Mazumtirgotāju sīvās konkurences un tirgus tendenču rezultātā šajā nišā ienāk aizvien jauni produkti, tai skaitā, dažādi citu tautu ēdieni, pie kuriem mūsu valstī vēl jāpierod. Taču pieprasītākais produkts nemainīgi ir salāti.

.Savukārt, SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine pauž, ka veikalu tīkla "divdesmit vienu gadu ilgā pieredze apliecina – kvalitatīvi gatavās kulinārijas produkti ir ļoti būtiska veikala atpazīstamības zīme un bieži vien tieši labs gatavo ēdienu klāsts ir noteicošais, kādēļ pircēji izvēlas viena vai otra zīmola veikalu".

"Protams, mainoties paaudzēm, sabiedrības aktualitātēm un ekonomiskajai situācijai, mainās arī pircēju iecienītākie kulinārijas produkti, taču galvenā lieta, ko pircēji novērtējuši visos laikos, ir kulinārijas preču kvalitāte. Veikalos nopērkamie gatavie salātiņi un citi ēdieni vairs sen nav lēta pusdienu uzkoda, bet ir nozīmīga daļa no kvalitatīvas un gardas ikdienas ēdienreizes vai svētku galda. Kulinārijas produkti ir laba alternatīva mājās gatavotai ēdienreizei. Šie produkti galvenokārt tiek izvēlēti, lai taupītu laiku, nevis meklētu lētu maltīti, tāpēc "Elvi" stratēģija gatavās kulinārijas jomā vienmēr bijusi piedāvāt augstvērtīgus ēdienus, ko katrs no mums labprāt gatavotu savās mājās vai ēstu ciemos pie vecmāmiņas," viņa stāsta.

Vārtukapteine norāda, ka, tā kā "Elvi" ir franšīzes tīkls, "cilvēki vēl arvien novērtē iespēju savā tuvākajā veikalā nopirkt ne vien centralizēti gatavotus kulinārijas produktus, bet arī tieši šī veikala ražošanas cehā tapušus produktus, kas ir interesantāki, personiskāki un bieži vien raksturīgi tikai konkrētajai tirdzniecības vietai". "Mazākās apdzīvotās vietās cilvēki ļoti bieži pazīst mūsu darbiniekus, zina, kas gatavo veikalā nopērkamos kulinārijas produktus un tas precēm piešķir papildu vērtību," viņa piebilst.

Pieprasījums pēc gatavajiem kulinārijas produktiem īpaši strauji esot audzis tieši pandēmijas laikā. Pieprasītākie produkti šajā laikā "Elvi" ir gatavie pusdienu komplekti, kam ārkārtējās situācijas laikā pieprasījums pieauga par 61%. "Pircēji atzina – šī ir laba alternatīva gan pusdienām darbavietā, gan mājās paliekošajiem bērniem, kas vēl neprot pagatavot maltīti pašu spēkiem. Kopumā gatavie kulinārijas produkti kļūst arvien pieprasītāki – cilvēkiem par vienu no galvenajiem resursiem dzīvē kļuvis laiks, tāpēc iespēja kvalitatīvi paēst, netērējot laiku ēdiena pagatavošanai, ir ļoti nozīmīga," norāda Vārtukapteine.

Jautāts, cik asa starp mazumtirdzniecības tīkliem ir konkurence gatavās kulinārijas jomā, Vilnis Cīrulis teic, ka konkurence ir sīva, taču tā palīdz attīstīties, nodrošināt arvien konkurētspējīgākus piedāvājums un celt kvalitātes standartus, kā rezultātā galvenais ieguvējs vienmēr ir pircējs.

Arī "Rimi Latvia" hipermārketu tīkla direktors uz šo jautājumu atbild: "Par konkurences trūkumu nevaram sūdzēties." Viņš gan piebilst, ka konkurenti esot visi, kuri ražo pārtiku, jo "Rimi" ražošana darbojas vairākās produktu grupās – uzkodas, pamatēdieni, deserti, konditoreja, maize, cepumi."

"Sīvāka konkurence ir dažās specifiskās preču grupās, piemēram, tirgū ir samērā blīvs dažādu pankūku piedāvājums," saka Laila Vārtukapteine. "Protams, konkurenci gatavās kulinārijas jomā visvairāk veido tieši pārtikas mazumtirdzniecības zīmoli, kas piedāvā klientiem pašu ražotus kulinārijas produktus. Kulinārijas preces ir ne vien veikalu tīkla konkurētspējīgā priekšrocība, bet arī vizītkarte un daļa no zīmola," viņa akcentē.

