RAŽOTS LATVIJĀ
'PAA' VANNAS: 30 gados straujš uzrāviens,teju bankrots un rekordaugsts apgrozījums
"Delfi Bizness" redaktore Žanete Hāka
Šoreiz "Delfi Bizness" ciemojas uzņēmumā SIA "PAA", kurā top elegantas vannas. Uzņēmums drīz svinēs savu 30 gadu jubileju, un tā vadītājs Pēteris Treicis stāsta, ka šo gadu laikā uzņēmumam gājis ļoti raibi – sākot no straujas augšupejas līdz teju bankrotam, taču pandēmija uzņēmumam nesusi rekordaugstu apgrozījumu.
Biznesa fakti
SIA "PAA"
Reģistrācijas datums: 10.06.1993
Juridiskā adrese: Ūnijas iela 12A, Rīga
Apmaksātais pamatkapitāls: 142 000 eiro
Apgrozījums (2020. gadā): 4 846 232 eiro
Peļņa pēc nodokļiem (2020. gadā): 416 722 eiro
Darbinieku skaits (2020. gadā): 95
Valde: Pēteris Treicis
Īpašnieks: Pēteris Treicis (100%)
Avots: "Lursoft"
SIA "PAA"
Reģistrācijas datums: 10.06.1993
Juridiskā adrese: Ūnijas iela 12A, Rīga
Apmaksātais pamatkapitāls: 142 000 eiro
Apgrozījums (2020. gadā): 4 846 232 eiro
Peļņa pēc nodokļiem (2020. gadā): 416 722 eiro
Darbinieku skaits (2020. gadā): 95
Valde: Pēteris Treicis
Īpašnieks: Pēteris Treicis (100%)
Avots: "Lursoft"
"Uzņēmumam Latvijas mērogiem ir cienījams vecums, taču īsti jau nevar pateikt precīzu datumu, kad uzņēmums ir izveidots, jo tas nebija viens datums, tas bija vesels process. Sākām 1993. gadā, no idejas, bez līdzekļiem, tiesa gan, ar šādām tādām priekšzināšanām gan. Izgatavojām pirmo vannu, pārdevām, un tā arī sākās uzņēmuma darbība. Jau kopš pirmsākumiem esam mēģinājuši darīt kaut ko tādu, ko citi nedara, jo mums tā likās pareizāk. Pirmā vanna, ko izgatavojām, bija stūra vanna, kas tolaik bija salīdzinoši liels jaunums. Kā izdomājām tādu radīt? Mans draugs piestrādāja veikalā par pārdevēju, es tajā ieraudzīju vannu, brīnījos un vaicāju viņam, kas tā ir par vannu. Kad apskatījos sīkāk, es viņam toreiz sacīju: paklau, mēs taču tādu paši varam izgatavot, nevajag nemaz importēt," atminas Treicis.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Viņa draugs un paziņa – galdnieks, noticējuši šai idejai, aizņēmušies naudu – 400 dolāru, nopirkuši izejvielas un pēc pāris mēnešiem vanna bijusi gatava. Vannu iedevuši tam pašam veikalam tirgot, un pēc mēneša vanna bija jau pārdota.
Jābūt drosmīgam
"Atskatoties uz tiem laikiem, nedaudz sanāk, ka pirmo modeli nokopējām, taču es uzskatu, ka uzņēmumam tā sākumposmā jābūt drusciņ provokatīvām, nedaudz jādara tā, kā nedrīkst, un, pat ja neievēro visus likumus un priekšrakstus, tāpat ir labi – labāk tā, nekā nedarīt neko. Ja būsi tik šausmīgi pareizs, tad beigās vispār neko neizdarīsi," uzskata Treicis, piebilstot, ka lieka paklausība un pazemība galīgi neder, ja kaut ko grib radīt. Protams, paškritika ir nepieciešama, taču pazemību un nolīšanu maliņā nevajadzētu attīstīt, viņš iesaka.
Protams, sava loma biznesa attīstībā ir arī sagadīšanās un veiksmes faktoram, viņš piebilst.
Protams, sava loma biznesa attīstībā ir arī sagadīšanās un veiksmes faktoram, viņš piebilst.
“
Uzņēmumam tā sākumposmā jābūt drusciņ provokatīvām, nedaudz jādara tā, kā nedrīkst, un, pat ja neievēro visus likumus un priekšrakstus, tāpat ir labi - labāk tā, nekā nedarīt neko,
Negaidīts pārsteigums
Pagāja pāris gadi un uzņēmumā jau bija izgatavotas 50 vannas. "Šķita, ka iet viss uz urrā, un tā arī gāja, sākām gatavot jaunus modeļus, sākām vispār saprast, ap ko tā lieta grozās. Interesanti, ka pirmo vannu izgatavojām no stiklplasta, jo toreiz, kad es skatījos pirmās vannas prototipu, man šķita, ka tā ir izgatavota no stiklplasta, un es nemaz nezināju, ka eksistē tāds materiāls kā akrils un ka iespējama vakuumformēšana, bet ļoti labi, ka nezināju, jo liekas zināšanas arī sākotnējā posmā nenāk par labu. Uzņēmība nāk par labu, bet liekas zināšanas – nē, jo tad tu zini, kur potenciāli varētu rasties kaut kādas problēmas, sāc domāt, kādas iekārtas nepieciešamas, un beigās neko neizdari, jo sāc šaubīties. Ja tu to nezini, tad tu vienkārši dari un kaut kas jau sanāk," saka Treicis.
