Tieši tāpēc, kad viņu apciemoja pāris draugu – sviestmaižu ķēdes "Quizna" vadītājs Džordžs Bodekers, ar kuru kopā Lindons Kolorādo universitātē studēja biznesa administrāciju, un rūdītais jahtotājs Skots Sīmanss –, kas piedāvāja izbraukt ar jahtu pa Meksikas līci un vismaz uz brīdi novērst sliktās domas, Lindons uzreiz piekrita – galu galā viņam vairs nebija ko darīt. Šī tikšanās mainīja viņu visu dzīvi.

47 gadus vecais izbijušais elektronikas veikala īpašnieks Skots Sīmanss, kurš 1987. gadā pārdeva biznesu un brīvprātīgi aizgāja pensijā, jau vairākus gadus "meklēja sevi" dažādos darbos, jo viņam gluži vienkārši bija apnicis pavadīt laiku, neko nedarot. Tolaik viņš strādāja Kanādas uzņēmumā "Fin Project NA", kas SPA un labjūtas centra apmeklētājiem ražoja "koka tupeles" no dabīgiem neporainiem polimēra sveķiem – materiāla, ko sauc par "croslite". Lai arī pašas tupeles izskatījās ļoti dīvaini, viņa uzmanību piesaistīja materiāls, no kura tie izgatavoti – tie bija viegli un ūdensizturīgi un, atšķirībā no gumijas vai plastmasas, bija noturīgi arī pret baktērijām un sēnītēm. No polimēra sveķiem izgatavotās tupeles izskatījās praktiski, un tās īpaši atzina jūras sporta veidu piekritēji, jo tajās pēda neslīdēja uz klāja slapjās virsmas, nesvīda un tajās neradās nepatīkams aromāts kā daudziem sporta apaviem. Turklāt tie nenogrima, bet peldēja ūdenī! (kas arī bija diezgan aktuāli)

Taču šādu tupeļu tirdzniecība bija gausa, un Sīmansam nekādi neizdevās tās nevienam pārdot. Tajā liktenīgajā vakarā viņš bija atvedis vairākus testa pārus, kurus lūdza izmēģināt saviem draugiem. Lindons un Džordžs uzreiz teica, ka šīs tupeles izskatās "pretīgi" un "atbaidoši", taču piekrita tās pavalkāt, un nākamajā dienā atzina, ka sajūta nebūt nav nepatīkama. Vēl pēc dienas draugi jau bija aizrāvušies ar šiem apaviem un sēdās uz jahtas, lai domātu, kā tos labāk pārdot. Viss beidzās ar to, ka uz tās pašas jahtas viņi nolēma dibināt savu uzņēmumu un, nedaudz pārveidotas, tupeles popularizēt paši.

Neviens no viņiem nebija pazīstams ar apavu tirgu un nezināja, kā to izdarīt saskaņā ar visiem mārketinga noteikumiem. Bet varbūt tieši tas viņiem palīdzēja drosmīgi stāties pretī šim dzīves izaicinājumam. Drīz vien draugi īrēja noliktavu Maiami, paši apmetās uz jahtas, lai ietaupītu līdzekļus, un uzsāka uzņēmējdarbību.

Skots Sīmanss pārveidoja esošo tupeles modeli – pievienoja tai siksnu, kas palīdzēja apavu piestiprināt pēdai, izdūra virsmā dažus caurumus, lai novadītu ūdeni, un nedaudz izdaiļoja tās formu. Patiesībā dizains viņiem rūpējās vismazāk – svarīgākais bija viegls, izturīgs un varbūt pat veselīgs tupeļu materiāls.

Savu pirmo modificēto "croslite" tupeļu modeli draugi nosauca par "Beach". 2002. gada sākumā viņi apmeklēja Fortloderdeilas laivu izstādi "Fort Lauderdale Boat Show", kur dažu stundu laikā pārdeva visus 200 pārus. Dīvainākais bija tas, ka tos iegādājās ne tikai jūrnieki, bet arī restorānu un slimnīcu darbinieki. Tad draugi saprata, ka viņiem ir īstā prece – kas der ne tikai uz jahtas, bet arī mājās, uz ielas vai pat darbā!

Savu jauno uzņēmumu viņi nosauca par "Crocs" – vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tupele atgādināja krokodila galvu (pirmais sērijveida modelis tika saukts par "Crocs Cayman" – atsaucoties uz līdzību ar aligatora saimes reptili kaimanu). Otrkārt, tas bija viegli izrunājams nosaukums visās valodās. Treškārt, tas bija viegli iegaumējams un tipisks nosaukums, kas simbolizēja Floridu. Viņi ātri sadalīja pienākumus: Sīmanss bija atbildīgs par tupeļu dizainu un materiālu piegādi, Bodekers kļuva par uzņēmuma vadītāju un nodarbojās ar investoru meklēšanu, bet Hansons pārraudzīja biznesa operācijas. Draugi ātri vien turpat Kanādā atrada vēl vienu uzņēmumu "Creative Foams", kas arī ražoja "croslite" produktus un piekrita piegādāt nepieciešamos materiālus, kā arī paši iedziļinājās šī materiāla apstrādes tehnoloģiskajā procesā.

