Tomēr rotaļlietu ražotāji saka, ka ne vienmēr ir nepieciešams spēlēt akciju tirgū, lai nopelnītu miljonus, dažreiz pietiek tik vien kā paspēlēties ar saviem bērniem – kā to darīja pasaulē lielākā rotaļlietu kompānija "Mattel". Vai arī pajautājiet sev: "Kurš teica, ka zēni nevar spēlēties ar lellēm?" Vai arī radiet bērniem paralēlo pasauli, kas veidota no spilgtas krāsas klucīšiem, kā to izdarīja "Lego" izpilddirektors.

Nekad nevajag ierobežot savu iztēli – to zina ikviens labu rotaļlietu ražotājs.

Runā, ka no lego klucīšiem var uzbūvēt jebko. Dānijas uzņēmuma nosaukums ir pasaulē pazīstamākais rotaļlietu zīmols, kas ir slavenāks pat par bārbiju, un Lielbritānijas rotaļlietu tirgotāju asociācija to atzinusi par "20. gadsimta nozīmīgāko rotaļlietu". Starp citu, lego klucīši ir visvairāk kopētā rotaļlieta pasaulē, bet kā saka – ja tevi kopē, tad tu dari kaut ko patiešām labu...

Tomēr tā sākums nebija viegls. "Lego" dibinātājs Ole Kirks Kristiansens (1891–1958) dzimis Filskovā, Dānijas vidienē, un bija 10. bērns nabadzīgā amatnieku ģimenē. Pabeidzot četras klases, viņš ieguva galdnieka profesiju, ar ko nodarbojies visu savu jaunību. 1932. gadā, kad Amerikas Lielās depresijas vilnis skāra Dāniju, viņš zaudēja arī šo zemi apmaksāto darbu Billundā. It kā jau tā nebūtu gana, drīz vien nomira viņa sieva un atstāja viņam četrus dēlus...

Ole Kristiansens nolēma dibināt savu uzņēmumu. Sākumā viņa nodarbei nebija nekāda sakara ar

bērnu rotaļlietām – viņš veidoja kāpnes, gludināmos dēļus, soliņus un apšuvumus. No koka atkritumiem viņš būvēja saviem bērniem koka rotaļlietas – pirmā bija koka pīle. Bērniem viņa veikumi patika un Kristiansens sāka tos ražot masveidā. Drīz vien kļuva skaidrs, ka kāpnes un soliņus vairs neviens nepērk, taču pat visgrūtākajos ekonomiskajos laikos cilvēki labprāt iegādājās viņa izgatavotās rotaļlietas. Savu produkciju viņam bieži nācās apmainīt pret pārtiku: zemnieki vēlējās savus pēcnācējus iepriecināt ar vienkāršām koka rotaļlietām – cūciņām-krājkasītēm, ratiem, kravas automašīnām un būdām.

1936. gadā Ole vadītais "Lego" saražoja jau 42 koka rotaļlietu modeļus, un tā nākotne izskatījās gaiša, līdz 1942. gada ugunsgrēks izpostīja visu rūpnīcu un noliktavu. Turklāt tas nebija pēdējais ugunsgrēks uzņēmuma vēsturē, taču, lai cik dīvaini tas nešķistu, stihijas postījumi vienmēr ir gājuši labumā. Līdz ar rūpnīcu nodega arī Kristiansena ambīcijas ražot dārgus koka izstrādājumus, un uzņēmums pilnībā koncentrējās uz rotaļlietu ražošanu. Un pēc 1960. gada ugunsgrēka "Lego" vispār pārtrauca koka izstrādājumu ražošanu, un sāka tos izgatavot tikai no plastmasas.

Plastmasa "Lego" produktu klāstā parādījās 1947. gadā – uzņēmums pirmais Dānijā iegādājās plastmasas liešanas iekārtu; tas bija traki dārgs pirkums, kas izmaksāja 30 tūkstošus kronu (gandrīz 100 tūkstoši dolāru mūsdienu naudā). Ar šo mašīnu "Lego" sākotnēji ražoja plastmasas lāčus un čūskas, bet 1949. gadā – jau 200 koka un plastmasas rotaļlietu modeļus (pusi uz pusi). Taču "Lego" vēl nebija atradis savu īsto zelta dzīslu.

Kopā ar šo mašīnu "Lego" saņēma arī 1939. gadā Lielbritānijā patentēto "Kiddicraft Self-Locking Bricks" paraugu. Tā bija britu bērnu psiholoģes Hilarijas Herijas Fišeres Peidžas radīta spēle ar plastmasas plāksnītēm, kuras varēja savienot kopā. Izgudrojuma būtība bija rosināt bērnu iztēli un radošumu. Jaunais "Lego" prezidents, Oles Kristiansena dēls Gotfrīds Kirks Kristiansens (1919-1995), par šo ideju bija ieintriģēts. Tiesa, Lielbritānijā ražotās plāksnītes bija grūti savienojamas un vēl grūtāk atdalāmas.

"Lego" ir izpirka spēles ražošanas tiesības un ķērās pie rotaļlietas uzlabošanas. 1953. gadā tirgū parādījās pirmie vienveidīgas formas "Lego Mursten" komplekti. Sākotnēji tirdzniecība nevedās, un uzņēmumam tika atdota virkne nepārdoto produktu: dāņi gribēja koka vai metāla rotaļlietas. Bet nākamajā gadā Gotfrīds Kirks Kristiansens pēc pārrunām ar tirdzniecības pārstāvjiem nāca klajā ar ideju izveidot integrētu spēļu sistēmu, ko varētu uzbūvēt no lego plāksnītēm. 1955. gadā "Lego" izlaida "Pilsētas plāna" spēli, kuras pamatā ir shēma, kā bērns var uzbūvēt sev vēlamās un patīkamās ēkas.