Pirmā radītā vanna bija gaiši zaļa, un viņi nav zinājuši, kam veikals to pārdeva. Pēc kādiem 15 gadiem liels bijis pārsteigums, kad kāda žurnālā lappusēs pamanījuši savu izgatavoto vannu. To iegādājusies kāda sieviete no Daugavpils, kas žurnālā paudusi arī prieku par šo vannu.
Pirmā radītā vanna bija gaiši zaļa, un viņi nav zinājuši, kam veikals to pārdeva. Pēc kādiem 15 gadiem liels bijis pārsteigums, kad kāda žurnālā lappusēs pamanījuši savu izgatavoto vannu. To iegādājusies kāda sieviete no Daugavpils, kas žurnālā paudusi arī prieku par šo vannu.
Atrada jaunas telpas
Uzņēmums pamazām audzis, un kādā brīdī īpašnieki sapratuši, ka vēlas savas telpas. Līdz tam viņi telpas nomājuši, taču, augot apjomiem, regulāri, aptuveni reizi divos gados, nācies pārcelties uz jaunām, plašākām telpām. Sākuši meklēt savas telpas, un viņiem piedāvātas teļu kūtis, kas atrodas netālu Ķekavas un Bauskas šosejas apļa.
"Toreiz jau bija citi laiki, nevienai bankai prātā neienāktu mums aizdot – cik naudas mums bija, tik bija. Toreiz bija tā – sakrājam naudu – nopērkam fabriku, vēl sakrājam naudu – nopērkam iekārtu.
Kad nolēmām ņemt pirmo kredītu, ilgi mocījāmies, aicinājām konsultantus, lai raksta biznesa plānus un līzingā nopirkām busiņu," viņš stāsta.
"Taču pamatā es domāju, ka ne jau tas finansējums ir visa būtība, bet svarīgākais ir tas, lai notici, ka šis bizness ir tavējais. Pirmsākumos strādāju vienā darbavietā, kur diezgan maz bija jāstrādā, bet arī diezgan maz maksāja, taču tas bija labi, jo man bija laiks pirmās vannas izgatavošanai. Un tad tu saproti, ka nevajag skriet pakaļ visai pasaules naudai, bet vajag darīt ko nopietnu. Tad kad sapratām, ka šī ir mūsu lieta un nolēmām uz to fokusēties, tad jau arī bizness aizgāja. Risks tas ir, bet vienā mirklī ir jāpieņem lēmums, kādā virzienā doties. Viss, ko esam mēģinājuši darīt tā starp citu, paralēli, kā akcionāri vai konsultanti, viss ir nobrucis, un palicis šis galvenais virziens, uz kuru fokusējamies," stāsta Treicis.
"Toreiz jau bija citi laiki, nevienai bankai prātā neienāktu mums aizdot – cik naudas mums bija, tik bija. Toreiz bija tā – sakrājam naudu – nopērkam fabriku, vēl sakrājam naudu – nopērkam iekārtu.
Kad nolēmām ņemt pirmo kredītu, ilgi mocījāmies, aicinājām konsultantus, lai raksta biznesa plānus un līzingā nopirkām busiņu," viņš stāsta.
"Taču pamatā es domāju, ka ne jau tas finansējums ir visa būtība, bet svarīgākais ir tas, lai notici, ka šis bizness ir tavējais. Pirmsākumos strādāju vienā darbavietā, kur diezgan maz bija jāstrādā, bet arī diezgan maz maksāja, taču tas bija labi, jo man bija laiks pirmās vannas izgatavošanai. Un tad tu saproti, ka nevajag skriet pakaļ visai pasaules naudai, bet vajag darīt ko nopietnu. Tad kad sapratām, ka šī ir mūsu lieta un nolēmām uz to fokusēties, tad jau arī bizness aizgāja. Risks tas ir, bet vienā mirklī ir jāpieņem lēmums, kādā virzienā doties. Viss, ko esam mēģinājuši darīt tā starp citu, paralēli, kā akcionāri vai konsultanti, viss ir nobrucis, un palicis šis galvenais virziens, uz kuru fokusējamies," stāsta Treicis.
Nosaukums – netīšām
Sākotnēji uzņēmumam nemaz nav bijis nosaukuma. Visai drīz īpašnieki sapratuši, ka darbība jālegalizē, taču naudas uzņēmuma dibināšanai nav bijis. Treicis jau iepriekš kopā ar diviem citiem draugiem bija reģistrējis uzņēmumu darbībai citā jomā, kas tajā brīdī neko nedarīja, tādēļ izlēmuši izmantot šo uzņēmumu. Nosaukums veidots no vairāku cilvēku vārdu pirmajiem burtiem.
"Kādas trīs reizes uzņēmuma darbības laikā mēs esam domājuši, ka varbūt vajadzētu citu nosaukumu. Kas vispār ir "PAA"? To nevar ne izrunāt, ne uzrakstīt, domājām, ka vajag kārtīgu nosaukumu, taču laika gaitā esam secinājuši, ka nevajag mainīt, jo galu galā tas ir gana veiksmīgs, kaut arī neizrunājams. Turklāt svarīgs ir arī saturs. Mēs negājām uz to, lai padarītu uzņēmumu daiļāku. Droši vien tagad, no jauna veidojot uzņēmumu, liktu citu nosaukumu, kas vairāk raksturo tā darbību. Tādā ziņā vieglāk ir izveidot jaunu uzņēmumu nekā pielāpīt, pielāgot veco, jo vecajam ir savas tradīcijas. Ja sāk no jauna, tad var taisīt modernāku, glaunāku, bet ir tā kā ir, dzīvojam tā kā ir, un ejam nevis revolucionārus, bet evolucionārus ceļus, pakāpeniski attīstoties," viņš piebilst.