Šeit noderēja uzņēmējdarbības vadības studijas. Pirmā "Crocs" apavu reklāmas kampaņa bija to izmešana no jahtas ar piedāvājumu garāmgājējiem tos uzvilkt un panēsāt. Garāmgājēji parasti arī "Crocs" apavus novērtēja kā "pretīgus" un "atbaidošus", taču, kad tos panēsāja, uzreiz mainīja savas domas. "Crocs" tupeles sāka tirgot mazos veikalos, un tad lēnām pienāca laiks nacionālajai izplatīšanai caur lielākajām ķēdēm. Cena tika noteikta 30 ASV dolāru (25,76 eiro) par pāri. Ne pārāk lēti, bet arī ne pārāk dārgi – vārdu sakot, visiem pieejami apavi!

Uzņēmums strauji paplašinājās, un "Crocs" tupeles sāka nēsāt ne tikai jūras sporta veidu cienītāji, bet arī cilvēki, kas ir tālu no sporta. 2003. gadā tika uzražots "Crocs" sieviešu modelis ar nosaukumu "Nile". Lai gan "Crocs" sākotnēji tika radīts tikai pieaugušajiem, draugi ātri saprata, ka joprojām ir liels neaptverts nēsātāju pulks – bērni! It īpaši, ja tupeles bija iespējams izgatavot dažādās krāsās. Bizness bija veiksmīgs. Jau 2004. gadā dibinātāji par aizņemtiem 5 miljoniem ASV dolāru nopirka "croslite" materiāla galveno piegādātāju un ražotāju "Creations Foam", kā arī ieguva patenta tiesības uz šī materiāla ražošanu.

2005. gadā "Crocs" ieradās arī Eiropā. Pēc diviem gadiem Roterdamā tika atvērta milzīga noliktava, no kuras apavi tika izplatīti visā kontinentā. Lai apmierinātu pieprasījumu, tika atvērtas rūpnīcas ne tikai Kanādā un Meksikā, bet arī Ķīnā, Itālijā un Rumānijā – "Crocs" kļuva par globālu fenomenu.

Tiesa, ne visiem "Crocs" iepatikās uzreiz. Daudzi dizaineri sākotnēji tos dēvēja par "bezgaumīgiem" vai "plastmasas nagiem". Izskanēja arī, ka "pasaules modē šiem apaviem nav vietas". 2005. gadā žurnāls "Time" ierindoja "Crocs" tupeles starp 50 "sliktākajiem izgudrojumiem pasaulē".

Tomēr "Crocs" tupelēm, neskatoties uz to neviennozīmīgo izskatu, bija liela priekšrocība – tās bija ērtas, un "Croslite" materiāls atšķirībā no tā, ko daudzi uzskatīja tikai par gumiju vai plastmasu, vairumam cilvēku izraisīja patīkamas sajūtas. Šis dabīgais materiāls, kas izgatavots no neporainiem sveķiem, bija daudz vieglāks un izturīgāks par gumiju, un pats galvenais – karstos apstākļos tas ieguva valkātāja pēdas formu un ļāva nēsāt "Crocs" uz basas kājas. Tiek arī apgalvots, ka "croslite" piemīt antibakteriālas īpašības un tas novērš nepatīkamu kāju aromātu. Ne velti dažās ASV un Kanādas klīnikās "Crocs" tupeles ir iekļautas ārstu oficiālajā formastērpā.

Visbeidzot tos novērtēja arī slavenības – uzņemta 2007. gada fotogrāfija, kurā toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs bija tērpies krokšos ar melnām zeķēm, bet 2009. gadā tās valkāja arī ASV pirmā lēdija Mišela Obama. Tos nesmādēja arī Keita Midltone, Vūpija Goldberga, Džeks Nikolsons, Als Pačīno, Igijs Pops, Džons Sina, Denijs de Vito un citi bagāti un slaveni cilvēki.

Uzņēmums ir dažādojis savu klāstu un zīmola pielietojumu. 2006. gadā "Crocs" iegādājās "Jibbitz" – 10 miljonu ASV dolāru vērtu uzņēmumu, kas ražo gumiju un tā paša "croslite" figūriņas, kas paredzētas "Crocs" tupeļu izgreznošanai. Tika iegādāti arī apavu un izplatīšanas uzņēmumi.

Pašlaik "Crocs" pieder vairāki apavu zīmoli, piemēram, "Ocean Minded", "Bite", "Tidal Trade" un "Tagger", kā arī ražo deju apavus, zābakus un citus apavus. Kopumā ir 300 dažādu "Crocs" variāciju 20 krāsās (ir pat ziemas "Crocs" apavu kolekcija "Fuzz Collection" ar kažokādas ieliktni), kā arī brilles, pulksteņi un koferi.

2018. gadā uzņēmums slēdza rūpnīcas un produktus iepirka no piegādātājiem, kas tiek izplatīti vairāk nekā 100 tirdzniecības filiālēs visā pasaulē.

Jāpiemin arī "sociālās atbildības" aspekts – uzņēmums dāvina apavus mazāk attīstīto valstu iedzīvotājiem.