Kas var būt patīkamāks par tasi svaigas kafijas, sākot jaunu dienu? Arī Vācijas dienvidaustrumu pilsētā Drēzdenē dzīvojošā mājsaimniece Amālija Ogista Melita Benca (1873-1950) dievināja kafiju un ar to sāka katru rītu. Tomēr viņu tāpat kā daudzus cilvēkus 20. gadsimta sākumā kaitināja fakts, ka pēdējā kafijas tasē bija vairāk biezumu nekā pašas kafijas. Toreiz esošie porcelāna kafijas un tējas sietiņi šo problēmu atrisināt nevarēja – to caurumi bija vai nu pārāk lieli un visus biezumus nesaturēja, vai arī pārāk šauri, un, kamēr kafija no kannas izlija tasītē, tā jau bija atdzisusi.

Tā bija Melita Benca, kura nāca klajā ar ideju, kā beidzot atdalīt kafijas biezumus no dzēriena. Viņa vara katla dibenā izsita dažus caurumus, ko pārklāja ar dzēšpapīra loksni, kas tikko bija izplēsta no viņas dēla skolas bloknota, un dzima pasaulē pirmais kafijas filtrs. Tas bija 1908. gads.

Papīrs Melitai Bencai nebija svešs – viņa bija dzimusi grāmatu izdevēju ģimenē. Dzēšlapu papīrs bez saplīšanas patiešām aizturēja kafijas biezumus, ļaujot šķidrumam viegli iztecēt tasītē. Viņa ātri uzzīmēja skici metāla vāciņam ar caurumiem apakšā, kas vidū pārklāts ar papīru un ko var likt virsū jebkurai krūzei, un ieguva patentu šim vienkāršajam izgudrojumam ar nosaukumu "filtrēšanas ierīce ar papīru". Viņa parādīja šo zīmējumu kaimiņos esošajam kalējam, pārrunāja ražošanas procesu un pēc sešiem mēnešiem Drēzdenē kopā ar vīru, universālveikala darbinieku, samaksājot 72 feniņus, reģistrēja savu uzņēmumu "M.Bentz".