"Kādas trīs reizes uzņēmuma darbības laikā mēs esam domājuši, ka varbūt vajadzētu citu nosaukumu. Kas vispār ir "PAA"? To nevar ne izrunāt, ne uzrakstīt, domājām, ka vajag kārtīgu nosaukumu, taču laika gaitā esam secinājuši, ka nevajag mainīt, jo galu galā tas ir gana veiksmīgs, kaut arī neizrunājams. Turklāt svarīgs ir arī saturs. Mēs negājām uz to, lai padarītu uzņēmumu daiļāku. Droši vien tagad, no jauna veidojot uzņēmumu, liktu citu nosaukumu, kas vairāk raksturo tā darbību. Tādā ziņā vieglāk ir izveidot jaunu uzņēmumu nekā pielāpīt, pielāgot veco, jo vecajam ir savas tradīcijas. Ja sāk no jauna, tad var taisīt modernāku, glaunāku, bet ir tā kā ir, dzīvojam tā kā ir, un ejam nevis revolucionārus, bet evolucionārus ceļus, pakāpeniski attīstoties," viņš piebilst.
Bija tuvu bankrotam
Sarežģītus laikus uzņēmums piedzīvojis 2008. – 2009.gada finanšu krīzes laikā. "Toreiz mums nebija neviena racionāla pamatojuma izdzīvot, mums vajadzēja būt beigtiem," atzīst Treicis.
Uzņēmumam bija kredīts bankā un darbība balstīta uz prognozēm, ka katru gadu apjomi tikpat kā dubultosies, taču pēkšņi viss apstājas. Apgrozījums gada laikā kritās par 70%, nebija iespējams ne samaksāt kredītu, ne algas darbiniekiem, ne nopirkt izejvielas – viss bija slikti, un pašam nebija spēka pieņemt šo nāvējošo lēmumu.
"Laimīgā kārtā satikāmies ar vienu finanšu kompānijas pārstāvi, kurš paskatījās mūsu datus un teica: "Jūs vēl izdzīvosiet divus mēnešus." Teicām, ka mēs negribam beigt darbību pēc diviem mēnešiem, un tad viņš ieteica, ko mums darīt. Devāmies uz "Latvijas Krājbanku", kas mums bija aizdevusi naudu, runāt, ko darīt, banka piekrita atlikt kredīta maksājumus. Diemžēl nācās atlaist darbiniekus, drastiski samazināt algas, ar visiem runājām, izejvielu piegādātājus lūdzām uz pazīšanās pamata tomēr dot izejvielas. Laimīgā kārtā, bija iestrādes, un toreiz ieguvām vienu pasūtījumu, kas gan peļņu nenesa, tomēr ļāva nodarbināt cilvēkus, samaksāt kaut kādu algu un kustēties. Galu galā pilnīgi iracionāli izdzīvojām," viņš saka.
Šķitis, ka uzņēmums atkal nostājies uz kājām, taču tad kā zibens no skaidrām debesīm nācis "Krājbankas" sabrukums. "Nebija skaidrs, ar ko runāt par kredīta maksājumiem, taču pēc kāda laika mūs pārkreditēja, aizgājām uz citu banku. Tagad jau kādus piecus gadus jūtamies pilnīgi atkopušies no tās krīzes, un šis bija labākais gads uzņēmuma vēsturē," atviegloti saka Treicis.
Ir bijuši arī gadījumi, kad kāds piedāvā uzņēmumu nopirkt, taču pagaidām tas īpašniekiem nav aktuāli. "Man gribas sajust šī darba augļus. Nauda ir forši, taču tas nav tas lielākais auglis. Garšīgākais auglis ir tā apziņa, ka ir kaut kas izdarīts. Ja man tagad kāds prasītu, lai es pārdodu uzņēmumu, un piedāvātu lielu naudu, tad man kļūtu ļoti bēdīgi. Jo es nebūtu visu izdarījis – nebūtu īstenojis plānotos projektus, uzlabojis vidi. Tāpēc šobrīd es uzņēmumu nepārdotu," viņš saka.
Uzņēmumam bija kredīts bankā un darbība balstīta uz prognozēm, ka katru gadu apjomi tikpat kā dubultosies, taču pēkšņi viss apstājas. Apgrozījums gada laikā kritās par 70%, nebija iespējams ne samaksāt kredītu, ne algas darbiniekiem, ne nopirkt izejvielas – viss bija slikti, un pašam nebija spēka pieņemt šo nāvējošo lēmumu.
"Laimīgā kārtā satikāmies ar vienu finanšu kompānijas pārstāvi, kurš paskatījās mūsu datus un teica: "Jūs vēl izdzīvosiet divus mēnešus." Teicām, ka mēs negribam beigt darbību pēc diviem mēnešiem, un tad viņš ieteica, ko mums darīt. Devāmies uz "Latvijas Krājbanku", kas mums bija aizdevusi naudu, runāt, ko darīt, banka piekrita atlikt kredīta maksājumus. Diemžēl nācās atlaist darbiniekus, drastiski samazināt algas, ar visiem runājām, izejvielu piegādātājus lūdzām uz pazīšanās pamata tomēr dot izejvielas. Laimīgā kārtā, bija iestrādes, un toreiz ieguvām vienu pasūtījumu, kas gan peļņu nenesa, tomēr ļāva nodarbināt cilvēkus, samaksāt kaut kādu algu un kustēties. Galu galā pilnīgi iracionāli izdzīvojām," viņš saka.
