Taču 1833. gadā pēc Frankfurtes nemieriem, kuros mēģināja gāzt karalisko vietnieku, Heinrihs Nestle aizbēga uz kaimiņu Šveici (kas bija slavena ar saviem liberālajiem uzskatiem), kur apmetās "Vevey" kūrortā Ženēvas ezera krastā. Viņš nomainīja savu vārdu uz franciski skanīgāko Anrī Nestlé – lai būtu vieglāk iekļauties šajā valsts daļā – un turpināja medicīnas studijas. 1839. gadā viņam jau bija oficiāli piešķirta atļauja veikt medicīniskus eksperimentus, izrakstīt un pārdot zāles.

Tomēr Anrī Nestle nevēlējās kļūt par ārstu. Viņš bija aktīvs cilvēks. 1843. gadā viņš iegādājās rapšu audzēšanas biznesu, kas bija vispelnošākais rūpals visā reģionā. Viņš arī bija iesaistīts riekstu eļļas (to izmantoja eļļas lampās), liķiera, ruma, absinta un etiķa ražošanā. Vēlāk viņš tirgojās ar gāzētu minerālūdeni un limonādi. Ir zināms, ka 1857. gadā Nestle sāka interesēties arī par ielu gāzes apgaismojuma rūpalu un pat mēģinājis pārdot mēslojumu.

Vairs gan nav precīzi zināms, kad tieši Anrī Nestle izstrādāja maisījumu zīdaiņiem, kas viņu padarīja slavenu, taču ir skaidrs, ka 1866. gadā viņš jau gatavoja piena pulveri. Viņa interesi par biznesu izraisīja vairāki faktori – lai gan Anrī Nestlem pašam savu bērnu nekad nebija, viņš apzinājās zīdaiņu augsto mirstības līmeni un bija dzirdējis par tolaik slavenā doktora Justusa fon Lībiga centieniem radīt bērniem piemērotu pārtiku. Tā laika augstdzimušās sievietes uztvēra bērnu zīdīšanu kā nevēlamu pienākumu, bet svaigs piens lielajās pilsētās nebija tik viegli pieejams kā tagad. Pienam tātad bija jāatrod alternatīva.

Anrī Nestle radīja bērnu pārtiku, sajaucot govs pienu ar kviešu miltiem un cukuru (to vēlāk aizstāja ar iesalu). Viņam izdevās no šī maisījuma atdalīt cieti, jo lielākajai daļai mazuļu to bija grūti sagremot. Šī viņa izgudrotā metode atrisināja arī jau septiņus gadus ieilgušo piena šokolādes ražošanas problēmu – proti, šveicietis Daniels Pīters tieši pēc Nestles principa saprata, kā no piena atdalīt ūdeni un tādējādi novērst šokolādes mīļotājiem briesmas saindēties ar pelējumu...

Sākotnēji Nestle savu produktu sauca par "Kindermehl" ("bērnu milti"), un tas bija labāks produkts nekā Justusa fon Lībiga "bērnu zupa", kas parādījās aptuveni tajā pašā laikā. Nestles ēdienu bija vieglāk pagatavot – pirms lietošanas to vajadzēja tikai sajaukt ar verdošu ūdeni, tāpēc tas ātri vien kļuva par labāko alternatīvu zīdīšanai. Turklāt šis ēdiens bija piemērots arī bērniem, kuriem bija alerģija pret mātes pienu. 1867. gadā tieši viņa maisījums izglāba kāda mazuļa dzīvību, un Anrī Nestles vārds kļuva zināms visā Eiropā. Viņš nodibināja "Société Farine Lactée Henri Nestlé" (Anrī Nestles piena miltu uzņēmums), un jau 1868. gadā visā Eiropā un pat Amerikas Savienotajās Valstīs tika pārdota bērnu pārtika ar nosaukumu "Anrī Nestles piena milti".

Bet jau pēc septiņiem gadiem, 1875. gadā, Anrī Nestle pārdeva savu biznesu izplatītājiem un aizgāja pensijā. Kopā ar sievu un adoptēto meitu viņš apmetās uz dzīvi Glionas reģionā Šveicē, kur nodarbojās ar nelielu aizdevumu izsniegšanu vietējiem iedzīvotājiem. Tur 76 gadu vecumā viņš nomira no sirdslēkmes.

Ar "Nestlé" nosaukumu ir saistīts vēl viens mums visiem labi zināms produkts "Maggi". Šo buljona kubiņu un garšvielu radītājs ir Jūliuss Mihaels Johanness Maggi (1846–1912), kurš dzimis Šveicē, bet savu uzņēmumu nodibinājis Vācijā, un, tā teikt, gāja pretēju ceļu nekā Anrī Nestle.

Maggi tēvs bija imigrants no Itālijas, bet māte – šveiciete. Jau agri viņš mantoja sava mirušā tēva dzirnavas – 1869. gadā. Mācīties viņam diez ko nepatika, bet vienu viņš zināja labi – kā smalcināt. Un viņš gribēja sasmalcināt visu! Jūliuss Maggi satika tā laika slaveno veģetārieti doktoru Fridolīnu Šuleru, kurš mudināja ēst pēc iespējas vairāk pākšaugu. Pārliecināts, ka kaltēti dārzeņi nezaudē savas uzturvērtības, Jūliuss Maggi atrada ideālu iespēju izrādīt savas prasmes, samaļot visplašāko produktu klāstu: rudzus, kviešus, pupas, zirņus. Sasmalcinājis šos graudaugus un pākšaugus miltos, viņš no jauna izgudroja... zupu, ko varēja pagatavot, tikai pārlejot tās maisījumu ar verdošu ūdeni.

1884. gadā Jūliuss Maggi kopā ar Fridolīnu Šuleru sāka pārdot pākšaugu miltus kā "sauso zupu" maisos, taču bija vajadzīgi vēl divi gadi, lai cilvēki beidzot aptvertu šī izgudrojuma nozīmi, lai gan Jūliuss Maggi savu zupu dalīja par velti un reklamēja to kā kaut ko neiedomājamu. 1897. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju, kur cerēja, ka viņa izgudrojums gūs lielāku atzinību. Tur viņš nodibināja uzņēmumu "Maggi GmbH", kas beidzot guva panākumus.

Ironiski – lai gan Maggi cerēja, ka šāda zupa kļūs par aristokrātijas ēdienu, bija skaidrs, ka tas ir "proletariāta ēdiens". Sausās zupas bija lielisks ātri pagatavojamas maltītes veids augošajai vācu strādnieku šķirai, un tās kļuva arī par sieviešu emancipācijas rīku – vīrieši sāka gatavot paši... 1908. gadā piedzima pasaulē pirmais "Maggi" buljona kubiņš. Savukārt 1947. gadā uzņēmums kļuva par daļu no "Nestlé" grupas.