajā desas dzesējas 8-12 stundas. Pilns desiņu ražošanas process aizņem 1-2 dienas.

Dzesētavā atrodas arī citi ražotnē izgatavotie produkti.

Beigās Mārtiņa desiņas ved uz vietu, kur tās fasē, atdala vienu no otras, un tiek fasētas.

Gatavā produkcija.

Paralēli Mārtiņa desiņu ražošanai, citās "HKScan" ražošanas telpās notiek kompānijas nesen izveidotā produkta "Dim Sum" ražošana, kurā uzņēmums piedāvā ieskatīties arī mums.

"Dim Sum" ir Āzijas virtuves produkts, un patlaban uzņēmumā ražo divus šī produkta veidus – vegānisko un cūkgaļas. Produkts Latvijas tirgū pagaidām nav pieejams un viss apjoms pilnībā tiek eksportēts. "Tulkojot uz latviešu valodas, tas nozīmē "gabaliņš no sirds", un to pasniedz kā laba vēlējumu ēdājam," skaidro Lapiņš.

Produkts ir autentisks, tam ir interesanta, specifiska garša, un tas ieguvis jau diezgan lielu popularitāti pircēju vidū, stāsta kompānijas pārstāvis.

Kaut arī uzņēmums tikai nesen sāka šo produktu ražot, jau patlaban pietrūkst jaudu visa pieprasījuma apmierināšanai, tādēļ nepieciešams iegādāties jaunas iekārtas. Kompānijas ražotie "Dim Sum" patlaban nopērkami aptuveni 2000 veikalos pasaulē. Produkta sastāvā nav nevienas e-vielas.

Pildījumam tiek sagatavota gaļa.

"Dim Sum" ražošanas procesā tiek pievienotas arī selerijas, garšvielu maisījums, kurā ietilpst aptuveni desmit sastāvdaļas, tostarp, dažādu veidu pipari, ķiploki.

Gaļa tiek samaisīta kopā ar selerijām, garšvielām un ūdeni, lai kopā izveidotos masa pildījumam.

Tālāk produkts nonāk iekārtās, kurās to pilda sagatavotajā mīklā un formē nelielās bumbiņās.