Šķitis, ka uzņēmums atkal nostājies uz kājām, taču tad kā zibens no skaidrām debesīm nācis "Krājbankas" sabrukums. "Nebija skaidrs, ar ko runāt par kredīta maksājumiem, taču pēc kāda laika mūs pārkreditēja, aizgājām uz citu banku. Tagad jau kādus piecus gadus jūtamies pilnīgi atkopušies no tās krīzes, un šis bija labākais gads uzņēmuma vēsturē," atviegloti saka Treicis.
Ir bijuši arī gadījumi, kad kāds piedāvā uzņēmumu nopirkt, taču pagaidām tas īpašniekiem nav aktuāli. "Man gribas sajust šī darba augļus. Nauda ir forši, taču tas nav tas lielākais auglis. Garšīgākais auglis ir tā apziņa, ka ir kaut kas izdarīts. Ja man tagad kāds prasītu, lai es pārdodu uzņēmumu, un piedāvātu lielu naudu, tad man kļūtu ļoti bēdīgi. Jo es nebūtu visu izdarījis – nebūtu īstenojis plānotos projektus, uzlabojis vidi. Tāpēc šobrīd es uzņēmumu nepārdotu," viņš saka.
“
Garšīgākais auglis ir tā apziņa, ka ir kaut kas izdarīts. Ja man tagad kāds prasītu, lai es pārdodu uzņēmumu un piedāvātu lielu naudu, tad man kļūtu ļoti bēdīgi. Jo es nebūtu visu izdarījis – nebūtu īstenojis plānotos projektus, uzlabojis vidi. Tāpēc šobrīd es uzņēmumu nepārdotu,
Tuvākajam laikam uzņēmuma plāni ir lieli – tajos ietilpst ražotnes paplašināšana un rekonstrukcija.
"Mums ir ļoti skaists salons Rīgā, bet, ejot caur ražotni, nav milzīgs lepnums par ražošanas procesu, vēlamies padarīt to cienījamāku – lai ražotnē būtu labāks gaiss un darbiniekiem ērtas ģērbtuves," saka Treicis.
Tomēr tas ir liels izaicinājums un sarežģīts mērķis, jo darbību nedrīkst apturēt – nedrīkst zaudēt klientu bāzi un darbiniekus. Ja būvētu ražotni no jauna, tad būtu vieglāk – sāc būvēt, pēc pāris gadiem iekārtojies ražotnē, sāc darbu un viss notiek, viņš saka.
"PAA" ražotnē plānots īstenot nozīmīgu projektu, un to paredzēts sākt šogad. Bijis plānots jau to uzsākt pērn, taču atnākusi pandēmija, un, tā kā atmiņas no iepriekšējās krīzes bijušas tik sāpīgas, tad uzņēmumā uzreiz viss apstādināts, ieslēgts taupības režīms.
"Nevienu mirkli mums negāja slikti, pat tad, kad aizvēra visus veikalus, jo internets strādāja, cilvēki sēdēja mājās un uzlaboja savus dzīves apstākļus. Tādā ziņā mums Covid-19 krīze nāca par labu. Piegādes ziņā gan gāja drausmīgi, turklāt izejvielas sadārdzinājās par 60% un nav zināms, kad tās atkal kļūs lētākas. Esam mazliet cēluši cenas, kompensējot aptuveni piekto daļu no cenu pieauguma, taču ilgi mēs tādu cenu līmeni vairs nevarēsim noturēt. Ja cenas tuvākā pusgada laikā neies uz leju, tad tuvākajā laikā cenas būvmateriāliem un santehnikai celsies vēl ievērojamāk," paredz Treicis.
"Mums ir ļoti skaists salons Rīgā, bet, ejot caur ražotni, nav milzīgs lepnums par ražošanas procesu, vēlamies padarīt to cienījamāku – lai ražotnē būtu labāks gaiss un darbiniekiem ērtas ģērbtuves," saka Treicis.
Tomēr tas ir liels izaicinājums un sarežģīts mērķis, jo darbību nedrīkst apturēt – nedrīkst zaudēt klientu bāzi un darbiniekus. Ja būvētu ražotni no jauna, tad būtu vieglāk – sāc būvēt, pēc pāris gadiem iekārtojies ražotnē, sāc darbu un viss notiek, viņš saka.
"PAA" ražotnē plānots īstenot nozīmīgu projektu, un to paredzēts sākt šogad. Bijis plānots jau to uzsākt pērn, taču atnākusi pandēmija, un, tā kā atmiņas no iepriekšējās krīzes bijušas tik sāpīgas, tad uzņēmumā uzreiz viss apstādināts, ieslēgts taupības režīms.