Nemainīgi pieprasītākais kulinārijas produkts veikalu tīklos ir salāti. Veikalu tīklā "Elvi" tie ir gaļas salāti. Vasaras sezonā īpaša popularitāte esot vērojama arī biešu aukstajai zupai.

"Rimi" pārstāvis Gatis Pakalnieks, raugoties uz pieprasījumu, īpaši izceļ jau iepriekš pieminētos "ilgdzīvotājus" siera salātus ar ķiplokiem un gaļas salātus, kā arī uzkodas, piemēram, ķiploku grauzdiņus. "Pircēji novērtē produktus ar lielāku pievienoto vērtību, kuru gatavošanā mājas virtuvē pašiem būtu jāpatērē ievērojams laiks," viņš piebilst.

Savukārt, Vilnis Cīrulis stāsta, ka populārākie produkti "Maxima" veikalos ir Cēzara salāti ar vistu, siera salāti ar burkāniem, gaļas salāti ar šķiņķi un dārzeņu vinegrets. "Iecienīti ir arī rasols ar desu, gaļas salāti un biešu salāti ar ķiplokiem. Savukārt no siltajiem ēdieniem pircēju īpaši iecienīta izvēle ir vistas kotlete ar kartupeļu biezeni un sēņu mērci, kā arī Taizemes karijs ar rīsiem, zivs kotlete ar rīsiem un pesto mērci," viņš uzskaita.

Sekojot pircēju pieprasījumam un ēšanas paradumiem, veikalu tīkli gatavās kulinārijas piedāvājumā ieviesuši arī veģetāras un vegānas maltītes.

"Ņemot vērā pieprasījuma tendences, ko varam novērot arī vegānisko produktu segmentā "Rimi" veikalu plauktos, šī ir viena nišām, ko arvien attīstām. Kā vienu no izteiktākajām tendencēm varam novērot, ka pircēji mūsu veģetārajā un vegāniskajā sortimentā meklē gatavos ēdienus ar pievienoto vērtību, jaunām garšām, interesantiem salikumiem," stāsta "Rimi Latvia" hipermārketu tīkla direktors.

"Jau šobrīd mūsu sortimentā ir ēdieni, kuru sastāvā ir tikai augu valsts izcelsmes izejvielas. Šobrīd mērķtiecīgi strādājam arī pie tā, lai nodrošinātu tieši vegāniem piemērotu maltīšu izvēli," saka Vilnis Cīrulis.

Arī "Elvi" tīklā šajā ziņā redz attīstības iespējas. "Šī ir niša, kurā sortiments tiek regulāri papildināts, un jau drīzumā "Elvi" kulinārijas produktu klāstā būs vēl vairāki jaunumi, kas piemēroti arī veģetāriešiem un vegāniem. Pieprasījums pēc šādiem produktiem turpina pieaugt, un, pat ja cilvēki nav veģetārieši vai vegāni, arvien vairāk pircēju domā par veselīgu uzturu un izvēlas kādu no maltītēm aizstāt ar dārzeņu ēdieniem vai citām alternatīvām," uzsver Laila Vārtukapteine.

To, ka gatavā kulinārija ir produktu grupa, uz kuru lielveikalu tīkli liek lielu akcentu, apliecina arī "Rimi Latvia" lēmums jūlija sākumā atklāt jaunu, 2788 kvadrātmetrus plašu centralizēto kulinārijas un gaļas produktu ražošanas virtuvi Rīgā, Augusta Deglava ielā, kas apgādā visus "Rimi" veikalus Latvijā ar gatavajiem ēdieniem. Lielveikalu tīkls to dēvē par stratēģiski nozīmīgu soli, kas ļaus automatizēt ražošanu un būtiski palielināt efektivitāti, dienā saražojot līdz pat 18 tonnām salātu, kulinārijas un gaļas izstrādājumu. Vienlaikus tas nozīmējot arī vienotu kvalitātes kontroli un ilgtspējīgu ražošanu ar samazinātiem pārtikas atlikumiem. Centralizētajā virtuvē nodarbināti vairāk nekā 150 darbinieki, un kopējās investīcijas tās izveidē pārsniedz 5 miljonus eiro.

