Redzot šādu tuvinieku apņēmību, vecākais dēls Tadao Kašio uzskatīja, ka nedrīkst pievilt savu ģimeni, un auga kā priekšzīmīgs jauneklis, visu savu enerģiju veltot zinātnei. 1931. gadā viņš pabeidza skolu un uzreiz sāka strādāt – vispirms pārstrādes ražotnē, vēlāk uzņēmumā, kas ražo militārās medaļas. No turienes viņš kā frēzētāja palīgs nokļuva lielajā "Enomoto" metāla izstrādājumu rūpnīcā, kur piesaistīja rūpnīcas īpašnieka uzmanību ar savu centību un zelta rokām. Fabrikants piedāvāja Tadao samaksāt par studijām Vasedas universitātē, pa vakariem piepelnoties tajā pašā rūpnīcā. Pabeidzis Vasedas universitātes mehānikas inženierijas kursu, Tadao Kašio ieguva darbu radiolampu rūpnīcā, kur drīz ieguva atzinību kā gudrs vadītājs un izgudrotājs.

Diagnosticētās tuberkulozes dēļ Tadao Kašio nebija derīgs militārajam dienestam, un tolaik karojošajā Japānā tas bija vislielākais kauns, ko kāds varēja piedzīvot. Lai kaut kā kompensētu šo šķietami liktenīgo triecienu, Tadao, netaupot pūles un dzīvojot ar saukli "Viss frontei!", strādāja divās maiņās pa deviņām stundām rūpnīcā, kas armijai piegādāja lielgabalu šāviņus. 1942. gadā Tadao Kašio savas mājas pagalmā ierīkoja arī nelielu lidmašīnu detaļu ražošanas darbnīcu un pamazām pats kļuva par ražotāju.

Taču kara beigās amerikāņu aviācijas bumbas iznīcināja ne tikai viņa darbnīcu, bet arī ģimenes māju. Ģimenei sākās jauns, vēl grūtāks dzīves posms – ražošanu nevarēja atjaunot un jaunākie brāļi, atgriežoties no armijas, nevarēja atrast darbu. Nākotne izskatījās drūma.

Tomēr negaidīti Tadao saņēma piedāvājumu ļoti lēti iegādāties lietotas presēšanas mašīnas. Ar tām bija iespējams ražot daudz ko, it īpaši nabadzīgajos pēckara apstākļos tik nepieciešamās lietas – katlus un prīmusus. Tiesa, bija neliela problēma – mašīnas atradās 300 kilometrus no Kašio mājas, bet viņam nebija atbilstoša transporta, lai tās atvestu. Tad tēvs atkal demonstrēja apņēmību – ar kaut kur sadabūtu velosipēda ratiņkrēslu viņš dažu nedēļu laikā pa daļām atgādāja šīs mašīnas mājās.

Ar šīm mašīnām Tadao ātri sāka štancēt katlus un pannas, tajā pašā laikā sākot ražot vēl vienu pēckara Japānai nepieciešamu produktu – velosipēdu ģeneratoru lampas. Pasūtījumu plūsma pakāpeniski pieauga, līdz 1946. gadā Tadao Kašio nodibināja savu uzņēmumu "Kashio Seisakudze".

Drīz viņam pievienojās arī jaunākais brālis Tosio, kurš jau no agras bērnības bija apbrīnojis Edisonu un aizvien vēlējās kaut ko izgudrot. Starp citu, viņš izgudroja cigarešu iemuti "Yubiwa", kas pēckara Japānā bija īpaši populāra prece. Tajos laikos cigaretes ražoja bez filtriem un tās bija zelta vērtībā, tāpēc "Yubiwa" ļāva tās izsmēķēt pilnībā, nededzinot pirkstu galus. Turklāt ar "Yubiwa" bija iespējams smēķēt tradicionālajā japāņu pirtī "sento", kur vakaros atpūtās teju katrs japānis, nostrādājis 10 stundu maiņu.

1949. gadā Tadao Kašio apmeklēja pirmo japāņu rūpniecības un biznesa izstādi Tokijā, kur ieraudzīja jauna priekšmeta – mehāniskā kalkulatora – skaitļošanas sacensību prezentāciju. Amerikāņu karavīrs, kas sēdēja uz skatuves, kontrolējot milzu kalkulatoru, sacentās ar japāņu grāmatvedi, kurš izmantoja tradicionālos koka skaitītājus. Uzvarēja, protams, progresīvās tehnoloģijas, un Tadao Kašio uzjundīja vēlme tādu radīt.

Labie "Yubiwa" pārdošanas apjomi jau bija piesaistījuši uzņēmumam zināmu kapitālu, kas tika ieguldīts mehāniskā kalkulatora ražošanā. Tiesa, tolaik kalkulatori bija skaļi rūcošas mašīnas, kuras vadīja ar roku, pārslēdzot režīmus, līdzīgi kā automašīnai. Tadao nācās saskarties ar daudziem izaicinājumiem, lai mehāniskās detaļas aizstātu ar elektriskām.