"Nevienu mirkli mums negāja slikti, pat tad, kad aizvēra visus veikalus, jo internets strādāja, cilvēki sēdēja mājās un uzlaboja savus dzīves apstākļus. Tādā ziņā mums Covid-19 krīze nāca par labu. Piegādes ziņā gan gāja drausmīgi, turklāt izejvielas sadārdzinājās par 60% un nav zināms, kad tās atkal kļūs lētākas. Esam mazliet cēluši cenas, kompensējot aptuveni piekto daļu no cenu pieauguma, taču ilgi mēs tādu cenu līmeni vairs nevarēsim noturēt. Ja cenas tuvākā pusgada laikā neies uz leju, tad tuvākajā laikā cenas būvmateriāliem un santehnikai celsies vēl ievērojamāk," paredz Treicis.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Savu vietu izdevies iekarot
Eksports veido vairāk nekā pusi no kopējiem uzņēmuma pārdošanas apjomiem. Treicis atzīst, ka eksportēt gan ir grūtāk nekā tirgot vietējā tirgū, jo šeit esi zināms ražotājs, pārzini tirgu, bet, šķērsojot robežu, viss nostājas pretēji, un citi ir šajās labvēlīgajās pozīcijās. "Taču mums ir ambīcijas, gribas uzņēmumu, kas ražo reālu, taustāmu mantu, nevis nodarbojas ar transakcijām, un Latvija mūsu apjomiem jau ir par mazu. Ja tādu varam veiksmīgi eksportēt gan uz Rietumiem, gan Austrumiem, tad tas ir svarīgi. Ilgu laiku bija tā: ejam, stāstām par preci, bet mums saka: Ķīnā var nopirkt lētāk. Un mēs ejam kā pret aizslēgtām durvīm. Tāpēc jābūt gan iekšēji pašapziņai, gan arī tādam produktam, lai to izvēlētos pirkt, labām atsauksmēm no biznesa partneriem. Braucam arī uz izstādēm, bet man šķiet, ka mūsdienās izstāde kļuvusi par tādu kā tusiņa vietu un vietu, kur paskatīties, kā citiem iet, bet bizness tajās nenotiek. Mūsu gadījumā nepieciešams privāts kontakts ar partneri, taču privāts kontakts skraidot un dalot vizītkartes izstādē, nenotiek. Tagad jau internetā sākumā var izpētīt informāciju par partneri, un pēc tam piezvanīt, vislabāk aizbraukt vai uzaicināt ciemos. Varbūt citās jomās ir citādi, bet mūsu sektorā nozīmīgu lomu spēlē personīgas attiecības un uzticēšanās, jo savā ziņā mēs riskējam kopā," saka Treicis.
Vislielākos "PAA" vannu apjomus eksportē uz Baltijas valstīm, Ukrainu, Krieviju, Norvēģiju, Zviedriju, Kazahstānu. "Ir vannas, kas aizceļojušas arī tālu – uz Jaunzēlandi, taču tāpēc es neteiktu, ka mums ir eksports uz Jaunzēlandi. Šādam pasūtījumam ir gadījuma raksturs, tas nav likumsakarīgi un vispār tas ir nejēdzīgi. Faktiski šādai precei likumsakarīgi ir būt diezgan reģionālai," viņš piebilst.
Runājot par eksporta tirgiem, viņš uzsver, ka justos komfortabli, ja "PAA" Skandināvija būtu stabils tirgus, un vēl kāda no Rietumu valstīm – Nīderlande vai Vācija. Visticamāk, peļņa būtu mazāka, taču tas dotu drošības sajūtu.
Vislielākos "PAA" vannu apjomus eksportē uz Baltijas valstīm, Ukrainu, Krieviju, Norvēģiju, Zviedriju, Kazahstānu. "Ir vannas, kas aizceļojušas arī tālu – uz Jaunzēlandi, taču tāpēc es neteiktu, ka mums ir eksports uz Jaunzēlandi. Šādam pasūtījumam ir gadījuma raksturs, tas nav likumsakarīgi un vispār tas ir nejēdzīgi. Faktiski šādai precei likumsakarīgi ir būt diezgan reģionālai," viņš piebilst.
Runājot par eksporta tirgiem, viņš uzsver, ka justos komfortabli, ja "PAA" Skandināvija būtu stabils tirgus, un vēl kāda no Rietumu valstīm – Nīderlande vai Vācija. Visticamāk, peļņa būtu mazāka, taču tas dotu drošības sajūtu.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Seko tendencēm
Runājot par pieprasījuma tendencēm, viņš novērojis, ka Latvija ir dizainu mīloša zeme, turklāt tagad jau visi dodas ceļojumos uz tuvākām un tālākām pasaules valstīm, redz tendences, tāpēc nevar teikt, ka, piemēram, Itālijā ir daudz modīgākas tendences kā Latvijā. "Varbūt no turienes nāk kāds impulss, taču mēs lepojamies, ka izgatavojam, mūsuprāt, elegantas vannas. Es gribētu teikt, ka modes tendence ir laba manta. Diezgan ilgi mums ir teikts, ka varam aiziet uz supermārketu un dabūt kaut ko lētāk, pēc tam valstī sāk darbu cits veikals un piedāvā vēl lētāk, bet cik tad lēti pirksi un ko dabūsi par šo naudu? Santehnika ir diezgan konservatīva joma, taču mode uzņem apgriezienus, jo kaut kas jau jādara, jāpadara tie vecie produkti nemoderni. Taču šajā jomā tas notiek lēnāk, jo diez vai kāds maina vannasistabu biežāk nekā reizi desmit gados – remonts, pārbūve mājā rada diskomfortu. Līdz ar to cilvēki pret to uzturas rezervēti, un nevajadzētu runāt par supermodernu, bet par ilgtspējīgu lietu, kas desmit gadus nekritīs uz nerviem. Vizuāli tai jābūt elegantai un mierīgai, nevis kliedzošai. Jo augstāks ir šis tirgus segments, jo kaut kādā ziņā šis miers ir svarīgāks," viņš novērojis.
"Pēdējā laikā aizvien iecienītākas kļūst brīvstāvošās vannas, ko noliek vannasistabas vidū tā kā tādu skulptūru. Vanna jau vispār ir tāds kā nedaudz luksusa priekšmets. Ja ir mazs dzīvoklītis, tad, protams, ir tikai duša, un funkcionāli viss ir kārtībā, bet vanna vairāk domāta relaksācijai," saka uzņēmuma vadītājs.
Pirms 10-15 gadiem modē bija elektronika, piemēram, vannas ar masāžas funkciju, taču tagad tās pērk daudz retāk.
"Pēdējā laikā aizvien iecienītākas kļūst brīvstāvošās vannas, ko noliek vannasistabas vidū tā kā tādu skulptūru. Vanna jau vispār ir tāds kā nedaudz luksusa priekšmets. Ja ir mazs dzīvoklītis, tad, protams, ir tikai duša, un funkcionāli viss ir kārtībā, bet vanna vairāk domāta relaksācijai," saka uzņēmuma vadītājs.