"Uz vietas "Rimi" veikalos saglabājas daļēja kulinārijas ražošana. Lokāli tiek ražoti produkti ar īsu derīguma termiņu, kas visgardākie ir tieši svaigi, piemēram, tikko ceptas smalkmaizītes un maize, kā arī kulinārijas izstrādājumi ar īsu derīguma termiņu, piemēram, suši un poki salāti," stāsta Gatis Pakalnieks.

Vaicāts, cik lielā mērā cilvēku darbu gatavās kulinārijas ražošanā ir aizstājušas un vēl aizstās ierīces, "Rimi" pārstāvis atbild, ka daudzi procesi ir un paliek nemainīgs roku darbs, tomēr daudzus sākuma un beigu sagatavošanas procesus ir iespējams atvieglot, piemēram, dārzeņu mazgāšana notiek automātiski, dārzeņu un zaļo lapu griešanā, rīvēšanā tiek izmantotas jaudīgas smalcināšanas iekārtas, kas procesu veic ātri un precīzi, piemēram, "Rimi" centralizētajā virtuvē salātu jaukšana notiek ar iekārtu, kura piecās minūtēs sajauc 150 kilogramus salātu. Tāpat marķēšanas procesā ir solis progresa virzienā un uzlīme uz salātu trauciņa tiek uzlīmēta ar iekārtas palīdzību, nevis roku darbu, viņš piebilst.

Arī Vilnis Cīrulis teic, ka "Maxima" gatavo maltīšu ražošanā apvieno meistaru roku darbu ar jaunākajām industriālajām tehnoloģijām: "Moderni tehnoloģiju risinājumi atvieglo darba ikdienu mūsu darbiniekiem, savukārt, darbinieku zināšanas un pieredze ir neatsverama sortimenta plānošanā, maltīšu recepšu izstrādē un pagatavošanā."

Ieskatu, kā tiek ražoti gatavās kulinārijas produkti "Maxima" veikalu tīklā, sniedz kulinārijas tehnoloģe Gunita Rikmane un pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. Šobrīd no "Maxima" gatavo maltīšu sortimenta teju 90% ir pašu ražotās gatavās maltītes un konditorejas izstrādājumi. "Delfi Bizness" viesojās "Maxima XXX" veikalā, kas atrodas t/c "Akropole".

Salāti, tai skaitā siļķe kažokā, ir pieprasītākais produkts lielveikalu gatavās kulinārijas kategorijā. Fotogrāfijā redzamas jau sagatavotas izejvielas – mazsālīta siļķe, olas, kartupeļi, bietes, sīpoli, burkāni, loki. Salātiem tiek pievienotas arī garšvielas un pārtikas piedevas.

Lielākā daļa no gatavās kulinārijas ražošanai nepieciešamajām izejvielām "Maximai" tiek piegādātas jau pusfabrikātu veidā.

Rudenī "Maxima" gatavojas ieviest sortimentā vairākus jaunus zivju ēdienus. Gaidāmas izmaiņas arī pamatēdienu sortimentā.

Sākas siļķes kažokā sastāvdaļu kārtošana traukā. Kopumā lielveikalu tīklā vienas dienas laikā tiek safasēti apmēram 30 tūkstoši dažādu ēdienu kastīšu.

Produktu iepakošanai "Maxima" izmanto gan videi draudzīgus materiālus (papīra tūtas svaigai maizei, kartona kastes, pergamenta papīru u.c.), gan arī PP (Polipropilēns) un PET (Polietilēntereftalāts) iepakojumus. Produktu iepakojums atšķiras, vadoties no produktu specifikas – ir gatavie ēdieni, kas tiek patērēti salīdzinoši īsā laikā, kā arī to recepte ļauj tos ievietot dabai draudzīgos materiālos. Tādi produkti ir burgeri, kebabi, Āzijas un citi ēdieni. Ir produkti, kuri tiek iepakoti PP un PET traukos, jo šo produktu specifikai ir īpašas prasības, piemēram, karstuma izturība, tos sildot cepeškrāsnī vai mikroviļņu krāsnī. "Pašreiz izskatām dažādas bioloģiskās alternatīvas šiem iepakojumiem. Izvēloties iepakojuma materiālu, mums ir svarīgi izturēties ar cieņu pret dabu, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgu produktu cenu saviem klientiem," skaidro Vilnis Cīrulis. Plastmasas cenas pēdējā laikā ir ievērojami kāpušas, un lielveikalu tīkls vēl rēķina, kā tas atsauksies uz pārdodamās produkcijas cenām.