Ideja atmaksājās, taču tehnoloģiskās izcilības meklējumi ar to nebeidzās. Tikai 1958. gadā no celulozes acetāta izgatavotie lego klucīši ieguva savu klasisko izskatu, kas saglabājies līdz mūsdienām. Klucīši ar astoņiem cilindriem lieliski turējās viens pie otra un veidoja stabilas struktūras. Pēc tam "Lego" izstrādāja savu ražošanas standartu, kas ir saglabājies līdz mūsdienām – katras daļas dizains joprojām tiek ražots ar divu mikrometru kļūdu (cilvēka mati ir 40 mikrometru biezi), tāpēc ikviens 1958. gadā ražotais "Lego" klucītis ir savienojams ar ikvienu 21. gadsimtā ražotu klucīti. Tas izskaidro, kāpēc lego ir tik dārga rotaļlieta.

Citus ražotājus, kas cenšas kopēt Dānijas augstos standartus, parasti vilina lētāks process, kas neizbēgami pasliktina jebkuras kopijas kvalitāti. "Lego", protams, velta daudz pūļu, lai cīnītos ar kopētājiem, taču tas nevar reģistrēt astoņu cilindru klucīšus kā savu zīmolu, tāpēc atliek vienīgi konkurēt kvalitātes ziņā, un tas viņiem sanāk – tikai 18 no miljona "Lego" klucīšiem tiek uzskatīti par bojātiem.

Cīnīties ir par ko. "Lego" klucīši, nonākuši tirgū, trīs gadu laikā izplatījās pa visu pasauli un radīja pilnīgi jaunu paralēlo pasauli, kurā, kā jau minēts, no tiem tika izgatavots viss (matemātiķi ir aprēķinājuši, ka no sešiem klasiskajiem lego var izveidot 915 miljonus dažādu kombināciju). Šodien vienas sekundes laikā tiek pārdoti septiņi lego komplekti (kad izlasīsiet šo teikumu, būs pārdots vesels ducis).

Trešais ugunsgrēks 1960. gadā atkal iznīcināja "Lego" koka rotaļlietu noliktavu, un Gotfrīds teica, ka vairs "Lego" koka rotaļlietas neražos – viņa divi jaunākie brāļi, kuri vadīja koka rotaļlietu nodaļu, drīz pameta uzņēmumu un izveidoja savu uzņēmumu "Bilofix", kas koka rotaļlietas ražo vēl līdz šim.

Līdz 1961. gadam no lego klucīšiem varēja būvēt tikai mājas, bet tad parādījās arī riteņi, ar kuriem varēja būvēt arī mašīnas un dzelzceļus ("Lego" ir pasaulē lielākais riepu ražotājs, kas gadā izlaiž 300 miljonus riepu, tiesa, rotaļu...).

Starp citu, "Lego" neražo militāras tēmas rotaļlietas, jo uzņēmuma dibinātājs Ole Kirks bija pārliecināts, ka bērnus nevajag mācīt karot. Pārsteidzoši, ka "Lego" dizaineri cilvēku figūriņas izgudroja tikai 1978. gadā. (Tad tika nolemts, ka cilvēku figūras būs tikai vienā krāsā – dzeltenā, un tām būs tikai divas sejas izteiksmes – jautra vai neitrāla. Mūsdienās tām ir visdažādākās izteiksmes un krāsas, un pati lego cilvēciņu kopiena – tādu ir aptuveni miljards – ir lielākā pasaulē.)

Vēlāk tika uzbūvēti veseli atrakciju parki, piemēram, Legolenda, kas pirmo reizi tika atvērts Lego uzņēmuma dibinātāja dzimtajā Billundā 1968. gadā. 1969. gadā "Lego" sāka ražot "Duplo" zīmola klučus mazākiem bērniem. Pats preču zīmes nosaukums cēlies no latīņu vārda "duplus" (dubults) un nozīmē, ka klucīši ir divreiz lielāki par parastajiem lego – lai bērni pie tiem pierod jau no mazotnes.

Uzņēmums joprojām pieder Gotfrīda Kristiansena mazbērniem. Viņš tālajā 1960. gadā izpirka savu trīs brāļu akcijas un kļuva par vienīgo "Lego" īpašnieku. 1991. gadā tieši viņu vadībā "Lego" sāka ražot savus neparastākos izstrādājumus, piemēram, apģērbu un pat smaržas. 10 gadus pēc kārtas uzņēmums cieta zaudējumus un pat šķita, ka īpašniekiem būs jāsēžas atpakaļ pie galdnieka sola, no kura sākās uzņēmuma dibinātāja karjera, bet kopš 2001. gada "Lego" atkal veiksmīgi darbojas un priecē mūs ne tikai ar savām izturīgajām un estētiskajām konstrukcijām, bet arī ar visu lego pasauli virtuālajā telpā.

Katru gadu tiek saražoti aptuveni 20 miljardi "Lego" klucīšu (apmēram divi miljoni stundā jeb 35 tūkstoši minūtē). Kopš 1949. gada pasaulē saražotie 440 miljardi lego kluču var zemeslodi apņemt piecas reizes, katram planētas iedzīvotājam ir izgatavoti 65 lego klucīši, un ar tiem spēlējušies vairāk nekā 400 miljoni cilvēku...