Pirms 10-15 gadiem modē bija elektronika, piemēram, vannas ar masāžas funkciju, taču tagad tās pērk daudz retāk.
Plāno uzlabot
Nākotnes plāni uzņēmumam ir vairāki. Sākotnēji plānots radīt noliktavas krājumus, jo strādāt tikai uz pasūtījumiem ir ļoti stresaini. "Esam gatavi ieguldīt naudu noliktavas krājumos, nesen ievācāmies vienā jaunā, relatīvi lielā noliktavā, un tas nozīmē, ka mums arī jākāpina ražošanas jaudas, lai piepildītu šo noliktavu. Līdz ar to kādā daļā ražošanas būs jāievieš otrā maiņa, kas arī ir ļoti sarežģīti, cilvēki negrib to darīt, grūti ir pielāgoties, taču nav jau retums, ka normāliem ražošanas uzņēmumiem ir otrā vai trešā maiņa," saka Treicis.
Nākamais plāns ir jau minētā ražotnes paplašināšana, ar kuras palīdzību plānots radīt sadzīves telpas un atstāt ķīmiskos procesus ārpusē. Patlaban ļoti grūti ir ierobežot putekļus ražotnē, tādēļ mērķis ir panākt, lai tie nebūtu visā ražotnē, bet tikai konkrētā daļā.
Uz jautājumu, vai uzņēmums izmanto arī Eiropas finansējumu, Treicis saka, ka viņam pret to ir divdomīga attieksme. "Tā atnāk un tad iekārdina. Taču tajā pašā laikā ieliek kādos rāmjos, un gandrīz vienmēr uz kaut ko nākas pievērt acis, pielāgoties, lai atbilstu kādiem nosacījumiem, un tad tas vairs nešķiet tik tīri. Ir labi, ja šis finansējums neiet galīgā pretrunā, taču daudz kas ir pievilkts, iespējams, tādi ir spēles noteikumi. Es uzskatu – ja ir kāds projekts, ko uzņēmējs īstenotu jebkurā gadījumā – vai nāk struktūrfondi vai nenāk, tad labi, bet ja es nedarīšu neko un gaidīšu, kad atnāks šie fondi, tad es neesmu īsti gatavs šim projektam. Protams, es gribētu piesaistīt finansējumu, taču neesmu redzējis neko tādu, kas mums atbilstu, bet tagad mest visu pie malas un strādāt dēļ šīs naudas – nē. Ja tas nāks pa ceļam, tad labi, ja nenāks – tad nebūs lemts," viņš piebilst.
Nākamais plāns ir jau minētā ražotnes paplašināšana, ar kuras palīdzību plānots radīt sadzīves telpas un atstāt ķīmiskos procesus ārpusē. Patlaban ļoti grūti ir ierobežot putekļus ražotnē, tādēļ mērķis ir panākt, lai tie nebūtu visā ražotnē, bet tikai konkrētā daļā.
Uz jautājumu, vai uzņēmums izmanto arī Eiropas finansējumu, Treicis saka, ka viņam pret to ir divdomīga attieksme. "Tā atnāk un tad iekārdina. Taču tajā pašā laikā ieliek kādos rāmjos, un gandrīz vienmēr uz kaut ko nākas pievērt acis, pielāgoties, lai atbilstu kādiem nosacījumiem, un tad tas vairs nešķiet tik tīri. Ir labi, ja šis finansējums neiet galīgā pretrunā, taču daudz kas ir pievilkts, iespējams, tādi ir spēles noteikumi. Es uzskatu – ja ir kāds projekts, ko uzņēmējs īstenotu jebkurā gadījumā – vai nāk struktūrfondi vai nenāk, tad labi, bet ja es nedarīšu neko un gaidīšu, kad atnāks šie fondi, tad es neesmu īsti gatavs šim projektam. Protams, es gribētu piesaistīt finansējumu, taču neesmu redzējis neko tādu, kas mums atbilstu, bet tagad mest visu pie malas un strādāt dēļ šīs naudas – nē. Ja tas nāks pa ceļam, tad labi, ja nenāks – tad nebūs lemts," viņš piebilst.
Kā ražo "PAA" vannas
Vienas vannas izgatavošanai, ja nav nekādas aizķeršanās, nepieciešamas divas dienas. Vienā dienā uzņēmuma ražotnē izgatavo aptuveni 25 vannas.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Treicis raksturo, ka vannas krāsošana un liešana aizņem pusi dienas, vēl pusi dienas to sagaida apzāģēšanu, tad ar rokām meistari apstrādā vannas virsmu un nākamajā dienā jau tā ir gatavas.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Lai izgatavotu akmens masas vannas, to formas sākotnēji ievasko un atsevišķā kamerā nokrāso. Tad tās ved uz iekārtu, ar kuras palīdzību formas piepildīs ar akmens masu. Formas saliek kopā, un no šīm divām daļām veidojas viena vesela vanna.
Publicitātes foto
Formu pielej ar akmens masu.