Pa dienu uzņēmums ražoja savus parastos produktus, bet vakaros brāļi konstruēja savu kalkulatoru. Viņu darbs ilga piecus gadus, līdz beidzot, pēc pirmajiem 10 prototipiem, 1954. gadā Tadao Kašio pirmo reizi prezentēja savu kalkulatoru uzņēmumam "Bunshodo", kas pārdeva biroja tehniku. Radās viena fundamentāla problēma – brāļu Kašio konstruētā iekārta, uzrādot pareizu matemātisko rezultātu, nevarēja veikt darbības turpinājumu – reizināt vai dalīt rezultātu, jo visa darbība bija jāsāk no jauna. Līdz ar to produkts bija jāpārveido vēlreiz, papildus ņemot kredītu bankā. Tolaik uzņēmumā ieradās strādāt arī jaunākie brāļi Kadzuo un Jukio, kā rezultātā tika panākta efektīvāka darba dalīšana – Tadao un Kadzuo bija atbildīgi par ražošanu, Tosio izstrādāja jaunas idejas, bet Jukio, kurš universitātē studēja mašīnbūvi, veidoja rasējumus.

1956. gadā, pēc sešiem darba gadiem, brāļiem jau bija nepārtraukta darba cikla kalkulators. Bet tad Tošio pēkšņi paziņoja, ka vēlas atteikties no selenīdiem un aizstāt tos ar relejiem, jo bija acīmredzams, ka ar selenīdiem būs grūti nodrošināt kalkulatora masveida ražošanu. Sākās jauns tehnoloģisko izaicinājumu posms, jo tā laika releju datori bija ļoti lieli un aizņēma visu telpu. Tomēr brāļi Kašio spēja samazināt parasto releju skaitu no dažiem tūkstošiem līdz 342 un 1957. gadā beidzot ieviesa Japānā savu pirmo kalkulatoru "Casio 14-A" ("Casio" bija Kašio uzvārda angļu valodai pietuvināta versija, jo mērķis bija eksportēt produktu uz ārzemēm).

Ap to laiku radās jauna biznesa niša, kuras pamatā bija kalkulatoros izmantotā šķidro kristālu tehnoloģija, – kvarca pulksteņi. Tiesa, Eiropas mehānisko pulksteņu ražotāji toreiz augstprātīgi apgalvoja, ka elektronisko pulksteņu nēsāšana ir necieņa un joprojām ir tikai īslaicīgs eksotisks aksesuārs. Šāda augstprātība viņiem izmaksāja dārgi. Japānas mehānikas uzņēmumi nenobijās no šīs tehnoloģijas, un ātri kļuva skaidrs, ka kvarca pulksteņi ir ērts priekšmets par pieejamu cenu, kas var kļūt moderns un stilīgs.

1974. gadā "Casio" izgatavoja savu pirmo rokas pulksteni "Casiotron", kas rādīja ne tikai laiku, bet arī datumu. 1979. gadā "Casio" ienāca arī mūzikas instrumentu tirgū, ražojot pirmās digitālās klavieres ar elektronisko tastatūru "Casiotone". Savukārt 1980. gadā tika izgatavots pirmais pulkstenis ar iebūvētu kalkulatoru "Casio C-80".

1981. gadā "Casio" sāka izstrādāt pilnīgi jaunu un unikālu pulksteņu koncepciju ar nosaukumu "G-SHOCK". Dizaineriem un inženieriem tika dots uzdevums, kas balstīts uz "trīs desmitu" noteikumu: izveidot pulksteni, kuram nevajadzētu salūzt, nokrītot no 10 metru augstuma, izturēt 10 bāru spiedienu, kā arī tam būtu akumulators, kas kalpotu 10 gadus. Tas nebija tik vienkārši – pēc divu gadu darba nebija iespējams nodrošināt pulksteņa izturību, līdz beidzot uzņēmuma galvenajam inženierim, kurš bija izgājis ārā uzsmēķēt un ieraudzīja meiteni spēlējamies ar bumbu, ienāca prātā lieliska ideja ievietot pulksteni gumijas korpusā, kas pasargātu to no triecieniem un nodrošinātu ideālu mitruma necaurlaidību. Tā pēc divu gadu darba un pēc 200 prototipu testēšanas 1983. gadā pasaulē nāca pirmais "G-SHOCK" sērijas modelis DW-5000C. Šie pulksteņi ar savu spēcīgo un agresīvo dizainu un neticamo izturību, papildināti ar dažādām funkcijām, ātri kļuva par "Casio" uzņēmuma vizītkarti un aktīvu dzīvesveidu popularizējošu laikmetīgu atribūtu.

1983. gadā "Casio" sāka ražot arī kredītkartes izmēra televizoru ar šķidro kristālu displeju un rokas elektronisko pulksteni ar tālruņa numuru datubāzi. Tika sākta arī printeru ražošana. 20. gadsimta pēdējā desmitgadē "Casio" paplašināja savu klāstu. 1994. gadā parādījās jauni zīmoli: "Baby-G" – izturīgi pulksteņi sportiskām meitenēm, klasiskā pulksteņu līnija "Edifice", "ProTrek" pulksteņu līnija alpīnistiem un riteņbraucējiem. 1995. gadā "Casio" radīja savu PH-100 mobilo tālruni, kā arī kabatas datoru "Cassiopeia" un pasaulē pirmo radio vadāmo pulksteni FKT-100. Uzņēmums ražoja arī radioaparātus, printerus un peidžerus. Mūsdienās daudz kas no tā ir atmests, bet "Casio", kurā strādā 11 tūkstoši darbinieku, ražo kalkulatorus, skaņas iekārtas, kameras, mūzikas instrumentus un pulksteņus (un kopš 2016. gada – arī viedtālruņus).