Latvijā cilvēki pirkuši mazītiņas mājiņas kādreizējos dārzkopības kooperatīvos, meklējuši dzīvesvietu gan Pierīgā, gan krietni tālāk, kāds ieguldījis zemes pleķītī ar domu reiz nākotnē uzbūvēt māju, ģimenes pārcēlušās uz jaunu dzīvokli ar vēl vienu istabu. Līdzīgas norises ir fiksētas arī citviet, tostarp kaimiņos, Igaunijā. Turklāt šai kaimiņvalstij ir tas, par ko varētu sapņot ikviens īstens introverts indivīds, – salas – lielākas un mazākas, apdzīvotas un pavisam mežonīgas.

Pērnvasar sludinājumu portālā "City24" parādījās kāds piedāvājums, kurā igauņi aicināja: "Vēlamies, lai salu privatizē latvieši, jo Latvijai nepieder neviena sala, kamēr Igaunijai to ir vairāk nekā 2000. Ja katrs latvietis ieguldītu 1 eiro, Latvijai būtu sava sala, ar kuru lepoties." Iegādei tika piedāvāta 80 ha lielā Vīrelaidas sala ar bāku un 7 mājām. Šis sludinājums gan izrādījās viena no Vīrelaidas saliņas īpašnieka Prīta Vilemsona idejām, kā piesaistīt atpūtniekus no Latvijas šim nostūrim, taču – kas zina, varbūt par labu cenu sala arī tiktu pārdota.

Tā kā šis sludinājums izraisīja lielu latviešu interesi, tagad, kad joprojām izolēšanās ir svarīga, "Delfi" pēta, kādas ir iespējas privātu salu vai īpašumu uz tās tomēr iegādāties, protams, skaidrojot, kas kopumā notiek Igaunijas nekustamā īpašuma tirgū. Jāsecina, ka arī šobrīd var atrast gan kādu nomaļāku sētu Sāremā (jeb Sāmsalā), gan kļūt par civilizācijas neskartas salas īpašnieku.

Tendences, kuras iezīmējās pandēmijas laikā, ir līdzīgas visās Baltijas valstīs, būtībā par tām var runāt it visur pasaulē, apraksta "Baltic Sotheby's International Realty" īpašnieks Vestards Rozenbergs. Tostarp daļa pārmaiņu skar pilsētu īpašumus, piemēram, ir vēlme atrast īpašumu ar terasi. Kopumā cilvēki pandēmijas laikā lūkojas pēc īpašumiem, kur aizmukt no Covid-19, no cilvēku masām, tiecas būt tuvāk dabai, tāpēc pieauga pieprasījums ne tikai pēc zemesgabaliem salīdzinoši tuvu pilsētām, kur varētu uzbūvēt sev māju, bet arī pēc lauku īpašumiem attālāk no lielām apdzīvotām vietām. "Iepriekš nosacījums bija, lai īpašums atrastos līdz 50 km no pilsētas, šobrīd distance ir palielinājusies," ieskicē Rozenbergs.

"Pandēmijā novērojam, ka cilvēki vēlas mainīt vidi. Tas, kas kādreiz apmierināja, vairs neatbilda vajadzībām, jo iepriekš cilvēki garas stundas pavadīja darbavietā, kamēr mājās bija salīdzinoši neilgu laiku, tagad viņi grib lielāku brīvību, un tas var nozīmēt lielāku dzīvokli vai privātmāju, vēl ko citu, turklāt ar piemājas teritoriju," papildina "Baltic Sotheby's International Realty" pārdošanas vadītāja Tīa Soaluste (Tiia Sooaluste).

Tāpat cilvēki nereti vēlas vēl kādu istabu klāt, jo attālinātais darbs daudziem nozīmē tiešsaistes tikšanās, sanāksmes "Zoom" vai tamlīdzīgās platformās – tam nepieciešama atsevišķa telpa. Šobrīd cilvēki dod priekšroku lielākiem īpašumiem, kur ģimenes var dzīvot netraucēti, viņa iezīmē vēl kādu pieprasījuma tendenci.

Sāremā iepriekš vairāk saistīja pašus igauņus, arī somus, tagad pieprasījums dažādojas – sala varētu ieinteresēt arī citus, prāto Rozenbergs. Iespējams, tie varētu būt arī Latvijas iedzīvotāji, jo salu var vienkārši sasniegt gan ar auto, gan pa jūras ceļiem, tostarp ar vietējās satiksmes prāmi, arī ar savu jahtu. Laivu īpašniekiem ir pieejamas vairākas labi uzturētas jahtu piestātnes un ostas.