Publicitātes foto
Kad vanna ir pielieta ar masu, tā pusi dienas sacietē formā.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Daudzas iekārtas uzņēmuma speciālisti konstruē paši, jo gandrīz neko nekad nav iespējams iegādāties gatavu, viss ir jāgatavo pašiem, saka Treicis. Piemēram, uzņēmumā izveidota iekārta, lai apgrieztu smagu vannu otrādi, un tas nebūtu jādara darbiniekiem.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Kad masa sacietējusi un vannu izņem no formas, tā ir jau nokrāsota. Vannai šajā brīdī var būt jāapzāģē maliņas vai kas cits jādara, taču tā vairs nav jākrāso.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
"Var teikt, ka mums ražošanas process sanāk pilnīgi pretējs nekā daudzu citu produktu izgatavošanā, piemēram, mēbeli vispirms izgatavo un tad nolako vai nokrāso, bet mēs vispirms nokrāsojam un tad vannu pielīmējam pie krāsas," skaidro Treicis.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Daļa produkcijas tiek ražota no "Silkstone" materiāla. No tā ražo premium segmenta produkciju, un no tradicionālā produkta tā atšķiras ar to, ka tā ir masā krāsota – piemēram, visa masa ir melna, ne tikai produkta ārpuse.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Kā skaidro uzņēmumā, "Silkstone" ir jaunākās paaudzes kompozītu materiāls, kas apvieno zīdainu virsmu un akmens cietību. "Silkstone" ir mūsdienu turpinājums marmoram. "Silkstone" sastāva pamatā ir dabisks iezis – boksīts, kas pārstrādāts, vakuumā miksēts ar poliesteru sveķiem un nocietināts paaugstinātas temperatūras režīmā.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Tad notiek gala apstrāde. Tas nepieciešams, ja vannai ir radušies sīki defektiņi, ko nepieciešams pielabot. Ārpusi pulē.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Ražotnē izgatavo ne tikai vannas, bet arī izlietnes, dušas paliktņus un citus vannasistabas priekšmetus.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Uzņēmumā ir arī atsevišķa telpa, kurā testē jaunus produktus un rada jaunus modeļus. Patlaban uzņēmuma piedāvājumā ir 30 vannu modeļi.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Ir produkti, kas tiek gatavoti individuāli, pēc konkrēta pasūtījuma. Piemēram, izlietnes, kuru bļodas, virsmu un līstes veido pēc nepieciešamās specifikācijas, pēc pasūtītāja iecerēm, plānotās funkcionalitātes un telpas.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Katru "Silkstone" izstrādājumu virsmu meistari atsevišķā telpā apstrādā ar rokām, slīpē.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Kad vanna ir gatava, to ved uz nākamo cehu, kur veic tās kvalitātes kontroli, pārbauda, vai viss ir kārtībā un ar lāzeri iededzina logo.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Gatavā produkcija.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Gatavās vannas pārvieto uz noliktavu.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Gatavās vannas noliktavā gaida, kad tās tiks piegādātas pasūtītājam. Tiesa gan, ilgi tās noliktavā nestāv, jo uzņēmums katru vannu ražo pēc pasūtījuma, tās netiek krātas noliktavā. "Mēs nestrādājam uz noliktavu, jo šobrīd faktiski skrienam pakaļ pasūtījumam. Var teikt, ka pasūtījums atnāk ātrāk, nekā spējam preci saražot, un mūsu jaudas pat ir nepietiekošas, tāpēc pašreiz noliktavā nekādu krājumu nav. Jautājums ir par to, cik ilgi jāgaida līdz pasūtījuma saņemšanai – mēnesi vai divus," stāsta uzņēmuma vadītājs.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Uz citām valstīm vannas piegādā kastēs, lai pa ceļam vannas netiktu sabojātas.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Viedoklis
Daudzi pārsteigti, ka Latvijā ražo vannas
"Vannu pasaule" pārstāvis Gatis Gasons
Interesanti ir tas, ka Latvijā vannu ražošanas tradīcijas ir aizsākušas jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, un daudzi cilvēki ir pārsteigti, ka Latvijā ražo vannas.
Daudzi atzinīgi novērtē, ka tiek ražotas ne tikai vannas, bet pat dizaina vannas un preces ar augstu estētisko un praktisko vērtību. "PAA" vannas gadu laikā ir attīstījušas un kļuvušas dizainiski pievilcīgas un daudzveidīgākas.
Pēdējo gadu laikā cilvēki vēlas, lai vannas ir skaistas un arī praktiskas. Šīs funkcijas labi aizpilda "PAA" akmens masu vannu segments. Liels plus ir tas, ka pašmāju ražotājiem ir arī pieejams cenas attiecīgajos cenu sektoros. Tā kā vannu loģistika neaizņem tik lielus resursu, "PAA" cenas ir ļoti konkurētspējīgas, un klienti labprāt izvēlās pašmāju ražotāju preci. "PAA" arī papildinājis vannu kolekciju ar izlietnēm, kas bieži saskan savstarpēji un arī ir pieejamā cenu segmentā – līdz ar to bieži tiek izvēlētas izlietnes ar vannu kopā vienā vannas istabā. "PAA" vannām ir nozīmīgs tirgus sektors Latvijas tirgū – īpaši brīvi stāvošam akmens vannām.
Latvija ir īpatnēja ar to, ka daudz tiek pārdotas akmens masas vannas, bet tas zināmā mēra saistīts ar cenu. Tā kā tie ir vietējie ražotāji, viņi var piedāvāt tirgū pieejams cenas un labu produktu kvalitāti. Latvijas vannas arī ir pieprasītas Baltijas tirgū – tuvajos eksporta tirgos.