Aptuveni 15% "Maxima" sortimentā esošo maltīšu ir pielāgotas sezonai. Vilnis Cīrulis apgalvo, ka būtiski lielākā daļa maltīšu gatavošanā izmantoto produktu un izejvielu ir vietējās izcelsmes no Latvijas ražotājiem un zemniekiem. "Ja vien produkts ir pieejams nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, vienmēr cenšamies izvēlēties Latvijas ražotāju produktus. Mūsu piegādātāju vidū ir kooperatīvā sabiedrība "Baltijas dārzeņi", "Latvijas maiznieks", "Rīgas piena kombināts", "Liepkalni", "Balticovo"," Spilva" un citi Latvijas uzņēmumi," viņš saka.

Vilnis Cīrulis atzīst, ka šobrīd konkurence par darbiniekiem pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti sīva, un darbinieki ļoti novērtē piedāvātos papildu labumus, stabilitāti un izaugsmes iespējas. Ar darba vides pilnveidošanu esot jāstrādā nepārtraukti.

Visos ''Maxima Latvija'' pārtikas ražošanas cehos maltīšu gatavošana notiek saskaņā ar tehnoloģiskajām kartēm. Veikalu tīkls īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu, ka konkrētam produktam ir nemainīga garša, neraugoties uz to, kurā no tīkla pārraudzībā esošajiem cehiem tas ir gatavots.

Gatavo maltīšu sortiments un pieprasījums dažādu formātu veikalos atšķiras. Līderis ir "Maxima XXX" veikals tirdzniecības centrā "Akropole", kurā pārdotās gatavās maltītes veido kopumā gandrīz desmito daļu no visas "Maxima" Latvijas tīkla kulinārijas pārdošanas apjoma. Raugoties uz Latviju kopumā, vislielākais pieprasījums pēc gatavās kulinārijas ir lielākajās pilsētās Rīgā un Daugavpilī, aiz kurām uzreiz seko Mārupe.

Vilnis Cīrulis lepojas, ka, tieši pateicoties viņam, falafels ir atrodams "Maximas" gatavās kulinārijas piedāvājumā. Viņš ir aktīvs ceļotājs un Āzijas pārtikas fans. "Viesojoties citās valstīs, esmu varējis izprast, kāda ir ēdiena pagatavošanas būtība, jo ne vienmēr to var ieraudzīt receptē," viņš saka.

Falafela sastāvā ir turku zirņi, rapšu eļļa, sīpoli, milti, pētersīļi, sezama sēklas, ķiploki un citas garšvielas.

Falafela pārdošanas apjomi lēnām, bet aug. Produkts ir gatavots tikai no augu valsts produktiem.

"Maximas" virtuvēs esot likums, ka strādājošais drīkst sabojāt produktu, atzīties un viņam par to nekas nedraud. "Ja esi atzinies, mēs vienkārši norakstām produktu," veikalu tīklā īstenoto praksi skaidro Vilnis Cīrulis.

Turku zirņus liek blenderī, pievieno garšvielas, nedaudz sasmalcinātus ķiplokus un sīpolus un blenderē aptuveni desmit minūtes.

Gatavās maltītes izvēlas gan ģimenes, gan ikdienā steidzīgi cilvēki, kuriem nav laika vai vēlmes gatavot. Raugoties uz statistiku, kulinārijas produktus biežāk pērk sievietes vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Viens no svarīgākajiem faktoriem – ērtums.

Pētersīļus pievieno turku zirņu masai un turpina blenderēt aptuveni trīs minūtes.

Masu izņem no blendera, liek bļodā.

Pievieno sezama sēklas.

Pievieno miltus un sajauc viendabīgu masu.

"Mums ir jāpriecājas, ka vēl varam izbaudīt ar rokām pagatavota ēdiena burvību, jo patiesībā tas ir neefektīvi un dārgi, toties garšīgi," teic Vilnis Cīrulis, kurš pirms pievienošanās "Maximas" kolektīvam guvis darba pieredzi arī ēdināšanas nozarē Berlīnē.

Sagatavoto masu sadala porcijās pa 60 gramiem.

Sagatavotās falafela masas porcijas.

Tās veido plācenīšu formā.

Un liek cepties sakarsētā eļļā.

Pēc tam produktu atdzesē, fasē un pievieno trauciņu ar avokado mērci. Produkta realizācijas termiņš ir 72 stundas.