Jāpiebilst, ka savulaik ir bijusi ideja iedzīvināt prāmju satiksmi starp Latviju un populāro Sāremā. Satiksmes ministrija komentē, ka prāmja satiksme uz Sāremā teorētiski un praktiski ir iespējama, bet, visticamāk, ne Covid-19 noteikto drošības pasākumu laikā. Tā gan nav joma, ko nosaka valsts, tas ir privātā sektora jautājums, tādējādi, ja pieprasījums būs, varētu būt uzņēmēju interese šādu pakalpojumu piedāvāt.

"Tallink" pērnpavasar radās ideja veidot speciālo reisu no Rīgas uz Sāremā, kad Baltijas jūras reģionā tika izveidots tā saucamais Baltijas burbulis. Zviedrija bija slēgta, taču bija iespēju brīvi ceļot no Latvijas uz Igauniju un arī Somiju (un pretējā virzienā). "Tallink" veiksmīgi īstenoja satiksmi pagaidu maršrutā Rīga–Helsinki, tika organizēti speciālie reisi no Rīgas uz Ālandu salām Somijā. Savukārt ideja par Sāremā netika īstenota. "Diemžēl zemās intereses, kā arī relatīvi augsto cenu dēļ šo ieceri īstenot neizdevās un reiss tika atcelts. Bija plānots, ka kuģis piestās atklātās jūras ostā, aptuveni 30–40 minūšu brauciena attālumā no lielākās pilsētas Kuresāres. Lielāka interese, iespējams, rastos, ja ceļotāji varētu ņemt līdzi savu transportlīdzekli, lai salu iepazītu plašāk un vairāk. Taču arī šo ideju nācās atcelt tehnisku un drošības iemeslu dēļ," pieredzē dalās "Tallink" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Esēnija Zīriņa.

Atgriežoties pie īpašumu tirgus, gan Igaunijā, gan Latvijā, gan Lietuvā ir novērojams augsts inflācijas līmenis. Arī tas mudina cilvēkus ieguldīt nekustamajā īpašumā, jo tas ļauj ja ne pavairot, tad vismaz saglabāt vērtību. Tas šobrīd daudzviet pasaulē ir dzinējspēks. Glabāt naudu bankas kontos nozīmē, ka inflācija "nokodīs" daļu tās vērtības. Tāpēc cilvēki meklē ieguldījumu alternatīvas, globāli nekustamais īpašums piedāvā šādu iespēju, apraksta Rozenbergs.

Starp citām tendencēm Igaunijā viņš izceļ spēcīgu pieprasījumu pēc mājokļiem, tostarp jau piesauktajiem brīvdienu īpašumiem, taču ne tikai pēc tiem. Pieprasīti ir visi mājokļu veidi – tiek pirkti gan centra dzīvokļi, gan privātmājas, gan zemesgabali privātajai apbūvei, tostarp interesē arī augstākās kategorijas īpašumi. Cenas gada laikā ir krietni pakāpušās.

Soaluste papildinot vērtē, ka pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu būs liela, pēc bargajiem ierobežojumiem 2020. gadā nekustamā īpašuma cenas Igaunijā ir augušas par 10–14% atkarībā no reģiona, tirgu uzkurina arī inflācija. "Šāds pieaugums ir straujš, jo īpaši – tik īsā laika posmā. Cilvēkiem ir vēlme savus brīvos līdzekļus izvietot šādā aktīvu klasē ar cerību, ka vērtība nākamajos gados pieaugs," viņa saka.

Atrodas Abruka salā, kuras platība ir vien 8,8 km².

Par 590 tūkstošiem eiro tiek piedāvāta 185 m² plaša māja ar 5 guļamistabām un 4 sanitārajiem mezgliem; sauna.

Teritorija – 32,6 tūkstoši m².

Īpašums atrodas jūras krastā, īsa gājiena attālumā no piestātnes.

Attālums līdz Rīgai – aptuveni 100 jūras jūdzes. Līdz Kuresārei – 11 km.

Gaumīgi atjaunots vēsturisks lauku īpašums 700 m attālumā no jūras.

Vairākas ēkas, kas kalpo kā atpūtas komplekss. Būvju kopējā platība – 813 m², zemes platība – 12,7 tūkstoši m².

Īpašuma cena – 850 tūkstoši eiro.

Mūsdienīga māja, kas pozicionēta kā īpašums golfa cienītājiem.

Atrodas golfa laukuma tuvumā 2,7 km no pilsētas centra.

Mūsdienīga būve (moduļmāja) ar divām guļamistabām, pilnīgi aprīkota, visas ērtības.