Kopumā pandēmija nav mainījusi tirgus konfigurāciju, bet mainījies ir tas, ka cilvēki ļoti domā par mājokļa iekārtojumu un kopumā pieprasījums pēc kvalitatīviem risinājumiem ir palielinājies. Cilvēki saprot, ka pavada vairāk laika mājās, līdz ar to sakārto vidi, kurā atrodas ikdienā. Visticamāk, pandēmija maina sapratni par lietām un praktiskumu, dizainu un kvalitāti materiālu. Kvalitātes nozīme mainījusies, jo pandēmija piespieda cilvēkus intensīvāk lietot savu ikdienas telpu iekārtojumu un tika secināts, ka kaut kas varbūt nemaz nav tik labi kvalitatīvi, praktiski patīkami. Tā kā pārsvarā vairākus mēnešus cilvēki dzīvoja iekštelpās, tas kļuva aizvien nozīmīgāk, ja pirms tam uz to varēja pievērt acis. Kaut vai salīdzinājumā, ja maisītāju un izlietni mājās cilvēki iepriekš parasti lietoja no rīta un vakarā, tad pandēmijā, iespējams, 10 reizes dienā vai vairāk.
Daudzi atzinīgi novērtē, ka tiek ražotas ne tikai vannas, bet pat dizaina vannas un preces ar augstu estētisko un praktisko vērtību. "PAA" vannas gadu laikā ir attīstījušas un kļuvušas dizainiski pievilcīgas un daudzveidīgākas.
Pēdējo gadu laikā cilvēki vēlas, lai vannas ir skaistas un arī praktiskas. Šīs funkcijas labi aizpilda "PAA" akmens masu vannu segments. Liels plus ir tas, ka pašmāju ražotājiem ir arī pieejams cenas attiecīgajos cenu sektoros. Tā kā vannu loģistika neaizņem tik lielus resursu, "PAA" cenas ir ļoti konkurētspējīgas, un klienti labprāt izvēlās pašmāju ražotāju preci. "PAA" arī papildinājis vannu kolekciju ar izlietnēm, kas bieži saskan savstarpēji un arī ir pieejamā cenu segmentā – līdz ar to bieži tiek izvēlētas izlietnes ar vannu kopā vienā vannas istabā. "PAA" vannām ir nozīmīgs tirgus sektors Latvijas tirgū – īpaši brīvi stāvošam akmens vannām.
Latvija ir īpatnēja ar to, ka daudz tiek pārdotas akmens masas vannas, bet tas zināmā mēra saistīts ar cenu. Tā kā tie ir vietējie ražotāji, viņi var piedāvāt tirgū pieejams cenas un labu produktu kvalitāti. Latvijas vannas arī ir pieprasītas Baltijas tirgū – tuvajos eksporta tirgos.
Kopumā pandēmija nav mainījusi tirgus konfigurāciju, bet mainījies ir tas, ka cilvēki ļoti domā par mājokļa iekārtojumu un kopumā pieprasījums pēc kvalitatīviem risinājumiem ir palielinājies. Cilvēki saprot, ka pavada vairāk laika mājās, līdz ar to sakārto vidi, kurā atrodas ikdienā. Visticamāk, pandēmija maina sapratni par lietām un praktiskumu, dizainu un kvalitāti materiālu. Kvalitātes nozīme mainījusies, jo pandēmija piespieda cilvēkus intensīvāk lietot savu ikdienas telpu iekārtojumu un tika secināts, ka kaut kas varbūt nemaz nav tik labi kvalitatīvi, praktiski patīkami. Tā kā pārsvarā vairākus mēnešus cilvēki dzīvoja iekštelpās, tas kļuva aizvien nozīmīgāk, ja pirms tam uz to varēja pievērt acis. Kaut vai salīdzinājumā, ja maisītāju un izlietni mājās cilvēki iepriekš parasti lietoja no rīta un vakarā, tad pandēmijā, iespējams, 10 reizes dienā vai vairāk.
Liels ražotāju skaits
"CasaDiVanna" zīmola vēstniece Evita Stopiņa
Interese par vannām ir jūtami pieaugusi tieši pandēmijas kontekstā, jo, pavadot vairāk laika mājās, cilvēks sāk novērtēt vannas sniegtās iespējas. Pandēmijā kļuvām radošāki, jo laika pavadīšanas iespējas ārpus mājas ievērojami saruka, un mājās pavadītajam laikam nācās piešķirt jaunu kvalitāti.
Nenoliedzami, cilvēkiem arī parādījās laiks pievērsties nepabeigtiem remontiem vai sen lolotām pārmaiņām dzīves telpā.
Prieks arī novērot, ka interese un novērtējums, ka vannas radītas tepat Latvijā ir arvien pieaugošs. Cilvēkiem ir prieks atbalstīt vietējo ražotāju, īpaši šīs jaunās situācijas kontekstā.
Runājot par akmens masas vannām, tad Latvija izceļas ar lielo ražotāju skaitu, un jau vairākus gadus virsroku ņem brīvi stāvošas vannas bez paneļiem vai bez iebūves flīzēs (īpaši jaunajos dzīvojamo ēku projektos). Bet šīs "trends" ir izteikts tieši Latvijā un lielā mērā saistīts ar lielo akmens masas vannu ražotāju skaitu.
Nenoliedzami, cilvēkiem arī parādījās laiks pievērsties nepabeigtiem remontiem vai sen lolotām pārmaiņām dzīves telpā.
Prieks arī novērot, ka interese un novērtējums, ka vannas radītas tepat Latvijā ir arvien pieaugošs. Cilvēkiem ir prieks atbalstīt vietējo ražotāju, īpaši šīs jaunās situācijas kontekstā.
Runājot par akmens masas vannām, tad Latvija izceļas ar lielo ražotāju skaitu, un jau vairākus gadus virsroku ņem brīvi stāvošas vannas bez paneļiem vai bez iebūves flīzēs (īpaši jaunajos dzīvojamo ēku projektos). Bet šīs "trends" ir izteikts tieši Latvijā un lielā mērā saistīts ar lielo akmens masas vannu ražotāju skaitu.