Dzīvojamā platība – 77,1 m²; zemesgabals – 1098 m² liels.

Pārdošanā par 250 tūkstošiem eiro.

Mazītiņa sala Rīgas jūras līcī, netālu no Sāremā, kā arī 300 m attālumā no Abrukas salas. Kopējā platība – 4,8 ha.

Tā ir aizsargājamā zonā, kur jauna būvniecība nav atļauta. Iespējams uzstādīt konteineru.

Par salas īpašnieku var kļūt par 99 tūkstošiem eiro.

Simtgadīga lauku saimniecība, atjaunota un labiekārtota atbilstoši mūsdienu prasībām. Atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no smilšu pludmales.

Īpašumā ir 9 atsevišķas dzīvojamās vienības, tostarp vairākas labiekārtotas vasaras mājiņas.

Darbojas lauku tūrisma biznesā, vasarā piedāvājot vietu lielākiem pasākumiem. Gaidīti ir arī individuālie apmeklētāji.

Teritorija ir 11,95 tūkstošus m² plaša.

Piedāvājumā par 890 tūkstošiem eiro.

Aizvien dzīvs ir jaukais stāsts par to, ka cilvēki no lielām pilsētām pārceļas, viņiem patīk dzīvot laukos, var strādāt no mājām. Tā tas ir, tomēr tā dzīvot un strādāt var pavisam neliela daļa cilvēku, tā nav masveida parādība. Brīdī, kad mūsu dzīvē ienāca koronavīruss, Tallinas iedzīvotāju skaits sāka samazināties – to varēja novērot 2020. gada oktobrī, pusgadu pēc Covid-19 parādīšanās. 2010. gadā Tallinā dzīvoja ap 400 tūkstošiem iedzīvotāju, desmit gadus vēlāk – 446 tūkstoši. Ar Covid-19 skaits samazinājās, bet šogad jūlijā skaits atkal sāk palielināties, taču tas notiek pavisam lēni. Iepriekš tas auga par 1% gadā, kas ir diezgan strauji. Šī ir atšķirīga tendence no Rīgas, kur iedzīvotāju skaits tieši pilsētā nepalielinās. Cilvēki atgriežas Tallinā.

Mājokļu tirgū visvairāk pircēju ir vietējo vidū, neliela daļa ir ārvalstnieki. Tas gan ir nosacīti, jo īpašumus pērk arī igauņi, kuri pēdējos 10 vai vairāk gadus ir dzīvojuši un strādājuši Somijā. Kas viņi ir, vai ārzemnieki? Īpašumus pērk arī NVS valstu (lielākoties Krievijas) pilsoņi, kuri Igaunijā dzīvo pastāvīgi pēdējos 10 gadus. Savukārt jaunu pircēju no austrumiem ir maz, ņemot vērā striktās prasības pierādīt naudas izcelsmi. Ir atsevišķi pircēji no Zviedrijas, Lielbritānijas, Itālijas un citām Rietumeiropas valstīm, taču tās nav lielas grupas.

Arī atpūtas īpašumu jomā dominē vietējie pircēji. Savulaik, pirms gadiem 15, diezgan daudzi somi, kas tobrīd bija vidējā vecumā, pirka īpašumu salās, Pērnavā. Kļūstot vecāki, viņi tos drīzāk pārdod. Protams, daži ārzemnieki joprojām iegādājas īpašumus Sāremā, Hāpsalu vai Pērnavā, taču tas nav kā vilnis.

Grūti pateikt, kas sagaida tirgu. Gan Latvijā, gan Igaunijā, gan daudzviet citur pieņemas spēkā inflācija, kas noved pie tā, ka cilvēki iegulda naudu arī nekustamajā īpašumā. Tā ir ļoti nozīmīga tendence. ASV prezidents Džo Baidens jau paziņoja, ka cīņa ar inflāciju ir prioritāte.

Igaunijā nozīmīga problēma ir arī deficīts – daudz mājokļu ir attīstības posmā, tos jau būvniecības stadijā no attīstītājiem izpērk investori, turklāt savus iepriekšējos mājokļus nepiedāvā tirgū. Līdz ar to arī gala lietotāji steidzas veikt darījumus. Iespējams, jau ir pienācis laiks salīdzināt un meklēt paralēles ar tirgus situāciju 2006. gadā...

Vēl viena interesanta tendence gan Igaunijā, gan arī Latvijā – institucionālie investori (pensiju fondi) plāno vai jau iegulda īres namos, tas ir jaunums mūsu tirgū. Naudas drukāšana paātrinājusi arī šos procesus, taču tā ir diezgan laba tendence.